Uldis Briedis (priekšplānā) un Mārtiņš Sesks ar Reini Vilsonu. Foto: facebook.com/AutosportaAkademija
Ļoti veiksmīgu sezonu aizvadījis liepājnieks Mārtiņš Sesks, kurš šogad kļuva par Latvijas čempionu autorallijā LRC3 klasē un autošosejas čempionu “Super 1600” klasē. Ceturtdien jau ziņojām, ka Sesks no nākamās sezonas meklē sev jaunu ekipāžas stūrmani, ar kuru kopā plānots startēt Eiropas un Latvijas rallija posmos.
Taču šie Mārtiņa panākumi nebūtu iespējami bez viņa trenera Ulda Brieža, kurš jaunajam sportistam dod vērtīgus padomus. LMT Autosporta Akadēmijas sagatavotajā intervijā Uldis stāsta gan par aizvadīto sezonu, gan par Mārtiņa izaugsmi, kā arī stāsta par nākamās sezonas plāniem.
Kā vērtē pilota M. Seska autosportā aizvadīto sezonu?
2016. gada sezona ir aizritējusi un sasniegti rezultāti labāki nekā plānojām. Smejoties Mārtiņam esmu teicis, ka esam apsteiguši mūsu trīs gadu plānu par vienu sezonu un varam nākamo izlaist. Iepriekš biju domājis, ka konkurētspējīgs ātrums trasē parādīsies ap sezonas vidu, jo iepriekšējās sezonas treniņos viņš brauca tādā ātrumā, bet Mārtiņš labu ātrumu nodemonstrēja sezonas sākumā – ziemā, kas patīkami pārsteidza. Ieguldīts ir pamatīgs darbs, un šobrīd treniņos mēs varam attīstīt daudz lielāku ātrumu nekā sacensībās un nākamgad to noteikti parādīsim arī trasē.
Par ko lielākais gandarījums kā trenerim?
Liels gandarījums ir par divu čempiona titulu izcīnīšanu vienā gadā - gan uz grunts, gan asfalta. Man kā trenerim lielākais prieks ir par katru mazāko jauno lietu, kuru audzēknis pielieto treniņos un sacensībās, lai būtu ātrāks, piemēram, šogad jau pēc čempiontitula izcīnīšanas nākamajā treniņā Mārtiņš pēkšņi pats izpildīja vienu braukšanas tehnikas elementu, pie kura jau sākām strādāt iepriekšējā gadā. Kaut kas “atlēca vaļā”. Šogad ir bijuši daudz tādi mirkļi un tas ir mans lielākais gandarījums, kad redzi, manas pūles viņam ir kaut kur palīdzējušas.
Kurā mirklī var redzēt sportista izaugsmi?
Ļoti labi zinu Mārtiņa braukšanas prasmes niansēs, tāpēc braukšanu veidojam pēc noteiktas shēmas, kura ir balstīta uz fizikas un matemātikas likumiem: kā ātrāk, strādājam pie noteiktas domāšanas sistēmas ātrumposmā, izmantojot stenogrammu, lai nebūtu nekā lieka, un spētu apstrādāt milzīgo informācijas apjomu ļoti īsā laikā, kur pagaidām nav vietas improvizācijai. Katru jauno lietu mēs apgūstam treniņos un tikai tad pielietojam sacensībās, un tas ir viens no Mārtiņa trumpjiem. Pats no sākuma līdz galam izprot, un tikai tad pielieto sacensībās.
Kāds ir nākamās sezonas plāns?
Turpināsim iesākto darbu, jo vēl ir tālu līdz izcilam sniegumam un ātrumam. Visvairāk baidos, ka Mārtiņš nepazaudē esošo motivāciju un darba spējas, ka nesāk bīdīt iedomu mākoņus. Joprojām nevajag nekādu steigu attīstībā. Iespējams, kaut kur sāksim uzbrukt līkumiem un soli pa solim turpināsim strādāt pie ātruma.
Kādām īpašībām jāpiemīt autosportistam?
Bez standarta īpašībām, bez kurām nevar neko sasniegt sportā, autosportistam ļoti detalizēti ir jāsaprot savas ķermeņa sajūtas, kuras tiek saņemtas no automašīnas. Visa braukšana ir saistīta automašīnas un ķermeņa G-force sajūtām un tās dotās informācijas apstrādāšana smadzenēs, kas tiek pārvērstas domās un darbībās ar vadības svirām. Ātrumu var tikai audzēt uz ķermeņa sajūtu pieredzi, katra bremzēšana, katrs paātrinājums ir iegūtā ķermeņu sajūtu apstrādāšana.
