Autosporta portāls

Kalles Rovanperas Somijas rallijs beidzās ātrumposmā, kurā pirms 22 gadiem izstājās viņa tēvs Hari Rovanpera.


"Būtībā tas bija pēdējais braucamais līkums Sahloinen-Moksi 2 ātrumposmā, priekšpēdējā dopā. Jā, tur ātrā līkumā uz ceļa bija ļoti liels akmens. Neko šoreiz nevarēju īsti darīt. Kad ieraudzīju akmeni, nebija nekādu iespēju no tā izvairīties. Mēs tam trāpījām, un tas visu mašīnu izmeta no ceļa, tāpēc mums bija liela avārija, jo tobrīd braucām ar ceturto pārnesumu," portālam Dirtfish stāsta Kalle Rovanpera. "Jā, diezgan neticama sajūta. Šoreiz mēs ar Jonni neko nepareizi nedarījām. Aizvadījām perfektu nedēļas nogali. Mums bija milzīgs pārsvars, lai dotos pēc uzvaras, un jā, šoreiz vienkārši ļoti nepaveicās ar akmeni."
Lūk, kādu stāstu pēc avārijas atminējās portāla DirtFish žurnālists Deivids Evans. Moksi. Tas ir ciemats Somijas centrālajā daļā. Tā ir jauka vieta - lauku, bet necila, ar 150 iedzīvotājiem, kas izkaisīti starp viensētām, un skolas ēku, kas pārtapusi par sapulču zāli. Vienā no pasaules slavenākajām rallija ģimenēm šī noteikti nav vieta, kas tiek turēta vislielākajā cieņā.

2002. gadā Hari Rovanpera, izbraucot slaveno Ouninpohjas posmu, viņš apsteidza Markusu Gronholmu un kļuva par Somijas rallija līderi. Tomēr ceļā cauri Moksi ātrumposmam viņš pabrauca nedaudz plašāk un sabojāja auto priekšējo labo pusi, kas lika izstāties. Viņš saprata, ka viņa lielākā iespēja uzvarēt rallijā, kurā viņš visvairāk vēlējās uzvarēt, ir zudusi.
Pēc divdesmit diviem gadiem tas pats ceļš izbeidza Kalles cerības, taču šoreiz daudz iespaidīgākā veidā. Kad portāls DirtFish tuvojās sportistiem, viņi abi gulēja uz zemes, un pamatoti. Viņi to nebija pelnījuši pēc trīs dienu smagas cīņas vienos no sarežģītākajiem apstākļiem Somijas rallija vēsturē.

Jāatzīmē, ka vienu lietu Hari un Kalle gan ir ierakstījuši Somijas rallija vēstures grāmatā. 2001.gadā Hari Rovanpera slavenajā Ouninpohjas posmā par 8,3 sekundēm apsteidza Markusu Gronholmu, bet gadu vēlāk viņš Gronholmu šajā pašā dopā apsteidza par 6,3 sekundēm.

"Tētis vienmēr bija labs šajā Ouninpohjas posmā," turpina Kalle Rovanpera. "Tas bija posms, kas viņam padevās. Viņam bija labas atmiņas par šo dopu, un viņš par to stāstīja. Atgriežoties šī ātrumposma pilnajā versijā (32.98 km), gribēju pārliecināties, ka arī es tajā varu uzrādīt labu laiku, un mēs to arī izdarījām (pirmajā reizē Kalle par 0,1 sekundi, bet otrajā reizē par 4,8 sekundēm apsteidza Ožjē)."

Svētdienas rīts, un stresa nebija. Kallem nebija iemesla steigties, jo uzvara gaidīja. Uzvara, kuru Somija gaidīja kopš 2017. gada, kad uzvarēja Esapeka Lapi. Bija pagājuši septiņi gari gadi, un šī gaidīšana sāpīgi jāturpina.

Un ļaudis Sahloinen-Moksi 2 un tās apkārtnē izjuta un izjutīs šīs sāpes tikpat spēcīgi, kā pārējie līdzjutēji. Kā novēroja Deivids Evans, kurš drīz vien bija notikuma vietā, kā arī portāls Go4speed, kurš, braucot garām, piestāja, tad svētdienas pēcpusdienā tajā vietā atmosfēra bija gandrīz kā bēru ceremonijā; bērni raudāja, daudzi klusēja, bet citi vienkārši stāvēja un skatījās uz salauztajām automašīnas atliekām.
Tikai dažus mirkļus iepriekš šie paši cilvēki bija vicinājuši savus karogus - Somijas zili balto un Toyota sarkanbaltsarkano, balto un melno, pa vienam katrā rokā. Atlika viens līkums un viens ātrumposms...

Sēdēdams zālē un skatīdamies savā telefonā, drīz pēc avārijas notikuma vietā ar helikopteru ieradās Kalles tēvs Harijs. Tas bija plecs, kas bija vajadzīgs viņa dēlam. Tagad viņi dalījās stāstā par to, kas aizbēga laukos ap Moksi.