Edgars Svencis ir viens no tiem latviešu stūrmaņiem, kurš ar savu darbu ir izpelnījies iespēju startēt slavenajā Montekarlo vēsturiskajā rallijā, kur arī viņam izdevies izcīnīt uzvaru klasē. Lai arī Edgara CV nav tik daudz aizvadītu ralliju, kā varbūt daudziem citiem latviešu stūrmaņiem, viņš savas karjeras laikā ir startējis ''Subaru rallija komandā'' un bijis gan stūrmanis, gan pilots spēcīgajā ''Skandi Auto rallija komandā''. Taču Edgars vēl nav beidzis savu rallija karjeru, un ik pa laikam viņš ir redzams startējam kādās rallija sacensībās.
Pirms neilga laika portāls Go4speed uz sarunu aicināja Edgaru Svenci, ar kuru tika pārrunāti gan viņa rallija karjeras pirmie soļi, stūrmaņa loma ekipāžā, Montekarlo rallijs, notikumi Latvijas rallija saimniecībā un daudzas citas lietas.
Edgar, kā tu nokļuvi līdz rallijam?
Rallijs man ir tāds ģimenes sporta veids. Vectēvs brauca krosā, tad tēvs brauca krosā, bet vēlāk viņš pārgāja uz ralliju. Kad man bija seši gadi, tēvs aizgāja bojā, un tobrīd man tas rallijs nepārgāja kā, piemēram, brāļiem Neikšāniem vai Caunem. Dzīvojot Ogrē, man bija piedāvājums spēlēt hokeju, ko arī sāku darīt. Vēlāk 1998.gadā sāku braukt uz rallijiem, kur sāku sekot līdzi savam krusttēvam. Tobrīd satiku un iepazinos ar Krišjāni Cauni, Kasparu Šimkusu, tāpēc arī lēnām sāku dzīvot tajā vidē. Spēlējot hokeju, iepazinos ar Rolandu Jaunzemu, kurš bija gadu vecāks par mani. Arī tad hallē ik pa laikam tika runāts par autosportu, kā rezultātā lēnām tas viss arī aizgāja uz to pusi.
Svencis, Vitautas Švedas un Rolands Jaunzems. Foto: Sportasfoto
Ar ko aizvadīji savu pirmo ralliju?
Iniciatīva nāca no Rolanda, ar kuru kopā arī aizvadījām pirmās sacensības. Nesen nosmējāmies, ka kopš mūsu pirmā rallija ir pagājuši 12 gadi.
Ar kādu auto braucāt?
Leģendāra mašīna - ''Subaru Impreza turbo''. Mūsu pirmais sponsors bija Armands Šimkus, kurš nopirka mums uzlīmes un aplīmēja auto (sponsored by Armands Šimkus) (smejas).
Krišjānim Caunem un Edgaram Svencim ar humora izjūtu vienmēr viss ir bijis kārtībā
Kā gāja pirmajā rallijā?
Smieklīgi (smejas). Nezinājām, kas jādara, kāpēc tā jādara, kas ir leģenda u.t.t. Nolēmu zvanīt Krišjānim Caunem, ar kuru arī tikāmies pie Ivara Caunes krodziņā. Tur viņš man pie pusdienu galda izstāstīja pamatus. Atceros, ka uz ralliju nopirku biezu kladi, kur rakstīt stenogrammu. Kad sarakstīju trasi, tad domāju, kāpēc vajag tik biezu kladi, ja man viss sarakstīts uz pusotras lapas (smejas). Protams, piedzīvojumu bija daudz, un tikai pēc tam tu saproti, kāpēc tā klade ir tik liela. Bija daudz visādas informācijas, tāpēc ik pa laikam kaut kur pazudu un bija liela jautrība.
Kāpēc sāki kā stūrmanis, nevis pilots?
Toreiz man nebija sava auto. Kaut kā viss sakrita tā, ka man piedāvāja sēdēt blakus un es neatteicu, jo man tas patika. Pēc pāris rallijiem ar standartauto man pusotru gadu vēlāk piedāvājumu izteica Andris Grīnbergs un Subaru rallija komanda, kam, protams, neatteicu. Tad man pieslēdzās Andris Šimkus, kurš iedeva kārtīgus pamatus stenogrammai – ko rakstīt, kā rakstīt, kam pievērst uzmanību u.t.t. Jāsaka, ka nekad neesmu kopējis kāda stūrmaņa stilu. Esmu redzējis WRC pilotu stenogrammas, kuras ir tīras. Tā ir stūrmaņa Bībele, kurai jābūt glītai un akurātai. Ne velti mani Andris iemācīja nerakstīt stenogrammu ar flomāsteru, jo, ja, piemēram, izkrīt logs un tu stenogrammu saslapini, tad tavi pieraksti, ja rakstīti ar flomāsteru, ir pagalam. Ar katru ralliju pilnveidoju savu stenogrammu un mēģinu padarīt to labāku.
Foto: Jānis Asaris
Kā atceries tos laikus, ko pavadīji Subaru rallija komandā?
Protams, tur viss bija savādāk un augstākā līmenī. Jāsaka, ka līdz tam es īsti nebiju braucis ar kārtīgu sporta auto, tāpēc pirmo reizi īstā sporta auto iesēdos pirms Gulbenes rallija. Nezināju, kā būs, jo bija uztraukums. Taču atbildība, ko ieguvu, spēlējot hokeju, bija ļoti liela, tāpēc ātri pārslēdzos un biju iekšā rallija vidē.
Kas tevi saistīja un kas tev visvairāk patika rallijā?
Rallijs nav individuāls sporta veids – tas ir komandas darbs gan pirms, gan rallija laikā. Man tas patika un es to sapratu, kā varu sadarboties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Citiem adrenalīns ir braukt pie stūres, bet es spēju gūt kaifu arī lasot stenogrammu. Tas nav tā, ka es kā koka bluķis tieku ielikts auto un lasu, kur braukt. Ir bijuši ātrumposmi, kur es pat acis nepaceļu no lasīšanas, taču ar savu ķermeni spēju izjust katru līkumu. Tās ir baigi foršas sajūtas.
Vai tu spēj būt stūrmanis jebkuram pilotam?
Nē. Pirms sēžos blakus kādam braucējam, vienmēr iegūstu par viņu informāciju – kā viņš brauc, ko dara, kāda ir viņa rallija vēsture, kur braucis u.t.t. Ir bijuši gadījumi, kad esmu spiests atteikt. Tikai braukšanas pēc neesmu gatavs, jo autosports ir ātrs un riskants, tāpēc domāju par sevi un nelecu mašīnā uz pirmo saucienu. Nekad nesaku ''jā'' uzreiz. Vienmēr apdomāju. Protams, draugiem neatsaku. Ir bijis, kad Miks Ernstsons vai Matīss Mežaks, Rolands Jaunzems pazvana un saka, braucam pēc pusotras nedēļas rallijā. Tad neatsaku, jo zinu, kādi viņi ir un kā brauc.
Miks Ernstsons/Edgars Svencis
Tev ir kādreiz bijis bail rallijā?
Jā, vienos testos bija bail, pēc kā tam braucējam pateicu, ka vairs nebraukšu ar viņu. Sēdēju sarāvies un domāju, kas te notiek.
Vai tavā stūrmaņa karjerā ir bijušas kādas lielas avārijas?
Pirmais kūlenītis bija Rallijā Latvija, kad pēdējā līkumā, kas arī bija finišs, nedaudz izslīdējām un iebraucām nelielā grāvī, kur lēnām apgāzāmies. Atceros, ka pēc kūleņa Grīnbergam saku, ka braucam tālāk, uz ko viņš man atzina, ka esam finišējuši (smejas). Bet, paldies Dievam, nekas liels nav bijis.
Kurš rallijs pašam visvairāk palicis atmiņā?
(Domā). Snieguma ziņā ir paticis gan Talsu rallijs, gan Kurzemes rallijs. Ļoti paticis braukt Cēsīs un Suntažu puses ātrumposmi, jo tie iet gar maniem laukiem. Tur ir feini ceļi.
Vai stūrmanis var būt labs pilots un otrādi – pilots labs stūrmanis?
Kaut kur domāju, ka jā. Ir bijusi pieredze, kad man piedāvāja pašam aizvadīt ralliju ļoti jaudīgā komandā – MML ar ''Mitsubishi Evo X''. Toreiz mans stūrmanis bija Miķelis Mežaks, līdz ar to varbūt esmu kaut kur ierakstījis savu vārdu, kur vienā ekipāžā brauc divi stūrmaņi. Tas bija foršs rallijs, jo arī uzrādītais ātrums bija labs. Ap Top 20 turējāmies, lai arī pirms tam ar Evo X nebiju braucis. Rallijam sagatavojāmies divās trīs dienās. Atceros, ka pēc pirmā apļa pēc jaunā regrouping man jau vajadzēja izbraukt. Tobrīd no 79.starta vietas bijām aizcīnījušies līdz 19.vietai. Tobrīd organizatori nebija paredzējuši tādu sniegumu no manas puses.
Svencis/Mežaks
Vai atceries kādu spilgtu kuriozu no rallija laikiem?
Uii, ir bijis viss kaut kas. Man atmiņā palikušas sacensības no Montekarlo vēsturiskā rallija. Pilotam tas bija pirmais tāda līmeņa rallijs, tāpēc man vajadzēja darīt daudzas lietas, tai skaitā saslēgt arī visas kameras. Steigā aizmirsu nospiest pulksteni, kas ir atskaites punkts visam. Līdz ar to biju spiests vadīties pēc laika, kas bija redzams kamerās. Taču neapjuku. Beigās nobraucām un no mūsu visiem rallija rezultātiem uzrādījām savu trešo labāko laiku. Bija interesanti braukt un skatīties kamerā.
Kā tu varētu noraksturot, kas ir labs stūrmanis?
Ir vairāki standarti, pēc kuriem var pateikt, cik stūrmanis ir labs. Manuprāt, labs stūrmanis ir tas, kurš īstajā laikā un brīdī pilotam spēj precīzi nosaukt līkumu un pielāgoties pilota tempam ātrumposmā, jo tempi, sākot ātrumposmu un beidzot, var ļoti atsķirties. Tāpat uzskatu, ka labs stūrmanis ir tas, kurš neizmanto navigāciju, bet strādā tikai pēc leģendas. Personīgi es neuzticos navigācijai, jo tā savulaik mani ir pievīlusi, tāpēc es strādāju tikai pēc leģendas. Labam stūrmanim ir jāspēj visu salikt pa plauktiņiem un jāspēj orientēties notiekošajā.
Nav bijis tā, ka jūti, ka pilots brauc pārāk ātri, un tu, piemēram, saki - nevis ''Labais 4'', bet ''Labais 5'', lai samazinātu viņa ātrumu?
Nekad neesmu nevienam pilotam neko mainījis viņa stenogrammā. Jā, esmu pateicis savas domas, bet nekad neesmu uzspiedis savu. Izstāstu savu pieredzi un tad viņš var izvēlēties. Bet labojis, lai samazinātu ātrumu, nekad neko neesmu. Tas ir pilota ziņā, kā viņš redz to ceļu. Man ir bijuši piloti, kurus pazīstu ļoti labi, un jau pie sevis zinu, kādu līkumu viņš sauks. Taču ir arī bijis tā, ka pilots vairāku līkumu sēriju sauc nepareizi. Ir labais līkums, bet viņš saka kreisais. Ir jāseko līdzi, tāpēc nevar lidināties savās domās un rakstīt visu, ko tev sauc. Tādos gadījumos gan es līkumus mainu uz pareizo pusi. Ir jājūt un jāskatās, ko dari.
Foto: rallifotod.eu
Vai Latvijā stūrmaņi var kaut ko nopelnīt?
Pārsvarā piloti meklē stūrmaņus, kuri var ieguldīt arī savus līdzekļus. Gandrīz visur ir jāmaksā – ir čaļi, kas nopērk sev vietu rallijkrosa vai rallija komandā. Taču, ja tev ir liela pieredze, kas šobrīd ir retums, un proti lasīt scenogrammu angļu un krievu valodā, tad kaut ko var arī nopelnīt. Ir stūrmaņi, kas sevi ir pierādījuši, tāpēc, ja tu brauc rallijā ar Latvijas pilotu un pats par to nemaksā, tas jau ir daudz. jo visi zina, cik izmaksā rallijs.
Vai savā līdzšinējā stūrmaņa karjerā sanācis daudz ieguldīt savus līdzekļus?
Es ar savu darbu esmu pierādījis, ka esmu labs stūrmanis, tāpēc ik pa laikam saņemu uzaicinājumus no krievu braucējiem un citu valstu pilotiem, kuri gatavi visu apmaksāt. Mūsu šī brīža apstākļos nebūs tā, ka braucējiem maksās par startēšanu, bet tas, ja stūrmanim par savu startu nav jāmaksā, tad tas ir daudz, un tas nozīmē, ka esi sasniedzis savu līmeni, kas parāda to, ka tu spēj izpildīt savu darbu augstā un profesionālā līmenī.
Foto: Dace Janova
Kā tu nonāci līdz startēšanai Montekarlo vēsturiskajā rallijā?
Ieteica mani Krišjānis Caune, bet uzaicināja Andris Štāls. Esmu braucis četrus gadus, kur vienreiz ar Gaz 21 automašīnu izdevās uzvarēt savā klasē. Ieguvu pašus lielākos un vērtīgākos kausus, kādi man jebkad pasniegti. Kādam var būt ir pilna māja ar dažādiem kausiem, bet ne kuram katram ir kausi no Montekarlo rallija. Tās ir manas mīļākās trofejas, ar kurām lepojos.
Izstāsti, lūdzu, kas ir Montekarlo vēsturiskais rallijs?
Montekarlo vēsturiskais rallijs nav sacīkstes, kur tu vari aizbraukt, atvērt kladi un braukt. Pirmajā gadā, kad braucu ar Krišjāni vienā komandā, bet dažādās ekipāžās, rallijam gatavojāmies divus mēnešus. Jā, ātrumi tur nav lieli, bet ir vajadzīga liela izturība, jo kopējās distances garums ir 3500 kilometri, kas jāveic četrās dienās. Pirmā nakts ir tāda, ka esi piecēlies deviņos no rīta, izgājis mandātus, tehnisko komisiju un izdarījis vēl daudz citas lietas. Starts ir deviņos vakarā, kur jau tobrīd neesi gulējis 12 stundas. Tad seko starts, kur tu visu nakti pēc leģendas veic 1000 kilometru garu pārbraucienu. Pēc 24 negulētām stundām nākamajā dienā ap vieniem diviem dienā seko pirmais ātrumposms. Līdz ar to tu tobrīd neesi gulējis jau 28 stundas. Tad tu nobrauc dažus ātrumposmus un brauc uz pirmās dienas finišu. Līdz ar to viss kopā bez miega aizņem apmēram 36 stundas. Ir bijis gadījums, kad krievu pilots nolemj pagulēt, tad šo pārbraucienu, paralēli orientējoties leģendā, nobraucu es.
Kas, tavuprāt, ir Montekarlo vēsturiskais rallijs? Sports, vai tomēr izrādīšanās, jo, cik redzēts, tur sportisti piedalās ar ļoti unikāliem un dārgiem auto.
Viens ir statuss, bet pa šiem četriem gadiem tas viss pasākums ir ļoti pamainījies. Tagad gandrīz visām ekipāžām ir četri vai pieci riepu komplekti (naglas, sliki u.t.t.). Tagad varu teikt, ka šajā disciplīnā vairāk parādās sportiskais līmenis, nevis izklaide. Ar katru gadu uz starta iziet spēcīgi bijušie rallija braucēji, kuri beiguši aktīvās rallija gaitas. Personīgi es tur jūtos jauns, jo vairums dalībnieku ir seniori. Ir arī braucēji, kuri startē jau apmēram 20. reizi.
Cik tāds rallijs apmēram varētu izmaksāt?
Tas ir atkarīgs no daudzām lietām, bet, ja tu aizbrauc ar savu auto un savu komandu, tad domāju, ka kopā tas varētu izmaksāt ap 20 000 eiro, bet domāju, ka ir arī braucēji, kuri tērē daudz lielākas summas.
.jpg)
Atgriežoties pie Latvijas rallija čempionāta, kāds tev no malas šobrīd izskatās rallija čempionāts?
Rallijam sekoju līdzi. Ik pa laikam dzirdu, kas notiek rallija virtuvē vai ko tantes pieturā stāsta (smejas). Protams, lai kaut kas uzlabotos, kaut kam ir jāmainās. Šogad izskatās, ka veikti pareizie soļi tam, lai viss uzlabotos. Vajag tikai pareizo eļļu, lai iekustinātu to mehānismu. Ceru, ka tagad čempionātā būs vairāk nacionālās klases braucēji, kas cilvēkiem interesē un patīk. Ceru, ka drīz rallijs atgriezīsies virsotnē.
Pats esi noslēdzis savu rallija karjeru?
Nē. Vienmēr esmu atvērts piedāvājumiem, tāpēc visus uzklausu un tad apsveru iespējas. Savu rallija karjeru pagaidām nedomāju beigt.
Izstāsti, lūdzu, kādai ir jābūt fiziskajai sagatavotībai, lai brauktu rallijā. Citiem liekas, ka par stūrmani var būt jebkurš – sēdi un lasi.
Tā nav, ka ar cigareti zobos var nobraukt visos posmos. Fiziskajai sagatavotībai ir liela nozīme, it īpaši muguras muskuļiem un izturībai. Nevajag tev rokas kačāt vai kājas. Uzskatu, ka tieši izturība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nepieciešams, tāpēc ir daudz jāskrien, jābrauc ar riteni, jāpeld. Jādara viss, lai trenētu izturību. Esmu pabeidzis treneru kursus, tāpēc zinu, kā sevi sagatavot un kas ir vajadzīgs, lai izturētu ralliju. Tev visa rallija laiku jābūt svaigam un kā stīgai. Tās divas un vairāk dienas rallijā prasa daudz spēka un enerģijas. Ja neesi pietiekami spēcīgs, tas var atsaukties uz tavu koncentrēšanos, tādejādi noguruma ietekmē iespējams pieļaut daudz kļūdas.
Ir kaut kāda lieta vai kāds atgadījums, ko tu tagad varētu atcerēties un pateikt – zini, es tā vairs noteikti nedarīšu.
(Domā). Nebraukšu ar jaunu pilotu vairs pēc Lukjaņuka stenogrammas (smejas). Ir bijis rallijs, kad esmu braucis pēc viņa stenogrammas. Pēc tā rallija sev pateicu, ka tā vairs negribu. Braucu ar vienu ukraiņu pilotu, kuram treneris bija Lukjaņuks. Gaidīju, kad trasi pieraksta Lukjaņuks, un pēc tam to pašu pārrakstīju tam ukraiņu braucējam (smejas). Pēc tam braucējs stenogrammu pieslīpēja un mēs devāmies trasē. Ar to man pietika (smejas). Jā, mēs finišējām, un viss jau bija labi, bet beigās pats pilots atzina, ka jaunā valstī, jaunā trasē tā nevarot. Bija vietas, kur braucējam bija, piemēram, ''Labais 3'', bet Lukjaņukam ''Labais 1'', kas nozīmē, ka to līkumu viņš iet ar pilnu. Varēju ļoti labi just, cik ātrs un cik labi ceļu saredz Lukjaņuks, bet braukt ar jaunu pilotu pēc Alekseja stenogrammas nav diez ko prātīgi (smaida).
Nikolajs Grjazins un Edgars Svencis
Vai tu kaut ko nožēlo rallijā?
Nē. Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ja tu kaut ko gribi, tu vari sasniegt ar smagu darbu. Ja ir mērķis un tu smagi strādā, tu to sasniegsi.
Kāds bija tavs mērķis, kad sāki startēt rallijā?
Kad sāku braukt rallijā, sekoju līdzi arī WRC čempionātam un vienmēr patika Montekarlo rallijs, kas ir unikāls posms visā WRC kalendārā. Skatījos, kā čaļi tur brauc un cīnās. Protams, būdams jauns puika, arī pieķēru sevi pie domas, ka gribētu tur kādreiz braukt. Un redz, pēc vairākiem gadiem un smaga darba zvaigznes sakrita tā, ka tur braucu un pat izcīniju kausus. Lai arī historique klasē, bet esmu izbaudījis tos ceļus un atmosfēru.
