Rimands Pētersons (pa labi). Foto: No personīgā arhīva
Lai arī Latvija ir maza tauta, mēs varam lepoties ar izciliem rezultātiem autosportā, ko sasnieguši mūsu sportisti. Taču lielā mērā šie sasniegtie rezultāti ir atkarīgi arī no tiem cilvēkiem, kas spēj un prot sagatavot tehniku. Pēdējos gados varam lepoties ar to, ka mums ir ne tikai ātri un talantīgi braucēji, bet mums ir arī zinoši tiesneši, funkcionāri un mehāniķi. Tieši mehāniķi ir vieni no tiem, bez kuriem, iespējams, sportisti nespētu sasniegt tik augstus rezultātus.
Portāls jau ziņoja, ka latvietis Mārtiņš Zūlis, kurš vēl pagājušajā sezonā bija deviņkārtējā WRC čempiona Sebastjana Lēba galvenais mehāniķis Pasaules rallijkrosa čempionātā, šogad strādā ''Toyota Gazoo Racing'' rūpnīcas rallija komandā, esot viens no somu rallija zvaigznes Jari-Mati Latvalas mehāniķiem.
Taču izrādās, ka Mārtiņš nav vienīgais latviešu mehāniķis ''Toyota Gazoo Racing'' komandā. Jau divus mēnešus šajā vienībā strādā bijušais RE Autoclub mehāniķis Rimands Pētersons. Kamēr Rimands uz pāris dienām bija atskrējis uz Latviju, portāls Go4speed izmantoja izdevību, lai aprunātos un uzzinātu, kā viņš nokļuva līdz vienai no pasaules labākajām rallija komandām.
Foto: No personīgā arhīva
Skolas laikā praksi izgāju RE Autoclub pie Roberta Elbakjana. Tobrīd viņa komanda braukāja pa Dakāras rallijiem un citiem lieliem rallijreidiem, tāpēc tā bija liela iespēja praksi iziet tādā komandā. Pēc prakses laika beigām sāku strādāt par sporta automašīnu mehāniķi, kur kopā nostrādāju septiņus gadus. Šajā laikā strādāju ar rallijreida mašīnām, taču vēlāk gribējās izmēģināt kaut ko jaunu. Gribēju spert nākamo soli un pamēģināt strādāt par mehāniķi rallijā. Protams, mans mērķis bija kādu dienu nokļūt WRC, jo man autosports, it īpaši rallijs, un tehnika, ir patikusi kopš bērnības. Gribu teikt paldies Robertam Elbakjanam par doto iespēju. Strādājot RE Autoclub kā mehāniķim, sanāca būt visās lielākajās rallijreida sacensībās - divos Dakāras rallijreidos D-Amerikā, Africa Eco Race un Zīda ceļa rallijreidā.
Jā, tieši tajā brīdī arī viņi sāka braukt RE Autoclub komandā, kur man arī izveidojās labs kontakts ar viņiem. Vienu brīdi sanāca tā, ka Krievijas rallijreida čempionātā biju kļuvis par Ampujas mehāniķi, tāpēc mums ar viņu izveidojās ļoti labas attiecības.
Zinot, ka Ampuja tagad strādā Tomija Makinena rallija komandā, vai Tu pats uzrunāji viņu par iespēju strādāt kā mehāniķim klasiskāja rallijā?
Jā, zināju, ka Ampuja strādā pie Makinena (Ampuja ir braukšanas instruktors), tāpēc ar viņa starpniecību ieguvu kontaktus, pie kā varu vērsties par iespēju strādāt par mehāniķi ''Toyota Gazoo Racing''.
Jouni Ampuja (pa labi). Foto: RE Autoclub
Jā. Aizsūtīju savu CV.
Ilgi bija jāgaida atbilde?
Atbildēja ātri, bet līdz darba piedāvājumam bija jāpagaida kāds laiks, jo tobrīd tika veikti pēdējie darbi jaunās bāzes būvniecībā Igaunijā, un tajā brīdī viņi nezināja, cik un kādi cilvēki būs vajadzīgi. Tā kā biju plānojis apmeklēt šī gada WRC posmu Somijā, tad sarunājām, ka rallija laikā satikšos ar atbildīgo cilvēku par bāzi Igaunijā. Aprunājos klātienē un pēc neilga laika sekoja darba piedāvājums. Un tā no septembra strādāju ''Toyota Gazoo Racing'' WRC rallija komandā.
Ļoti iespējams. Tā kā biju viņa mehāniķis, viņš zināja, ko protu un kā strādāju.
Ko Tu dari ''Toyota'' komandā?
Es strādāju “Subassembly” nodaļā, kas galvenokārt atbild par detaļām, kas saistītas ar automašīnas balstiekārtu – balstiekārtas svirām, bremzēm, pusasīm, pedāļiem, stūres mehānismu, pārnesumu slēgšanās mehānismiem u.t.t. Un darbs ir saistīts ar visām nodaļām, gan transmisijas nodaļu, gan elektrības nodaļu, gan inženieriem un, protams, mehāniķiem.
Foto: Pille Russi, www.rallifotod.eu
Divi cilvēki strādā Igaunijā un divi Somijā.
Uz vietas pagaidām strādā ap 15 cilvēkiem, bet, kad mašīnas tiek liktas kopā uz nākamo ralliju, tad ir vairāk, jo ierodas mehāniķi, kuri apkalpo mašīnas rallija laikā un inženieri.
Kādi ir Tavi pienākumi?
Kad auto atbrauc no rallija, tie tiek izjaukti. Pēc tam mums tiek iedotas detaļas, kas ir jāpārbauda, jāsaremontē un jānomaina, ja nepieciešams. Nav tā, ka detaļa izskatās labi, tad to var nepārbaudīt. Visu izjaucam un pārbaudām. Ja ir nobraukts noteikts kilometru skaits, tad mainām, kas maināms. Pēc tam mehāniķi tās rebildotās detaļas liek atpakaļ mašīnās.
Foto: www.tgr-dam.com
Darba ir daudz un nav laika, lai darītu citas lietas.
Vai ir izdevies satikt braucējus vai Makinenu?
Braucējus satiku, kad bija ”Toyota Gazoo Racing” Igaunijas bāzes atklāšana. Pāris reizes esmu saticis arī Makinenu, ar kuru arī sanāca nedaudz parunāt.
Esi saticis arī Mārtiņu?
Ar Mārtiņu esmu saticies un parunājis. Vismaz kaut kādā brīdī varam parunāt latviski, jo tad neviens nesaprot, par ko mēs runājam (smejas), jo darba valoda mums ir angļu.
Foto: www.tgr-dam.com
Vēl nebraukāju, bet nākamgad, visticamāk, braukšu arī līdzi. Ir tā, ka uz katru ralliju līdzi brauc cilvēki, kuri atbild par šīm balstiekārtas detaļām, tāpēc viņiem ir jābūt uz vietas, lai nepieciešamības gadījumā var ātri kaut ko salabot. Arī uz testiem parasti ir līdzi viens šāds darbinieks
Nav tāda sireāla sajūta, ka pirms pāris gadiem, iespējams, sēdi mājās, spēlē rallija datorspēli, bet tagad strādā WRC komandā un satiec tos pašus cilvēkus dzīvē un labo viņiem auto?
Ja tā padomā, tad ir tādas nedaudz dīvainas sajūtas, apzinoties to, kur esmu nokļuvis un ko daru. Reizēm, ja godīgi, neticas, ka esmu tur - rallija augstākajā virsotnē. Tad, kad pats strādāju Latvijā, tad man interesēja, kāds ir tas ejamais ceļš, lai kādreiz varētu nokļūt WRC. Ar šo stāstu ceru, ka kāds jaunietis, kuram arī mērķis ir kādu dienu nokļūt rallija virsotnē, redzēs un sapratīs, ka ar smagu darbu un neatlaidību var sasniegt savu mērķi. Galvenais nepadoties un iet uz priekšu.
Tieši tā. Dzīve piedāvā daudz iespējas, ir tikai jāspēj uzdrīkstēties un izmantot tās.
Kas ir “Subassembly” nodaļa (no 8:00)
