Foto: Raimonds Volonts
Pēc gada pauzes rallijā ''Sarma'' atgriezās Elviss Hermanis/Gatis Veilands. Diemžēl ekipāžas atgriešanās neizvērtās tā, kā tā gribētu. Pirmajā ātrumposmā ekipāža zaudēja vairāk nekā četras minūtes, kas automātiski nozīmēja to, ka uz augstu rezultātu tā vairs nevar cerēt. No 45.vietas ekipāža aizcīnījās līdz 23.pozīcijai.
Sarunā ar portālu Go4speed sportists atklāj, kas viņu pamudināja atgriezties rallijā, kā arī Hermanis pastāstīja par šīs sezonas plāniem.
Vairākus gadus startēji ar SRT komandas ''Škoda Fabia R5 Proto'' automašīnu, bet šogad pārkāpi uz Prospeed komandas ''Škoda Fabia R5''. Kas pamudināja uz šādu soli?
Pēc pagājušā gada Sarmas rallija, kurā startēju ar ''Škoda Fabia R5 Proto'' automašīnu, SRT nolēma šo auto pārdot. Līdz ar to man sanāca nedaudz iepauzēt. Lai arī iezagās doma, ka varbūt ir laiks beigt braukt rallijā, bet, nejauši satiekoties ar Aivi Egli, kā arī tuvais attālums starp Talsiem un Tukumu, sanāca vienoties ar Prospeed komandu par startēšanu ar ''Škoda Fabia R5''.
Kāpēc tieši ''Škoda Fabia R5''?
Ņemot vērā, ka gadā braucam vien pāris rallijus, tad, protams, ar ''Mitsubishi Evo'' varētu nobraukt divas reizes vairāk, bet, ja braucu rallijā sava prieka pēc un neregulāri, tad gribas izbaudīt ''Škoda Fabia R5'' priekšrocības un braukt ar labu Eiropas līmeņa mašīnu. Jā, varbūt mazāk, bet kvalitatīvāk. Mērķis nav startēt ar labāka līmeņa auto, lai būtu ātrāks trasē, bet, lai pirms savas karjeras nobeiguma varētu saprast un izjust, kā jūtas un brauc īstie rallija braucēji, braucot ar šādu īstu rallija auto. Ja vēl sanāktu izbraukt ar WRC auto vienu atvadu ralliju, tad tas būtu mans sapnis. Ja tas sanāks, tad apsolu, ka vairs nebraukšu rallijā (smejas).
Hermanis/Veilands pagājušā gada rallijā Alūksne. Foto: Krists Andersons
Jāsaka, ka SRT Proto automašīna jau gandrīz bija kā R5. Ļoti labs auto. Šo ''Škoda Fabia R5'' man šoreiz neizdevās kārtīgi izbaudīt, tāpēc tā grūti būtu tagad objektīvi salīdzināt abus auto, bet R5 tomēr ir jaunāks un svaigāks ar mazāk nobrauktiem kilometriem, līdz ar to tam auto jābūt labākam par Proto. Bet ir vajadzīgi testi, lai tā kārtīgi varētu izmantot šīs R5 mašīnas dotās priekšrocības. Bet viena lieta, kas noteikti jau tagad ir skaidra – R5 automašīnā ir siltāk nekā Proto (smejas). Brīžiem gribējām jau slēgt ārā apsildi, jo bija pa karstu.
Vai pirms rallija ar šo R5 auto aizvadījāt testus?
Pēc sajūtām likās, ka starp šīm abām mašīnām nebūs lielas atšķirības, tāpēc arī nekādus lielos testus neveicām. Arī laikapstākļi nedēļu pirms starta Kurzemes pusē nebija ziemai piemēroti. Pirms paša rallija testos nobraucām kādus 15 – 20 kilometrus, lai pieregulētu krēslus, stūri un citas lietas. Teorētiski likās, ka esam gatavi startam Sarmas rallijā, bet tā nebija.
Foto: Raimonds Volonts
SS1 startā, saslēdzot visas vajadzīgās pogas, spiedienus un jaudas, viena trubiņa uzteica, un cīņa par augstu rezultātu tur arī bija beigusies. Taču pats vien esmu 100% vainīgs. Testos man iedeva mašīnu, bet pats to starta iekārtu neieslēdzu, un, lūk, rezultāts. Tobrīd nelikās vajadzīgs kaut ko mocīt, bet redz, ka tomēr vajadzēja auto pamocīt kārtīgāk, jo auto pirms tam divus gadus bija stāvējis garāžā. Ja būtu testos šim auto iedevis kārtīgāk slodzītē, domāju, ka tas nelielais defekts jau parādītos testos, kas pirms rallija arī tiktu novērsts, taču nolēmu testos auto nespīdzināt un izbraukt mierīgā režīmā.
Lai arī komanda bija sakreņķējusies par neplānoto defektu, pēc finiša uzreiz viņiem pateicu, ka tas, kas notika, ir tīri uz manas sirdsapziņas un viņus nevainoju. Mājas darbu pats neizpildīju, tāpēc vainot varu tikai pats sevi. Man tika dota iespēja testos visu izmēģināt, bet nu tobrīd tam visam piegāju savādāk.
Ņemot vērā, ka gadu nebiju braucis, tad pieņēmām lēmumu, ka treniņa nolūkā nobrauksim visu distanci, taču veicām to tādā kā testa režīmā, ar 120% drošību pret negadījumiem. Katrs nobrauktais kilometrs nāk par labu, pat, ja tu to neveic ar 100% jaudu. Bet, atskatoties uz ralliju, kur diemžēl notika vairākas smagas avārijas, tad varbūt arī labi, ka mums šis nelielais tehniskais defekts izlīda ārā, jo, kas zina, kā būtu mums gājis, ja pēc gada pauzes bez nopietniem treniņiem brauktu ar pilnu jaudu. Ceļi tiešām bija viltīgi un ātri, un varbūt pēc tādas pauzes es tiešām nebiju gatavs braukt uz maksimumu, un kāds parūpējās par to, lai mēs šo ralliju veiktu saudzīgā režīmā. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, un ejam uz priekšu. Absolūti neko nenožēloju. Protams, rezultāts finišā ir ļoti slikts, bet nu šoreiz mums bija savi iemesli, kāpēc tā.
Foto: Raimonds Volonts
Lai arī Tev būtu jābūt sarūgtinātam par šādu iznākumu, tavā balsī to nejūtu.
Protams, rezultāts ir bēdīgs, bet, kā jau teicu, tam ir savi iemesli. Pats par to nekreņķējos, gatavosimies vasarai, lai būtu gatavāks un lai varētu pabraukt ātrāk. Katrā gadījumā ralliju nobraucām un atmosfēru izbaudījām. Paldies rallija organizatoriem par lielisko ralliju. Sportiskais šoreiz tika nolikts otrajā plānā.
Kā jūs ietekmēja tās smagās avārijas, kas notika rallijā?
Nekad nav patīkami redzēt, kad draugi vai konkurenti piedzīvo avārijas. Braucot cauri ātrumposmiem un redzot, kur Miks un Klāvs avarēja, radās aizvien lielāka pārliecība, ka tas, kas notika ar automašīnu SS1 startā, tas mums šoreiz nāca par labu. Novēlu viņiem pēc iespējas ātrāk atveseļoties, salabot mašīnas un atgriezties trasē.
Pēc diviem mēnešiem jau priekšā rallijsprints Vidzeme, kur varēsiet reabilitēties.
Jā, tieši tā. Līdz tam laikam noteikti centīsimies aizvadīt kādus testus, lai atgūtu atpakaļ ātrumu un lai rallijam varētu sagatavoties daudz labāk.
Foto: Dace Janova
Ar Prospeed komandu esam vienojušies, ka ar viņiem šogad startēšu visos Latvijas posmos.
Divi LRČ posmi notiks arī Igaunijā. Tajos arī plānojat braukt?
Nē, plānojam aizvadīt visus rallijus, kas notiks Latvijā. Tie, kuri rūpīgāk seko līdzi maniem startiem (tādi droši vien ir ļoti maz (smejas)), ir pamanījuši, ka es cenšos atbalstīt tikai latviešu organizatorus, tāpēc ārzemju rallijos nebraucu (kopš 2003.gada startējis tikai divos Lietuvas rallijos).
Gadi iet, bet Hermanis tik brauc un brauc.
(smejas) Kad tas rallija velns sēž iekšā, tad tu vairāk par gadu mierīgi nevari nosēdēt. Kad tagad pēdējās trīs sezonas braucu ar Proto, tad vienā brīdī likās, ka nu šogad tiešām vairs nebraukšu rallijā, bet tā to sev saku jau vairāk nekā piecus gadus (smejas). Jau 20 gadi aiz muguras, un katru gadu, citu vairāk, citu mazāk, es braucu. Kopš 2003.gada, kad sāku savu rallija karjeru, līdz šim brīdi vismaz reizi gadā kaut ko uzbraucu. Nezinu, kam jānotiek, lai šo dabūtu ārā (smejas). Tagad tas viss vēl salikās tā, ka Aivis ir Tukumā, es Talsos un, pateicoties saviem sadarbības partneriem, kuri turpina mani atbalstīt, varu turpināt darīt to, kas man patīk. Jā, noteikti nebūšu tādā līmenī, kā pamata braucēji, bet nu trenēsimies, lai varētu parādīt savu ātrumu un iepriecināt skatītājus. Paldies visiem par atbalstu un drīz tiekamies.
