Pagājušajā gadā rallija braucēja Edgara Baloža stūrmane Inese Akmentiņa paziņoja, ka 2018.gadā viņa beigs savas rallija stūrmanes gaitas. Akmentiņa rallijā kā stūrmane sāka startēt 2012.gadā. Pirmajos divos gados Inese bija Viktora Lazdas un Rolanda Jaunzema stūrmane, bet pēdējos gados Inese brauca kopā ar Edgaru Balodi. Tagad sportiste nolēmusi likt punktu, lai vairāk laika pavadītu ar savu ģimeni, taču pastāv iespēja, ka Alūksnes rallijā mēs tomēr vēl redzēsim Inesi... sēžam blakus Edgaram rallija automašīnā.
Inese, kurā brīdī Tu saprati, ka ir jāliek punkts stūrmaņa karjerai?
2016.gada beigās, taču 2017. gadu vēl nobraucu.
Kāpēc nolēmi beigt braukt rallijā?
Tas vairāk saistīts ģimenisku apsvērumu dēļ, jo gibējās vairāk laika pavadīt ar savējiem. Protams, arī finanses noteica savu, jo gribas arī paceļot un atpūsties. Līdz ar to nolēmu šos līdzekļus investēt ģimenē.
Foto: Go4speed
Kāda ir pēcgarša? Varbūt nožēlo, ka sāki braukt rallijā?
Absolūti nē. Ja man būtu otrreiz tāda iespēja, noteikti darītu to pašu.
Kas varbūt ir tāds, kur sievietēm kā stūrmanēm ir priekšrocība attiecībā pret vīriešiem?
Grūti tā pateikt. Kad tu esi stūrmanis, tad tur vairs nedalās - vīrietis vai sieviete. Tu dari savu darbu. Protams, vīriešiem noteikti ir grūtāk, jo viņiem ir riepas jāmaina, spiedieni jāmēra u.t.t. Man tas nebija jādara un, ja gribētu, arī neļautu (smejas). Tādi bija mūsu komandas noteikumi, kas mani pilnībā apmierināja.
Nebūs tagad dīvaina sajūta, ka pienāk rallija nedēļa, bet tu sēdi mājās?
Noteikti, ka būs dīvaini, taču es mājās nesēdēšu, bet gan, visticamāk, būšu trases malā.
Cik sapratu no Edgara, tad, ja viņš neatradīs sev stūrmani uz Alūksni, tad esi gatava viņam izpalīdzēt.
Jā, tā mēs runājām, jo starp mums nav nekāda naida. Ja galīgi visi striķi trūks, tad esmu gatava viņam izpalīdzēt. Nekādu problēmu. Oficiāli esmu beigusi rallija karjeru, tāpēc, ja redzēsiet mani rallija auto, tad tikai izpalīdzēšu kā draugam. Zinu, cik viņam ir svarīgi atrasties trasē un nobraukt ralliju līdz galam. Zinu, kā viņš pārdzīvos, ja neatradīs stūrmani, tāpēc, protams, ka izpalīdzēšu viņam.
Kāds Edgars bija kā pilots?
Viņš ir mierīgs, nosvērts un es pat teiktu, ka ērts pilots (smejas). Protams, ir mums bijuši dažādi incidenti, bet tas viss pieder pie lietas. Mēs rallija nedēļā daudz laika pavadām kopā – pat vairāk nekā ar ģimeni, tāpēc ir jābūt savstarpējai sapratnei un ir jāspēj iziet uz kompromisiem, kas mums ļoti labi izdevās.
Vai bail nebija braukt rallijā?
Nē, nebija. Rallijs man bija aicinājums. Tu nevari sevi piespiest lasīt stenogrammu, ja tev tas nepatīk. Tam jābūt iekšā. Ir bijuši brīži, kad ir emocionāli smagi, kad ir kaut kādi blakusapstākļi, bet tu kāp iekšā mašīnā un saproti, ka tev nav citu variantu. Tu izslēdz smadzenes un brauc.
Foto: MVFoto
Ko tu kā stūrmane esi jaunu atklājusi sevī?
Ir jāmāk atslēgt smadzenes no ārpasaules. Tajā brīdī, kad viņš brauc, tev ir stenogramma, krēsls un ceļš. Nav vairs nekādu problēmu darbā, nav nesamaksātu rēķinu u.t.t. Tu lasi un brauc. Sākot braukt rallijā, šādu īpašību es atklāju sevī.
Bet kopumā, cik noprotu, ar savu rallija karjeru esi apmierināta.
Noteikti. Ir gūti daudz jaunu draugu, emocijas un iespaidu.
Tad cerams, ka tiksimies Alūksnes rallijā trases malā, bet Edgaram novēlam, lai viņš atdod jaunu stūrmani.
Jā, lai Edgaram veicas un lai izdodas atrast stūrmani, ar kuru var braukt visu sezonu. Nebūtu labi, ja tā sezona viņam būtu sadalīta pa daļām. Bet, ja visi striķi trūks, nekas cits neatliks, kā meklēt savu kombinezonu un doties palīgā viņam. Tāda bija mūsu vienošanās un es to izpildīšu.
