Autosporta portāls

Jau kaut kādu brīdi ar brāli skatījāmies kaut kādas mašīnas, kas ir piedāvājumā. Un tad mums acīs iekrita šis Lietuvas rallijā startējušais BMW. Ņemot vērā, ka vienu auto palaidām garām, tad šoreiz bija jārīkojas ātrāk, tāpēc brālis ar Kārli Nebaru drīz vien devās ceļā. Kopumā automašīna apmierināja, bet uzreiz sapratām, ka būs lietas, kas būs jāpamaina.
Aizvedām regulēt automašīnu, kad uzteica sajūgs. Tur pat uz vietas noņēmām ātrumkārbu, kur konstatējām, ka no gultņa uz sajūga diska virsū ir tikusi smēre. Salikām visu, noregulējām, bet tehnisko apskati nepaspējām iziet. Nākamajā dienā uzbraucām nelielus testus, bet vakarā jau bija jāpieraksta trase. Nākamajā rītā (piektdien), ejot tehnisko apskati, tika konstatēts, ka ar visu ātro kārbas ņemšanu nost kardāns nebija kārtīgi pieskrūvēts (smejas). Labi, ka tas tika konstatēts tobrīd, savādāk būtu izstājušies jau pirmajā dopā. Pēc tam puiši uzreiz mašīnu nogādāja servisā, kur tika novērsts minētais defekts, kā arī izieta tehniskā apskate. Stresiņš bija (smejas).
Lai arī bez piedzīvojumiem pirms starta neiztikāt, skatoties pēc rezultātiem, ar braukšanu viss bija daudz maz kārtībā, jo izcīnījāt pirmo vietu RK9 klasē.
Nakts braukšana man personīgi nepatika. It kā galvā saproti visu, bet, ja tas nav darīts ilgu laiku, tad nekas labs tur nevar sanākt. Trases pieraksts mums nebija spožs. Varēja just, ka ir bijusi tik liela pauze. Naktī braukšana bija grūti, jo daudz kam neticēju. Bet, neskatoties uz to, diezgan ātri nakts dopos noķērām sev priekšā braucošo poļu sportistu, kuram tas bija pirmais ziemas rallijs. Otrajā dienā braukšana jau bija labāka, bet jāsaka, ka mēs tam visam piegājām taktiski, jo sapratām, ka ir jāturas špūrē, jo, ja tu izbrauc no tās, tad tu vari zaudēt laiku. Jā, piekrītu, ka no malas mūsu braukšana nebija skatāma. Tur nebija nekas no tā, kā būtu jābrauc ar BMW (smejas). Bet šoreiz Alūksnes rallijs to neļāva darīt. Manuprāt, ar priekšpiedziņas automašīnu nobrauktu ātrāk šo ralliju. Bet domāju, ka vasarā ar BMW būs labāk braukt. Ja tagad nebija tik skatāmi, tad vasarā parūpēsimies par to, lai mūsu braukšana būtu skatāmāka (smaida).
Un tā arī nobraucāt bez piedzīvojumiem.
Jā. Neiebraucām nevienā kupenā, rupjas kļūdas nebija, un beigās rezultāts bija labs. Braucām taktiski un gudri, un šoreiz tas vainagojās ar panākumu.
Ar lasīšanu un uztveri mums sākumā gāja visādi, bet uz beigām viss aizgāja. Sanāca arī nedaudz paplēsties, kas kuram jādara (smejas). Vienu brīdi jau runājām, ka varbūt jāmainās vietām, jo viens nemāk īsti braukt, otrs īsti lasīt (veselīgi smiekli). Bet beigās viss sagāja un bija kārtībā.

Atim jau tā pieredze kā stūrmanim nav liela.
Jā, tieši tā. Viņš kā stūrmanis ir blakus sēdējis Zigurdam Kalniņam (2013.gadā) un tagad man. Jā, vienreiz arī Mārtiņam Seskam treniņos. Un to varēja just, ka tā pieredze viņam nav liela. Bija vietas, kur Atis pārstāja lasīt un skatījās uz ceļa kā pilots (smejas). Bija jautri. Sākumā viņš uz mani padusmojās par braukšanu, bet es uz viņu par lasīšanu, bet uz beigām jau viss bija ļoti labi un katrs darījām savu darbu labi.
Tad kopumā atgriešanos vērtējat pozitīvi.
Jā, viennozīmīgi. Pat negaidīti labi viss izvērtās, it īpaši pēc nakts dopiem, pēc kuriem biju nedaudz sašļucis.

Kā patika pats rallijs no organizēšanas viedokļa? Kā fani?
Nu Latvijas karogus nevarēja neredzēt. Sen nebiju braucis, tāpēc tādas sajūtas sen nebiju piedzīvojis. Tu brauc, redzi, ka ir daudz cilvēku, un tad pamani lielos Latvijas karogus. Tas bija aizkustinoši. Uzreiz ieslēdzās patriotisms. Kopumā liekas cilvēku bija daudz, tāpēc paldies visiem faniem par atbalstu. Bija forši.
Kādi plāni uz vasaru?