''Rally Talsi'' smagu avāriju piedzīvoja Daņila Belokoņs/Toms Freibergs. Par laimi, ekipāža smagas traumas neguva, taču tagad uz kādu laiku ekipāžai būs jāatvelk elpa no aktīvām aktivitātēm.
Šī Belokoņam ir tikai piektā sezona autosportā. Ja pirmajās divās sezonās sportists daudz avarēja, tad 2016. un 2017.gada sezonās sportists jau demonstrēja stabilitāti un augstvērtīgus rezultātus. Lai arī Talsu rallijs Daņilam šogad bija tikai otrais rallijs sezonā, sportista uzņemtais temps bija gana augsts, jo pēc četriem posmiem viņš ieņēma otro vietu, piekāpjoties vien ERC Junior U27 vienam no līderiem Mārtiņam Seskam. Taču noturēt šo augsto tempu šoreiz neizdevās, jo Belokoņs/Freibergs piedzīvoja smagu avāriju.
Pēc rallija portāls Go4speed uz sarunu aicināja Daņilu, lai kopā atskatītos uz sportista līdzšinējo rallija karjeru, parunātu par nākotnes plāniem un citām lietām.
Foto: R.A. Rally Photos
Kā tu šobrīd jūties?
Paldies, ir jau labāk. Pēc avārijas, par laimi, nopietnu traumu nebija. Bija traumēta acs (hematoma) un uz rokas uzlika pāris šuves. Bija arī sasitumi, bet kopumā nekas traks. Diezgan vieglā formā tikām cauri.
Kā tu atceries šo avāriju? Kas tur notika?
Mums tajā vietā uz asfalta bija pierakstīts līkums pāri tramplīnam. Pienācām ar diezgan lielu ātrumu. Pēc tramplīna mašīnu sāka mētāt, un labā puse sāka iet pa grāvi. Braucām pa grāvi, līdz auto tika uzsviests gaisā un tad jau sekoja vairāki kūleņi. Skatītāji teica, ka esot bijuši deviņi kūleņi... Bija sāpīgi. Pēc avārijas uz brīdi neko nesapratu, biju apdullis un šoka stāvoklī. Uzreiz jautāju Tomam, kā viņš jūtas, uz ko viņš atbildēja, ka viss esot kārtībā. Tajā brīdī nevarēju izkāpt no mašīnas, jo bija sāpes un sāku zaudēt samaņu. Toms izsauca mediķus un palīdzēja man, par ko viņam gribu teikt lielu Paldies.
Tajā vietā bija kļūda stenogrammā vai ātrums par lielu?
Šis mums bija tikai otrais rallijs šogad. Visticamāk, uzņemtais temps bija par ātru, un kaut kur nenoreaģēju, kā pienākas. Šobrīd tiešām grūti tev atbildēt. Pierakstīts tas līkums it kā bija pareizi, bet laikam tas pienākošais ātrums bija nedaudz par lielu. Nebiju domājis, ka tik daudz uz asfalta var izslīdēt. Tagad noteikti to zināšu un pievērsīšu tam lielāku uzmanību.
Cik liels bija ātrums?
Domāju kādi 140 km/h.
Auto pēc avārijas
Automašīna arī izskatījās cietusi visai daudz.
Jā, auto cieta visai daudz.
Šī bija tavas karjeras smagākā avārija?
Jā, šī bija pati smagākā avārija manā līdzšinējā karjerā.
Kā vecāki reaģēja?
Protams, gan mamma, gan tētis pārdzīvoja, bet gala lēmums par piedalīšanos autosporta sacensībās ir mans. Tā ir mana dzīve, un to viņi saprot.
Tev pašam ir izskaidrojums, kāpēc tu tik daudz avarē?
Kad sāku nodarboties ar autosportu, man nebija autosporta pamatu, kā lielākajai daļai autosportistu. Man nebija nekādas pieredzes. Man ģimenē nav neviens autosportists vai treneris, kurš var pateikt, kā pareizi braukt, kas jādara. Man tas viss bija un ir jādara pašam, ejot savu ceļu un mēģinot darīt tā, kā uzskatu par pareizu. Protams, bija daudz kļūdu, dēļ kā arī veidojās šīs avārijas, tāpēc arī man ir tāda slikta reputācija, ka es bieži avarēju un nemāku braukt. Taču es skatītājus saprotu un noteikti viņu vietā teiktu tāpat. Bet, no otras puses, kā tad lai iemācos braukt ātri? Pirmie divi gadi bija traki, bet 2016.gada sezona bija veiksmīga (neviena izstāšanās un neviena avārija - aut.).
Kāds jūsu ekipāžai bija mērķis Talsu rallijā?
Tallinas rallijs mums bija kā treniņš, kur izdevās nobraukt 90% no visas trases (ekipāža pēdējā posmā izstājās tehnisku iemeslu dēļ). Bija ļoti labas sajūtas, tāpēc Talsos uzreiz nolēmām braukt ar pilnu jaudu (pēc 4.posma Belokoņs klasē bija otrais, Seskam zaudējot 24,9 sekundes), taču beigās sanāca avarēt muļķīgā vietā, kas nebija bīstama.
Savas kļūdas un avārijas pēti un analizē?
Jā. Katru kļūdu vai avāriju analizēju, pētu onbordus un meklēju iemeslus, kāpēc tā notika.
Foto: MVFoto
Kas tālāk? Nav doma mest mieru rallijam?
Nē. Tagad izveseļosimies un jāsāk trenēties tālāk. Netaisos padoties. Toms uz kādu laiku dosies ārpus Latvijas, bet es turpināšu trenēties. Personīgi man ir prieks, ka esmu sācis uzņemt ātrumu un ka man sāk padoties tās lietas, kas iepriekš nav padevušās, taču diemžēl ik pa laikam kaut kādas kļūdas vai avārijas liedz braukt stabili. Taču no tā es visu laiku mācos. Varu pateikt, ka visas avārijas, kas bijušas, ir savādākas, kādas pirms tam neesmu piedzīvojis. Katru reizi kaut ko iemācos jaunu. Neesmu uzkāpies uz viena grābekļa divas reizes. Jā, no malas izskatās, ka daudz avārijas un rezultāta nav, bet es pats zinu, ka ir potenciāls, ātrums un bāze, kur viss kopā jāsaved kārtībā, un viss būs labi.
Turpināsi braukt ar priekšpiedziņu vai jau skaties pilnpiedziņas virzienā?
Skatīsimies, kā viss izvērtīsies. Gribu pārsēsties uz pilnpiedziņu, taču ir doma testos izbraukt ar R5 auto, lai saprastu, kā man veicas un cik ātrs varu būt. No šīs R2 mašīnas esmu izspiedis gandrīz visu, taču rezultāta nav, jo braukšana ir netīra. Mēs ar Mārtiņu Sesku līkumā iebraucam +/- ar vienādu ātrumu, taču tā izeja man ir savādāka, netīrāka. Man ir netīra braukšana, to es zinu. Šobrīd tiešām gribu izbraukt ar pilnpiedziņu un paskatīties, kāds ir rezultāts. Ja tas būs labs, tad nākamgad pilnībā pāriešu uz pilnpiedziņas klasi. Man tas būtu labāk, jo tad man nevajadzētu no šīs pilnpiedziņas mašīnas izspiest visu, kā es to darīju ar R2 klases auto. Nav viegli katru ralliju braukt uz maksimumu un riskēt, kur viena kļūda, kā šoreiz, var maksāt tik dārgi un sāpīgi. Ar pilnpiedziņas auto būs savādāk. Jā, tas ātrums būs lielāks, taču tur tas risks būs mazāks, jo es no tā auto nespiedīšu visu ārā. Man to būs vieglāk kontrolēt. Pilnpiedziņas auto labo kļūdas, bet ar priekšpiedziņas mašīnu katra kļūda var beigties ar avāriju.
Foto: Alfonsas Rakauskas Foto
Tavā balsī dzirdu lielu optimisma devu.
Jā, esmu ļoti motivēts. Zinu, ka varu braukt vēl ātrāk, tāpēc līdz ko būšu vesels, tā uzreiz sākšu trenēties, tai skaitā arī uz asfalta. Iešu tikai uz priekšu, lai jau nākamo sezonu varētu sākt kā no baltas lapas. Gribu galvenokārt sev pierādīt, ka varu braukt ātri un stabili. Man nav nevienam nekas jāpierāda. Vienīgais, kam es ko gribu pierādīt – esmu pats sev.
Bez treniņiem laikam ātri un stabili braukt ir grūti.
Jā, un šī avārija bija vēl viena spēcīga mācība tam, ka ir vēl vairāk jāstrādā. Nav jau tā, ka mēs pirms rallijiem netrenējamies. Mēs to darām atbildīgi un profesionāli, taču ir jāstrādā vēl smagāk. Šogad gribu daudz trenēties, kā arī piedalīties rallijos, pabraukt kādās šosejas sacensībās, minirallijā, lai jau nākamgad varētu sāktu jaunu sezonu.
Turpināsi trenēties viens vai prasīsi kādam padomu?
Nikolajs man jau uzrakstīja, ka ir pārsteigts par tik labu rezultātu un piedāvāja treniņu iespējas. Viņš ir gatavs man palīdzēt un kopā ar mani aizvadīt grants testus un iemācīt kaut ko jaunu. Arī Konstantīns Calko ir gatavs man pamācīt braukšanu pa asfaltu. Šobrīd gribu braukt un trenēties daudz un audzēt pārliecību, krāt nobrauktos kilometrus un pieredzi. Prieks, ka daudzi sportisti ir tikai atvērti un gatavi palīdzēt. Pēc šīs avārijas daudzi rakstīja, uzmundrināja un silti izturējās. Tas ir ļoti patīkami. Tas tikai dod papildus spēku. Skatoties onbordus, gan pats, gan arī citi sportisti saka, ka ir potenciāls saglabāt šo sacīkšu ātrumu un uzlabot to. Taču ir jāmācās braukt tīrāk. To arī taisos darīt, lai varu sākt profesionālu karjeru, lai kādu dienu varētu noķert Jāni Vorobjovu (smaida).
Ko darīsi, kamēr nevari trenēties un braukt?
Daudz strādāšu un krāšu naudu mašīnai, jo rallijā braucu par saviem nopelnītajiem līdzekļiem.
Tev doma ir pirkt N grupas auto?
Nē, šo mašīnu plānoju īrēt, bet, ja pirkšu, tad iegādāšos R5 auto.
Foto: Māris Stiprais
Tu jau esi braucis ar Evo X. Kā bija?
Pagājušajā gadā īrēju un braucu ar ''Evolution X''. Diemžēl turbīnas defekta dēļ Sarmas rallija otrajā posmā biju spiests izstāties, tobrīd ieņemot 13.vietu. Tobrīd bija labas sajūtas un braukšana bija laba. Ļoti patika. Domāju, ka Top 10 spētu finišēt.
Kāds ir tavs šī brīža mērķis rallijā?
Gribētu uzvarēt kādu ralliju Baltijā absolūtajā ieskaitē. Zinu, ka tas būs grūti, bet mērķis tāds ir.
Ko Toms par to visu saka? Nav atmetis ar roku?
Katrās sacensībās sevi skaņoju uz ātru braukšanu, un Toms to zina. Jā, man blakus sēž cilvēks, par kuru esmu atbildīgs, un mēs par to ar Tomu esam daudz runājuši. Viņš redz manu potenciālu šajos četros gados, jo domāju, ka, ja neprogresētu, tad viņš noteikti būtu aizgājis prom no manis. Viņš vienmēr mani atbalsta un grib turpināt braukt. Mēs ļoti daudz runājam un esam labi draugi.
Belokoņs un Freibergs
Prieks, ka neesi nolaidis rokas un esi gatavs turpināt iesākto.
Man nav jēgas tagad apstāties. Ir tik daudz laika, spēka un enerģijas ieguldīts. Un es arī nevarētu tagad tā uzreiz pamest visu, jo esmu saslimis ar ralliju. Man tas viss patīk, un esmu atkarīgs no autosporta (smejas). Tāpēc - galvu augšā un viss būs kārtībā! Paies laiks un redzēsim, kas no tā visa sanāks, bet padoties netaisos.
