Autosporta portāls

Atzīmējot zīmīgo 50. dzimšanas dienu un rallija karjeras sasniegumus, Ivars Vasaraudzis aizvadītajā ''Rallijsprintā Latvija'' uz starta izgāja ar ''Škoda Fabia R5 Proto'' automašīnu. Šajos ātrumposmos viņš startēja ar trim stūrmaņiem – saviem ilggadējiem partneriem Valdi un Pēteri Spredzi, kā arī savu labu draugu un bijušo Latvijas hokeja valstsvienības spēlētāju Oskaru Bārtuli.

Pirms noslēdzošā ātrumposma Ivars kopvērtējumā ar Mārtiņu Sesku cīnījās par trešo vietu, taču diemžēl pārsista riepa noslēdzošajā dopā Vasaraudzi kopvērtējumā atsvieda uz pēdējo vietu.

Pēc sacensībām portāls Go4speed uz nelielu sarunu aicināja Vasaraudzi, lai kopā atskatītos uz aizvadītajām sacensībām.

Ivar, vai stress pirms starta bija liels?
Jāsaka tā, ka bija diezgan liels stresiņš. Bija nosacīti liela atbildības sajūta pret šo visu pasākumu. Jā, laikapstākļi bija labi, taču pa asfaltu sporta režīmā nebiju braucis veselu mūžību, tāpēc pirms starta bija tāds liels izaicinājums pašam priekš sevis.

Kādi bija pirmie secinājumi, kad pēc pirmā ātrumposma aplūkoji rezultātus?
Pirmajā ātrumposmā ļoti taustījāmies. Pēc finiša ar Valdi pārrunājām un sapratu, ka varam likt klāt un tā arī ar katru ātrumposmu to tempiņu mēģinājām audzēt. Bija prieks redzēt rezultātos, ka pārējie braucēji no manis nekur tālu nav aizmukuši. Secinājums tātad viens – vēl pabraukt varu (smejas).

Vai bija kādi piedzīvojumi rallija laikā?
Nē, viss bija prīmā. Visi kopā izbaudījām šos Jāņa Krastiņa vecos labos rallija svētkus. Man vismaz no malas izskatījās, ka arī skatītājiem patika, tāpēc viss bija ļoti jauki. Bija liels prieks braukt. Beigās pat biju gatavs braukt vēl. Paldies draugiem par šo fantastisko dāvanu. Žēl, ka netika Andris Šimkus, ar kuru arī gribējās izbraukt.

Kas notika pēdējā ātrumposmā?
Jā, tur sanāca tā, ka nolaida riepa. Aizbraucām līdz starta finiša mājai un apstājāmies. Novilkām ķiveres ar domu, ka uz ne visai priecīgas nots beigsim šo pasākumu, bet, stāvot malā, skatītāji mūs uzmundrināja, tāpēc nolēmām samainīt riepu un braukt tālāk, jo bija atlicis vēl nobraukt vienu apli. Bez stresa nomainījām riepu, saģērbāmies un turpinājām sev un skatītājiem par prieku braukt, jo nebija vairs jau starpība zaudēt divas vai desmit minūtes.

Kā veicās ar riepas maiņu?
Nomainījām lēnā garā, jo pirms starta nebijām izgājuši riepas maiņas instruktāžu (smejas). Kamēr sapratām, kur kas stāv, laiks pagāja (smejas).

Kādi secinājumi pēc šī rallija? Vai tevi redzēsim vēl kādreiz rallija trasē?
Nekad nesaki nekad. Protams, ja būtu iespēja, labprāt vēl brauktu. Šis rallijs vairāk bija tāds kā šosejas pasākums, bet braukšana pa granti jau būtu pavisam kas cits. Būtu interesanti ar šādu raķeti izskriet kādā grants rallijā.

Ja tev tagad kāds piedāvātu, piemēram, startēt ar Mitsubishi?
Jāsaka tā, ka savā karjerā ar Mitsubishi esmu braucis un parādījis ļoti daudz. Šobrīd esmu tādā dzīves posmā, ka, ja vēl braukšu rallijā, tad gribētos braukt un baudīt to pasākumu tā, kā to darīju šoreiz. Tāpēc mums ir jaunieši, kuriem ir jādod virsū un jārāda rezultāti. Taču mēs viņiem to viegli neļausim. Viņiem ir jātrenējas. Mēs ar Raimondu Kisielu tepat vien esam (smejas).

Paldies, Ivar, par sarunu. Tagad gaidām tad tavu 55. vai 60. dzimšanas dienu un jaunu dāvanu, kur atkal tevi redzēsim trasē?
(veselīgi smiekli) Nē, tik ilgi gaidīt nevajag. Redzēsim, kā viss izvērtīsies. Dzīve rādīs.  Bet vēlreiz gribētu teikt lielu paldies visiem draugiem, kuri uztaisīja šo pārsteigumu. Paldies Jānim Krastiņam par šo lielisko ralliju un organizēšanu. Paldies SRT komandai par lielisko servisu un, protams, liels paldies faniem par lielisko atbalstu. Ceru, ka vēl tiksimies kādā trasē.