Jau pavisam drīz startēs jaunā Latvijas rallija čempionāta (LRČ) sezona, kurā uz starta redzēsim arī 16 gadus veco somu talantu Kalli Rovanperu, kurš 2016.gadā kļuva par LRČ čempionu. Lai arī Rovanpera tikai pirms gada debitēja pie pilnpiedziņas auto stūres, viņš jau ar pirmo ralliju apliecināja, ka spēj būt ātrs ne tikai ar priekšpiedziņas auto, bet arī ar pilnpiedziņu.
Portāls Go4speed piedāvā jums interviju ar Kalli Rovanperu, kurš atskatās uz aizvadīto sezonu, kā arī pastāsta to, cik daudz trenējas un vai viņš prasa padomu savam tēvam, kurš agrāk vairākas sezonas pavadīja WRC čempionātā.
Pirms 2016.gada sezonas sākuma, kad apsēdies ar tēvu pie galda, kāds bija tavs 2016.gada mērķis ar pilnpiedziņas auto?
Pirms sezonas izrunājāmies un nonācām pie secinājuma, ka ir jāmācās un jāgūst pieredze. Nekāda spiediena – tikai braukt un mācīties. Rezultāts mums nebija galvenais.
Un Alūksnes rallijā jau pirmajā startā ar pilnpiedziņas auto tu izcīnīji pārliecinošu uzvaru.
Jā, tas bija pārsteigums. Rezultātus neskatījāmies, un, iebraucot pirmajā servisa parkā, kāds man pateica, ka tu esi līderis, otro vietu tobrīd apsteidzot par pusminūti. Tas man bija šoks. Pirms rallija mērķis bija braukt un izbaudīt ralliju – gūt prieku, bet beigās izdevās uzvarēt. Patīkami.
Foto: Alfonsas Rakauskas Foto
Vai pēc šī rallija jau uz tevi netika izdarīts tāds neliels spiediens?
Pēc Alūksnes rallija nē, bet pēc otra ziemas rallija gan. Tad jau daudzi gaidīja no manis uzvaras, taču es centos par to nedomāt, jo palikām pie sava uzstādījuma – mācīties un krāt pieredzi.
Vēlāk vasaras vidū no S2000 auto pārkāpi uz R5. Vai ir liela atšķirība starp šiem auto?
Nav liela. Arī S2000 ir ātra mašīna. Ja ceļš ir līdzens un plūstošs, tad ar S2000 var pabraukt tikpat ātri. Taču Latvijā vasarā ceļi ir ātri, tāpēc tajos nelielas priekšrocības bija R5 auto.
Kurš bija tavs mīļākais un labākais rallijs 2016.gadā?
Rallijs Sarma. Man patīk braukt ziemā. Šis rallijs bija viltīgs, un man tas ļoti patika. Vasarā man patika Žemaitijas rallijs, jo tur sanāca braukt ļoti ātri, jo cīnījos ar Pontu Tīdemanu (WRC2 rallija zvaigzne). Bija jautri, bet beigās mēs viņam nedaudz zaudējām (9,8 sekundes). Tāpat patika arī rallija Latvija otrā diena, kas bija viltīga, taču mēs spējām uzrādīt labus laikus.
Kādi ir tavi plāni 2017.gadā?
Zinu, ka brauksim Latvijas rallija čempionātā, bet noteikti mēģināsim braukt vēl kādos rallijos ārpus Latvijas, lai turpinātu krāt pieredzi.
Kā tev patīk braukt Latvijā?
Kā jau esmu to tev teicis iepriekš, tad Latvijā ir ļoti patīkami braukt – esmu patīkami pārsteigts par to, cik šeit ir labi ralliji, cik šeit ir labi un atvērti cilvēki. Arī LAF man nāk pretim un palīdz, par ko viņiem liels paldies. Viņi dara visu, lai atļautu man braukt Latvijā.
Foto: Kalle Rovanperä Racing
Daudz jautā, cik bieži tu trenējies?
Šogad es trenējos tikai vienu vai divas dienas pirms katra rallija. Jā, biju aizvadījis dažus asfalta testus, lai krātu pieredzi. Bet pirms LRČ posmiem es trenējos vienu vai divas reizes. Tas ir dārgi, tāpēc nav iespējams braukt katru dienu. Man šajos testos ir svarīgi atgūt braukšanas sajūtu, atrast pareizos regulējumus. Kad tas tika izdarīts, es tālāk vairs nebraucu.
Vai ir svarīgi tas, cik daudz tu nobrauc treniņos?
Visi jautā, cik daudz kilometrus tu nobrauci, taču manā skatījumā, tas nav svarīgi, cik kilometrus tu nobrauc. Es citreiz testos nobraucu 30 kilometrus un beidzu braukt, jo esmu atradis to, kas man ir vajadzīgs. Ja tu visu laiku brauc pa vienu un to pašu ceļu, tu no tā nevari neko daudz iemācīties. Tikmēr rallijā ir daudz jaunu posmu, jauni apstākļi, kuros tu vari mācīties. Tur ir daudz neparedzētu pavērsienu, tāpēc tu visu laiku brauc ātri. Man testi ir vajadzīgi tikai, lai gūtu sajūtas un ieietu braukšanas ritmā. Bet sacensības ir tās, kur es mācos. Nav māka braukt ātri visu laiku pa vienu ceļu, bet tieši otrādi – ir jāmāk braukt ātri pa nezināmiem ceļiem. Tieši tā es mācos, un man tas palīdz.
Šobrīd laikam nevar sūdzēties par to, kā uz priekšu rit tava karjera.
Jā, šobrīd viss ir kārtībā. Jāturpina ar vēsu galvu iet soli pa solim uz priekšu, un viss būs labi. Pēc rallija es pilnībā atslēdzos no tā. Pirms katra nākamā posma es neskatos, kurš ir pieteicies, kurš nav. Braucu uz nākamo posmu un daru, kas man jādara, nedomājot, cik tas vai tas ir spēcīgs, vai cik tam ir laba mašīna. Es cenšos no tā atbrīvoties un domāt tikai par braukšanu.
Foto: Kalle Rovanperä Racing
Noteikti arī tev pajautāšu šo pašu jautājumu – cik bieži tu lūdz padomu savam tēvam?
(smaida) Negribu tev samelot, bet varbūt pa visu šo laiku esmu viņam kaut ko prasījis trīs līdz piecas reizes. Bet tas viss bija par mašīnas regulējumiem, bet par braukšanu nekad neko neesmu viņam prasījis. Esmu priecīgs, ka pats varu izdomāt kā braukt, nevis, kad tev visu laiku kāds saka – dari tā un dari šitā. Daru, ko varu, un tas strādā. Jā, man ir iespēja viņam pajautāt daudzas lietas, bet šobrīd ar visu tieku galā pats.
Kādi ir tavi hobiji?
Viss, kas saistīts ar motoriem – enduro, motokross, stuntbike, sniega motocikls, ūdens motocikls, traktors u.t.t. Man patīk braukt ar visu, kam iekšā ir motors (smejas). Pie stūres sēžu jau no divu gadu vecuma, tāpēc uzskatu, ka viss, ar ko es esmu braucis, palīdz man būt ātram arī ar rallija auto, jo katra lieta, ko es izmēģinu, dod man kaut ko jaunu.
Kā veicās ar mācībām skolā?
Labi. Es mācos par automehāniķi.
Vai mācībās ir tikpat labas sekmes, cik rallijā?
(Domā) Skolā es vēl neesmu pats labākais (smejas).
Vai Juvaskilā tevi veikalā atpazīst cilvēki?
Nē, nē. Vēl nē. Varbūt kādreiz nākotnē (smaida).
