Autosporta portāls

FIA pasaules rallija čempionāta (WRC) posmā ''Tet Rally Latvia'' debiju pasaules rallija līmenī piedzīvoja arī divas Sports Racing Technologies komandā startējošas latviešu autosportistu ekipāžas Matīss Mežaks / Arnis Ronis un Artūrs Priednieks / Jānis Kirkovalds. Savā pirmajā WRC posmā latvieši sasniedza attiecīgi 11. un 12. vietu.

Mežaks / Ronis otro dienu WRC2 klasē noslēdza 14. vietā. Latvijas autosportistiem diena izvērtās piedzīvojumiem bagāta – ar Škoda Fabia Evo Rally2 startējošais Mežaks savu pirmo WRC rallijā iesāka veiksmīgi, tomēr pēc dažām kļūdām un pārsista riteņa dienu noslēdza WRC2 ieskaites 14. vietā.

''Visādi gāja piektdien. Pirmais bija par plašu, otrais bija jau labāk, bet vienā krustojumā iebraucu par ātru. Iegriezties pa labi vairs nevarēju, pa kreisi arī bija ceļš, bet tajā īsti vairs nevarēju trāpīt, tamdēļ atlika izdarīt pareizāko izvēli – norāvu rokas bremzi un atmuguriski ieslīdēju grāvī. Andumos jau sāka vēl vairāk uzlaboties sadarbība ar stūrmani, tam arī vajag treniņu, lai atrastu to ritmu. Uz nākamo apli bijām gatavi dot pilnā gāzē – piektais ātrumposms bija samērā tīrs brauciens, bet otrajā garajā dopā bija piedzīvojumu pilns brauciens. Sākums bija izcils, bet tad saķērām turku sportistu un palikām putekļos aiz viņa. Mēģinājām izmantot to moderno push-to-pass sistēmu, degās tur visas lampiņas, bet tajos putekļos sanāca noskriet no ceļa, kur pārsitām riepu,” stāsta Matīss Mežaks. ''Esam ierindā, mašīna ir ar taisniem riteņiem. Bija mazas kosmētiskas problēmas, bet tās arī jau esam novērsuši. Priekšpēdējā ātrumposmā mazliet izbraucām atkal ārpus trases, bet pēdējais jau atkal bija “bomba”, viss bija labi. Paliekam arvien labāki un, cerams, sestdien jau būs pavisam labi,” pozitīvismu pirms atlikušajām divām Tet Rally Latvia dienām saglabāja Mežaks.

Pēc sacensību trešās dienas Mežaks spēja pakāpties uz 11.vietu. ''Vēl neesmu pilnībā apmierināts ar ātrumu. Apetīte aug ēdot. Izdevās pārkāpt nākamajā ātruma līmenī, taču jūtu, ka ir vēl rezerves. Mēģināsim svētdien vēl dot virsū. Pagaidām gan vēl nebraucam pārāk riskanti, cenšos nekāpt pāri savām spēju robežām. Kad jūtos komfortabli, tad cenšos kāpināt tempu. Sestdien pieļāvu vienu mazu kļūdiņu, jo biju cerējis uz lielāku saķeri. Vecpils ātrumposmā sākumā tā bija ļoti laba, taču pirmajā kreisajā pagriezienā izslīdēju, jo tur braucēji bija izvēlējušies atšķirīgas trajektorijas, tādēļ ceļš vēl nebija tik labi notīrīts. Mašīna noslāpa, kā rezultātā zaudēja aptuveni 10 līdz 15 sekundes, bet, neskaitot to, varu uzsist sev par plecu. Pilsētas ātrumposmā gāja interesanti - nebija pieredze ar saulīšu mešanu, taču otrajā aplī jau gāja labāk. Pēc Latvijas čempionāta kilometrāžas raugoties, šonedēļ būsim veikuši trīs rallijus. Svētdien būsim bēdīgi, jo braukšana būs beigusies,'' pēc sestdienas teica Matīss.

Arī noslēdzošajā dienā Matīsam izdevās nosargāt savu 11.pozīciju. ''Beidzamajā dienā gribējās nobraukt ātrāk, bet galvā bija doma par to, ka jāsasniedz finišs, tāpēc bīstamākās vietās nobraucu mierīgāk, lai netiktu pie cauras riepas, toties platos un ātros gabalus tik ātri vēl nebiju braucis. Līkumus, kas pēc pierakstiem klasificējas kā 'četrinieki', braucu piektajā ātrumā ar pilnu pedāli grīdā. Ātrums visu laiku auga. Ja rallijs turpinātos vēl ilgāk, mēs varētu braukt vēl ātrāk. Otrajā aplī riepas bija nodilušas. Varbūt sestdien vajadzēja pēcpusdienā braukt ar divām jaunām, nevis četrām, kā mēs darījām, bet tie jau ir sīkumi, kas neko daudz neizšķīra. Ja Tukumā nebūtu “iznesušies”, mēs finišu sasniegtu astotie WRC2 ieskaitē, kas būtu ļoti labs rezultāts, taču priekš debijas patīkami, ka mašīnai nav lielu skrambu un veiksmīgi esam finišējuši,” apmierināts ar veiksmīgu debiju FIA pasaules rallija čempionātā ir Mežaks.

Arī Priednieka ekipāžai šis bija notikumiem bagāts rallijs. "Visa emociju gamma, gribēju sajust emocijas piedaloties pasaules čempionāta, sanāca sajust, kā ir novākot pasaules čempionātā. Bet nu kopumā tāpat viss ir forši, skaidrs, ka rezultāts īpaši nekāds, bet emocijas ir labas. Arvien vairāk pierodu pie mašīnas, nu jau ir nobraukti kādi 200 kilometri. Ar Jāni labāk sastrādājamies, katrā ziņā viss iet uz priekšu. Sestdien ir jauna diena, liekam jaunu bildi iekšā un braucam tālāk,'' pēc piektdienas teica Artūrs Priednieks. ''Tiešām paveicās, ka varam turpināt, un īstenībā ļoti palīdzēja mūsu fantastiskie skatītāji, jo, ja nebūtu viņi, mēs tajā grāvī arī būtu palikuši. Veikli apgāza mūs atpakaļ, un mēs varējām turpināt! Diena ar piedzīvojumiem,'' uzslavējot skatītājus nobeidz Priednieks.

''Sestdien centāmies pieiet mierīgāk pēc piektdienas izgājieniem. Soli pa solītim pieradām pie mašīnas un sadarbības ar stūrmani. Dienas beigās jau jutos pavisam labi. Braucām ar rezervi, jo mums nav pamata pārāk skriet piektdienas notikumu dēļ. Centāmies strādāt uz publiku un nodot enerģiju. Tās emocijas, ko skatītāji sniedz ar savām reakcijām, ir vienkārši fantastiskas. Pēc tām es atbraucu uz šejieni! Svētdien vēl četri sarežģīti ātrumposmi priekšā. Sestdien pašam sāka patikt arī sava braukšana, kas piektdien vēl pietrūka. Piektdien bija pa daudz adrenalīna, tādēļ vajadzēja nomierināties pēc vizītes grāvī. Pārliecība bija zudusi un nācās to būvēt pa jaunam. Tai pat laikā ļoti labi, ka nebija jādomā pa rezultātiem. Daudzus gadus nebijām braukuši rallijā, tādēļ saprotams, ka lielus rezultātus arī nevienam nebijām solījuši, jo 100 kilometru testos ir piliens jūrā, salīdzinot ar čaļiem, kas brauc jau kādu laiciņu.''

Neraugoties uz nelieliem incidentiem piektdienā, savā WRC debijā Priednieka ekipāža pabeidza visus 20 ātrumposmus, rallija kopvērtējumā finišējot 12. vietā starp WRC2 ekipāžām. ''Ja nebūtu mani “izgājieni” pirmajā dienā grants ātrumposmos, būtu citādākas sajūtas, taču esmu ļoti priecīgs, ka sapņi piepildās. Mēs ar Jāni ieguvām visplašāko emociju spektru. Domāju, ka arī skatītājiem bija prieks redzēt latviešu ekipāžas. Pēc 15 gadu pauzes centāmies atcerēties, kā būtu jābrauc. Droši vien par 70 procentiem sasniedzām savu iepriekšējo līmeni, taču, ja gribētu braukt uz rezultātu, nāktos strādāt vēl cītīgāk, taču šoreiz tas nebija uzdevums. Vēlējāmies izbaudīt sacensības un iepriecināt skatītājus, ar to arī tikām galā!” nobeidz Artūrs Priednieks.