Autosporta portāls

Mārtiņ, ko jūs ar Renāru darāt dīkstāves laikā?
Autosportisti drīkst atrasties savā garāžā un drīkst tuvoties mašīnai tuvāk par diviem metriem. Renārs daudz strādā pie sporta mašīnas sagatavošanas. Ir arī labas ziņas, jo, kad ir brīvāks laiks, ir iespēja vairāk pievērsties iepriekš malā noliktiem projektiem. Piemēram, atjaunojam mana tēva bijušo sporta automašīnu “Subaru”. Garāžā darba joprojām ir daudz.

Tāpat drīkstam skriet svaigā gaisā. Mājās mums ir savi trenažieri, trenera uzraudzībā gandrīz katru otro dienu strādāju treniņos. Divatā mēs drīkstam arī braukt, bet šobrīd nav īsti korekti veikt nekādus treniņus un testus. Tāpēc izpaliek braukšana sportiskā režīmā. Šis nav piemērotākais brīdis, kad slēgtas ir valsts nozīmes sporta bāzes.

Par plāniem droši vien nav vērts runāt, jo par nākotni valda liela neziņa. Taču, kas ir zināms par autosportu Latvijā un ārzemēs?
Visi sporta veidi ir apturēti, un autorallijs nav izņēmums.
Mūsu pašu Eiropas rallija čempionāta posms (kalendārā paredzēts no 29. līdz 31. maijam) klātienē pulcē 30–50 tūkstošus skatītāju, bet mēs šobrīd valstī blakus nedrīkstam atrasties vairāk par diviem cilvēkiem. Tāpēc mēs nezinām un nevaram paredzēt, kā būs. Ja pārceltas ir olimpiskās spēles, tad domāju, ka viss varētu ievilkties ilgi un netiks atļauti mazākas nozīmes sporta veidi.

Mēdz teikt, ka adrenalīns sportistiem izraisa sava veida atkarību, bet autosports bez adrenalīna nav iedomājams. Cik ļoti tev šobrīd pietrūkst braukšanas sporta režīmā?
Ja godīgi, sajūtu līmenī vairāk valda neziņa par to, kam mēs īsti gatavojamies. Esam tajā līmenī, ko var nosaukt par profesionālu sportu. Sportam atdodam 90% no sevis, sports pamatā veido visu ikdienu. Tāpēc šobrīd ir neskaidrība par to, kāds tad īsti ir nākamais datums, kam mēs gatavojamies, kādas ir nākamās sacensības. Viena lieta ir fiziskie treniņi, bet nav zināms, kad būs nākamais posms. Tas iedragā pašsajūtu, kas katru dienu krīt aizvien zemāk.

Daudzi cilvēki šajā laikā labu pašsajūtu sev uztur ar dažādiem čelendžiem vai izaicinājumiem sociālajos tīklos. Vai jūs tajos iesaistāties?
Jā, iesaistāmies. Publicējam bildes, pieņemu un cenšos piedalīties visos fizisko vingrinājumu izaicinājumos. Tāpat es ikdienā pavadu nosacīti daudz laika pie datora, braucu treniņu simulatorā.

Tā ir kāda īpaša treniņu programma vai kāda no plaši pieejamajām videospēlēm?
Principā spēlēju ļoti plaši pieejamo “Xbox” konsoli ar klāt piepērkamo stūri. Sporta sajūtai izmantoju sporta krēslu un pedāļus, kas ir pielāgoti tuvu tiem izmēriem, kādi ir manā sporta mašīnā. Tādā veidā uzturu braukšanas sajūtu.
Kādas autosporta spēles ir tavā topā?
Šobrīd ir gan “WRC 8” spēle, kurā esmu iekļauts arī es ar pagājušā gada “Ford R2”, gan arī “Dirt Rally 2.0”, un man ir iepatikusies arī pirmās formulas spēle. Tāpat tagad “Netflix” ir pieejams seriāls par pirmo formulu “Drive to Survive”, ko iesaku noskatīties jebkuram sporta fanam.

Šis ir laiks, kad daudzi cilvēki izolācijas dēļ slīgst depresijā, kad izceļas ģimenes konflikti un daļa sabiedrības vispār vairāk koncentrējas uz negatīvo. Citi cenšas būt pozitīvi un domāt par to, lai mēs no šī laika varētu paņemt kaut ko labu. Vai tev ir pārdomas, kas ir tas labais, ko paņemt?
Domāju, ka katrs no mums var veltīt vairāk laika sev. Līdzšinējā ikdienas steigā man pašam aizmirsās daudzas lietas. Var palasīt kādu grāmatu, var tā kā mēs ar Renāru šobrīd garāžā strādāt pie leģendāras autosporta mašīnas atjaunošanas. Var pārkārtot domas, lai tad, kad viss šis beigsies, mēs varam būt labāki katrs savā jomā.