Rallija sacensībās, tāpat kā citās autosporta sacensībās, parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta sportistiem, kas arī ir loģiski. Protams, dažreiz uzmanību piesaista arī kāds zināms komandas vai attiecīgā sporta veida pārstāvis, taču tas arī viss. Visi mēs zinām, ka arī autosportā nevar iztikt bez tiesnešiem. Taču, cik ir tādu tiesnešu, ko viņi dara un ko pārbauda, to zina maz cilvēku.
Nesen devīto reizi uz Zviedrijas WRC posmu devās trīs tiesneši no Latvijas, tāpēc portāls Go4speed sazinājās ar vienu no viņiem, lai uzzinātu, kā mūsu tiesneši tur nokļuva, kas viņiem ir jādara, cik daudz jāstrādā un daudzas citas interesantas lietas.
Portāls sazinājās ar Ģirtu Auziņu, kurš, būdams tiesnesis, ir paspējis būt klāt gandrīz visās nozīmīgākajās autosporta sacensībās.
''Latvijas automobiļu federācijā (LAF) kā tehniskais tiesnesis esmu no 2004.gada, bet no 2011.gada esmu Tehniskā dienesta vadītājs. 2003. gadā uz Zviedriju kā tiesnesis aizbrauca Džo Labuckas, kurš mani ievilka tajā visā pasākumā. Tagad, kad viņš ir pagājis malā, šos pienākumu turpinu es. Bez manis kā tiesneši, kuri piedalījušies arī starptautiskā mēroga sacensībās, vēl strādā Jānis Zeķītis un Ģirts Leimans. Pa šo laiku mēs kā tiesneši esam strādājuši deviņos Zviedrijas WRC rallijos, desmit Somijas WRC rallijos, divos Liepājas un trīs Igaunijas ERČ posmos. Tāpat divas reizes esam bijuši F1 sacīkstēs, kā arī WTCC un DTM.''
Foto: 2012-2013.acropolisrally.gr
''Ja mēs runājam par rallijiem, tad mūs izvēlas arī tāpēc, ka starp tiesnešiem trūkst cilvēku, kuri runātu krieviski un angliski. Mēs to protam, tāpēc arī esam tur.''
''Jāsāk ar to, ka visi tiesnešu darbi tiek dalīti. Piemēram, Zviedrijas WRC rallijā pavisam kopā tehniskajā komisijā bija 55 cilvēki, no kuriem astoņi ir virsvadītāji jeb paši galvenie. Viņi sākumā dodas uz rūpnīcas komandām, lai plombētu rūpnīcas mašīnas. Patīkami, ka no tiem astoņiem cilvēkiem trīs esam mēs, kam uzticēti svarīgākie darbi.''
''Šīs rūpnīcas mašīnas nekur nebrauc, tāpēc tiesneši iet pie tām uz komandas teltīm, kur pārbauda visu nepieciešamo. Tur tiek plombēti amortizatori, rāmji, stūres mehānismi, transmisijas, turbīnas, motori, pārbaudīts ekipējumus u.t.t. Personīgi man pēdējā WRC posmā bija jāplombē amortizatori un transmisija, Jānim turbīnas, bet Ģirtam rezerves transmisija. Plombu skaits ir kā kurai mašīnai. Piemēram, Škodai, ja nekļūdos, uz transmisiju ir aptuveni 18 plombas, bet Ford vai VW līdz astoņām.''
''Pēc tam mēs ejam un kopā ar pārējiem tiesnešiem pārbaudām visas pārējās sporta mašīnas, kuras pašas brauc uz tehniskās apskates vietu. Uzreiz varu teikt, ka rūpnīcas komandām gandrīz vienmēr viss ir kārtībā, bet tie, kuri nav prioritātes braucēji, tur gan valda bardaks. Daudz kas nav, kā arī daudz kas tiek atrasts, kas līdz rallija startam ir jānovērš. Uz sitienu neatceros kādu spilgtu piemēru, bet ir bijuši gadījumi, kad tu saskaries ar cilvēkiem, kuriem fantāzijām nav robežas.''
Foto: Twitter
''Pēc tam, kad tehniski visas mašīnas ir pārbaudītas, mūs astoņus virsvadītājus sadala un nosūta katru uz savu rūpnīcas komandu, kur mēs arī visu rallija laiku dzīvojam un uzraugam tur notiekošo. Man šoreiz bija ''Volkswagen'', bet Ģirtam un Jānim bija ''Hyundai''. Piemēram, dienā bija trīs servisa zonas, kur mums jābūt klāt automašīnai, lai vērotu, ko ar mašīnām dara mehāniķi. Mēs rakstam atskaiti un pārbaudām plombētās detaļas, kuras viņi maina. Mēs esam tā kā stabs ar acīm, kas piefiksē visas mehāniķu darbības ar sporta automašīnu. Kādas detaļas uzstāda un vai tās ir nomarķētas u.t.t.''
''Uz vienu rūpnīcas auto ir atļauti tikai astoņi mehāniķi, kuri var vienlaicīgi strādāt. Citreiz ir tā, kad laiks ir maz, bet auto vēl nav gatavs, tad citi mehāniķi grib palīdzēt. Tad citreiz viņi dara tādas blēdības, ka viens palien zem auto un sāk kaut ko skrūvēt. Tu redzi, ka viņam ir zaļais apsējs (tāds ir visiem mehāniķiem, kuri darbojas ap konkrēto auto), bet tad viņš, būdams zem auto, noņem to aproci un pa otru pusi izmet ārā, kur savukārt to aproci uzvelk cits un kā devītais mehāniķis sāk palīdzēt. Protams, es to viņiem pasaku, kā arī atzīmēju, ko tālāk jau izskata FIA galvenie cilvēki. Ja tas ir regulāri, tad gan jau viņi tiek sodīti, bet, ja tikai dažreiz, tad viņi saņem mutisku aizrādījumu.''
''Daudzi tiesneši strādā uz riepu marķēšanu, riepu pārbaudi. Tad ir kādi četri cilvēki, kuri tehniskajā zonā mēra mašīnas garen bāzi, katru reizi sver mašīnas. Tad ir divi cilvēki, kas strādā trasē un pēc finiša pārbauda ekipējumu. Visu laiku tehniskajā komisijā strādā 55 cilvēki, bet tajā atbildīgākajā darbā ir tie astoņi cilvēki, kur vienā rallijā kādam var tikt uzticēts pārbaudīt vienu auto, bet citā var likt pārbaudīt divus vai pat trīs rūpnīcas auto.''
''Rallijs beidzas ar pēcfiniša pārbaudi, kur tiek pārbaudītas līdz piecām automašīnām (katru mašīnu pārbauda trīs cilvēki). Tad ir kādas 10 – 20 pozīcijas, kuras katrai mašīnai ir jāpārbauda. Apjomīgs darbs, kur vienu mašīnu, lai pārbaudītu, prasa līdz divām stundām. Mēs visi trīs piedalāmies arī šajās pārbaudēs, tāpēc rallijā esam no zvana līdz zvanam.”
Foto: motorsport.com
Jautāts, kāpēc FIA un rallija organizatori tā uzticas latviešu tiesnešiem, Ģirts turpina. ''Ir tā, ka zviedriem un somiem piemīt tāds niķis, ka, piemēram, otrajā vai trešajā dienā neatnākt uz darbu, bet iet skatīties ralliju, kas ir normāla parādība. Tad ir kāds jāpiesedz. Tāpēc mēs tur esam, jo esam pierādījuši, ka spējam tikt galā ar sev uzticētajiem darbiem un ka uz mums var paļauties. Arī šogad atvadoties, mums paspieda roku un teica paldies, ka ieradāmies, jo viņi domā, ka bez mums nebūtu tikuši galā. Patīkami dzirdēt tādus vārdus.”
Lai arī daudzi, iespējams, domā, ka par šo darbu var labi nopelnīt, izrādās, ka tā nemaz nav, jo lai veiktu šo darbu pašam vēl ir jāpiemaksā... ''Par šo darbu neko nemaksā. Labākajā gadījumā nodrošina dzīvošanu un ēšanu. Maksā tikai pašai augšai, bet pārējie 55 tiesneši naudu nesaņem. Varbūt zviedriem federācija kaut ko maksā, bet mēs prāmja biļetes pērkam par savu naudu. Dažreiz kaut ko mums līdzfinansē LAF. Bet kopumā katrā rallijā maksāju no savas kabatas. No šī darba esmu ieguvis daudz draugus, jaunus kontaktus un vērtīgu informāciju, ko pēc tam varu nodot tālāk citiem cilvēkiem. Lai nokļūtu tādā darbā, vajag tikai gribēšanu, jo visu var iemācīties un apgūt. Jā, tas viss balstās uz entuziasmu, bet man tas darbs patīk, jo tu redzi pasaules līmeņa auto nevis pa televizoru, bet klātienē un pieskarties tām. Tas ir tas, kas man un maniem kolēģiem patīk!”
