Arī šogad blociņā starp rallijiem, kuru noteikti ir jāapmeklē, bija Somijas WRC vārds. Ja pagājušajā gadā šo rindu autors pirms Somijas posma nolēma apmeklēt arī Polijas WRC posmu, tad šogad tika nolemts doties tikai uz Somiju, kas ar saviem ceļiem un atmosfēru ir viens no skaistākajiem, ātrākajiem un pasaules labākajiem rallijiem.
Peldam uz Helsinkiem
Arī šogad uz Somiju devos kopā ar nu jau diviem labiem draugiem (iepazinos ar viņiem Somijas WRC), kuri 2012.gadā kopā ar vēl astoņiem cilvēkiem par divu igauņu autosportistu izglābšanu ieguva Latvijas Lepnumu nominācijā Sargenģelis. Ja pagājušajā gadā kopā ar mums bija arī rallija forumos plaši zināmais lietotājs Sindroms, tad šogad viņš nolēma izlaist Somiju, lai varētu doties uz Vācijas WRC posmu. Tikmēr Somijā mums pievienojās vēl viena kompānija, kurā bija arī rallija stūrmanis Toms Freibergs un bijušais rallija braucējs Kaspars Šimkus.
Kopbilde
Ja otra kompānija nolēma doties tikai uz rallija pirmo dienu, tad mēs nolēmām doties dienu iepriekš, lai vispirms apmeklētu Shakedown posmu. Tieši šajā Shakedown posmā pagājušajā gadā tika aizvadīts Somijas WRC rallija izšķirošais posms. Šis bija ļoti ātrs posms ar neskaitāmiem un iespaidīgiem tramplīniem (pie finiša bija četri tramplīni pēc kārtas). Noskatoties šo Shakedown, pirmā doma bija, ka vairs tramplīnus negribas skatīties, jo tos šajos treniņos un kvalifikācijā, kas ilga četras stundas, atskatījos uz nebēdu.
Foto: Mārtiņš Jankovskis
Ņemot vērā, ka šis ātrumposms Somijā ir ļoti zināms un populārs, to klātienē apmeklēja ļoti daudz skatītāju.
Foto: Mārtiņš Jankovskis
Pēc Shakedown devāmies uz servisa parku, kur arī satikāmies ar otru kompāniju. Šoreiz servisa parkā nejauši sanāca nobildēties gan ar Jari Mati Latvalas ekipāžu, gan ar pasaules rallija čempionu Sebastjanu Ožjē, kamēr Šimkusam sanāca selfijs ar divkārtējo WRC čempionu Markusu Gronholmu.
Kopā ar pasaules čempionu Sebastjanu Ožjē
Pēc tam devāmies uz nākamās dienas ātrumposmiem. Arī šogad mūsu ceļš veda uz slaveno un leģendāro 34,39 kilometrus garo Ouninpohjas posmu, kur šogad Latvala finišā uzrādīja 132,2 km/h lielu vidējo ātrumu. Lai arī braucām uz sev jau zināmu vietu, pa ceļam vietas, kur varētu skatīties ralliju, bija ārkārtīgi daudz. Neskaitāmi tramplīni, ātras sasaistes un garu līkumu šeit bija ik uz stūra.
Foto: Mārtiņš Jankovskis
Pēc iekārtošanās un vakariņām sekoja jautras sarunas, kur vienā no galvenajām lomām bija Šimkus, kuram gandrīz par katru tēmu bija savs stāsts. No rīta cēlāmies agri, lai dotos uz noskatīto vietu. Lai arī ieradāmies apmēram trīs stundas iepriekš, labākās vietas jau bija aizsistas. Šajā vietā arī nolēmām brokastot un gaidīt šī brīža pasaules ātrākos rallija braucējus. Nelielas domstarpības izraisīja fakts, ka, iededzinot vienreizējo grilu, lai uzceptu desiņas, uzreiz klāt pieskrēja trases tiesnesis, kurš bez vārdu runas savu minerālūdeni uzlēja virsū mūsu grilam. Pamatojums vienkāršs – Somijas mežā uguns ar atklātu liesmu nevar būt.
Brokastis vienā no leģendārākajiem ātrumposmiem pasaulē
Pēc sātīgām brokastīm, lai kavētu laiku, nolēmām iedzert no Rīgas atvesto alu Brālis. Par šo 5l kanniņu gandrīz visiem somiem, no kuriem daži arī uztaisīja kādu bildi, acis bija lielas. Kamēr latvieši no glāzēm dzēra šo alu, tikmēr somi no savām mazajām 0,3l bundžiņām dzēra savu vietējo alu. Vēlāk gan tika nolemts pacienāt somus ar mūsu alu. Lai arī sākumā no piedāvājuma viņi atteicās, beigās tomēr piekrita un vēlāk atzina, ka alus esot bijis ļoti gards. Līdzīgi bija arī ar speķi. Ja sākumā somi teica, ka neēdīs, tad vēlāk Šimkus tomēr pielauza vietējos. Pēc nodegustēšanas somi rādīja īkšķi uz augšu un laizīja pirkstus – esot gards. Pēc šiem diviem gadījumiem smejoties nolēmām, ka nākamgad uz ātrumposmiem jāved vairāk alus un speķis, lai varētu taisīt biznesu. Jāpiebilst, ka, dodoties uz ātrumposmu ar šo 5l kanniņu, apsargi un personāls izbrīnīti jautāja. “Vai tas jums ir alus?” Kad pateicām, ka tas ir alus, viņu sejā bija liela neizpratne un manāms šoks.
Foto: Mārtiņš Jankovskis
Gaidot ralliju, pēkšņi gar mums garām gāja bijušais WRC pilots Miko Hirvonens. Kā teica Šimkus, tad servisa parkā viņš Hirvonenam esot teicis, lai brauc uz mūsu norādīto vietu, kur viņš tikšot pie Rīgas labumiem. Pēc kopēja foto un nelielām sarunām Hirvonens ar dēlu aizgāja uz citu vietu, kamēr mums pēc brīža izdevās satikt Hirvonena bijušo stūrmani Jarmo Lehtinenu un RE Autoclub rallijreida pilotu Joni Ampuju, kurš ļoti slavēja latviešus. Tāpat ar Latvijas alu pacienājām ERČ Junioru un bijušo Ralfa Sirmača konkurentu no Beļģijas Gino Baksu, kurš pastāstīja patiesos iemeslus, kāpēc viņš tika atlaists no komandas. Vēlāk uzsāku sarunu ar diviem gados cienījamiem kungiem no Anglijas, kuri, kā vēlāk izrādījās, ir bijušie rallija braucēji. Jautājot, cik ilgi sirmais kungs nodarbojās ar ralliju, viņš, paskatoties uz savu stūrmani, teica: “38 gadi laikam mums kopā sanāk...”
Šis kungs meža vidū šmorēja ne pajokam
Runājot par pašu ralliju, tad šeit grūti kaut ko komentēt – ļoti ātri, skaisti un iespaidīgi. Lai arī ar acīm varēja redzēt garu trases posmu, kurā bija redzami divi tramplīni (viens plakanisks) un ātrs līkums, sporta automašīnas šos līkumus veica ļoti ātri. Tāpat jāatzīmē, ka pirmo reizi darbībā izdevās redzēt un dzirdēt jauno turbo Fiesta R2. Jāsaka, ka ļoti simpātiska skaņa, un arī auto brauca un lidoja ļoti pieklājīgi.
Beidzoties rallija pirmajai dienai, devāmies uz nākamās dienas ātrumposmiem. Izbraukājot šo ātrumposmu, arī šeit bija daudz skatāmu vietu, bet beigās nolēmām palikt pa nakti lielā parkingā, kur bija apmetušies daudz skatītāju.
Mūsu apmešanās vieta
Arī šeit vispirms tika uztaisītas naktsmājas un ieturētas vakariņas, lai varētu gatavoties vakara tusiņam. Sēžot, smejoties un, malkojot pa kādam dzērienam, drīz vien blakus piestāja liels mikroautobuss, no kura uzreiz pie mums pienāca viens soms, kurš, aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, uz savu busu atpakaļ aizgāja tikai 7 no rīta...
Ar šo cilvēku, kurš runāja ļoti labi angliski, varēja uzzināt daudz interesantu lietu gan par Somiju, gan par ralliju, gan citām lietām. Piemēram, uz jautājumu, kas šajā mežā ir vairāk – stirnas vai lāči, viņš zināja teikt, ka principā šādos mežos vairumā (un diezgan daudz) ir lāči. Vēlāk, kad jau bija iestājusies nakts, pie mums atnāca vēl divi somi – viens solīds kungs, kamēr viņa pārinieks bija manāmi saguris. Arī ar šo kungu (ja pareizi varēja saprast, tad viņš esot bijis Somijas WRC posma uzvarētāja Jari Mati Latvalas radinieks) izvērtās interesantas sarunas.
Kopā ar somu draugiem
Šis kungs atklāja, ka nesen esot bijis Latvijā, Ķegumā, kur viņš esot dzēris ļoti garšīgu alu. “Biju Ķegumā, kur dzēru vienu garšīgu alu. Saucās sēsu, sēcu.” Varbūt tu domā Cēsu? “Jā, jā. Tas bija Cēsu. Tā sajūta, ka tu noplēs to foliju un atver to aliņu vaļā, ir fantastiska. Teikšu godīgi – labāku alu neesmu dzēris,” latviešu alu slavēja soms.
Tā, lai somi saprot
Lai arī nakts laikā Šimkus šim kungam uzdāvināja Jagermeister pudeli, kas pie viņiem maksājot pāri 20 eiro, šis cilvēks ar to nebija mierā un teica, ka dos vismaz desmit eiro, bet, kā vēlāk izrādījās, tad kungs tumsā samaksāja 20 eiro. Kad šis cilvēks nolēma doties mājās, bija interesanti pavērot, kā viņš modina savu draugu. Nevis purinot, bet iesitot trīs kārtīgas pļaukas. Taču arī ar to nebija līdzēts. Pēc vēl vienas kārtīgas izpurināšanas draugs tomēr pamodās un, sirsnīgi atvadoties no mums, devās atpakaļ uz savu kemperi.
_87.jpg)
Mūsu oficiālais buss
Lai arī mūsu kompānijas šoferi jau bija devušies pie miera, pārējie vēl paturpināja sarunas, līdz pulkstenis jau sita 7 no rīta, kad bija jāiet uz rīta pirmo posmu. Lai arī šoreiz izvēlētais līkums varbūt nebija tas pats labākais, šeit varēja izjust WRC auto tuvību un pat ieskatīties braucējiem sejās.
Pēc otrās dienas pirmā ātrumposma otrai kompānijai bija jādodas uz prāmi. Lai arī mums prāmis bija paredzēts svētdienas vakarā, jo bija plānots, ka vēl skatīsimies arī svētdienas divus ātrumposmus, beigās arī mēs nolēmām doties uz mājām, jo, aplūkojot navigāciju, tad no sestdienas ātrumposma, lai tiktu uz svētdienas posmu, būtu bijis jābrauc turp/atpakaļ ap 300 km. Šoreiz tika nolemts nebraukt tādu gaisa gabalu un ar vakara prāmi doties uz mājām.
Ots Tanaks
Kopumā jāsaka, ka šis bija viens no labākajiem braucieniem uz Somiju. Gan satikto braucēju ziņā, gan arī kompānijas, kas šādos pasākumos ir ļoti svarīgi. Lai arī līdz nākamā gada Somijas WRC posmam ir atlicis vēl gads, jau šobrīd zinu, ka, ja nebūs nekādu neparedzētu apstākļu, noteikti došos uz šo ralliju. Ja kāds vēl tikai domā kādreiz apmeklēt šo posmu, tad iesaku to apmeklēt, jo redzētais neliks vilties. Ja vēl apkārt ir jautri draugi, tad pasākums būs izdevies par visiem 110%.
