Izcīnījis pēc kārtas trīs čempiontitulus rallijsprintā, Edijs Bergmanis šogad var lepoties ar sporta meistara titulu. Lai arī uzvara 4WD Open klasē tika izcīnīta pārliecinoši, Edijs Bergmanis portālam Go4speed apliecina, ka šis tituls šogad nedod lielu gandarījumu. LAF rallijsprinta ballē Edijs sarunā ar portālu Go4speed atskatījās uz šo sezonu, kā arī viesa skaidrību par nākamo gadu.
Edij, var tevi apsveikt ar trešo čempiontitulu un Sporta meistara titulu.
Jā, paldies, bet, lai arī šogad saņēmu Sporta meistara titulu, šis noteikti nebija tas labākais gads. No tā, kā mums gāja, tad varu teikt, ka šis bija ļoti stresains gads. Visu laiku bija kaut kādas nelielas problēmas. Šogad bija grūti attīstīt sevi no braukšanas viedokļa, jo diezgan daudz cietu tehniskajā ziņā. Bija ralliji, kad sēžu mašīnā un klausos nevis stūrmani, bet, kā uzvedās mašīna, ko dara transmisija u.t.t. Sanāca novērst uzmanību no savām pamatlietām. Manuprāt, tikai Kalnamuižas rallijsprints bija tāds, ko man izdevās nobraukt bez problēmām.
Jā, tajā rallijsprintā tev ar Elvisu Hermani padevās fantastiska cīņa, kur beigās gan nācās piekāpties par nieka 0,04 sekundēm
Šeit bija tā, ka, no vienas puses, mēs cīnījāmies par absolūto uzvaru, bet, no otras puses, braucot iekšā tajā dopā, bija skaidrs tas, ka nedrīkst izdarīt muļķības, jo Hermanis necīnās par rallijsprinta čempionāta punktiem. Līdz ar to man primārais bija nobraukt līdz galam, lai arī, protams, ka gribējās varbūt pabraukt vēl ātrāk, lai izcīnītu to pirmo vietu arī absolūtajā ieskaitē. Domāju, ka noskaņojums būtu savādāks, ja mēs abi startētu vienā klasē.
Foto: Mārtiņš Vanags, Go4speed
Taču tituls ir un paliek tituls.
Jā, beigās sanāca izcīnīt čempiontitulu un iegūt sporta meistara titulu, taču būšu godīgs – tas nav mans nopelns, bet gan konkurences trūkums. Ja blakus būtu nopietnāka konkurence, titulu šādos apstākļos nebūtu ieguvis. Nobraukt Kurzemes garāko ātrumposmu bez aizmugurējās pusass, kur mašīnu ir grūti iestūrēt kādā līkumā, un ar to visu novinnēt, tā nav mana uzvara, bet diemžēl konkurences trūkums. Protams, prieks, ka izdevās noslēgt sezonu un iegūt šīs balvas, taču pilns gandarījums man nav. Ir nedaudz pat neērta situācija.
No sportiskā viedokļa labāk kādreiz zaudēt, lai pēc tam varētu kļūt spēcīgāks.
Tieši tā. Nav jau liela māka braukt klasē, kur visus vari vinnēt, jo tu līdz ar to neaudz. Vajag labāk divas reizes zaudēt, nekā visu laiku uzvarēt. Jo vairāk zaudēšu, jo būs stimuls vairāk trenēties un attīstīties, lai nākamreiz jau uzvarētu. Kad braucām kopā ar Lielkāji, Berķi un Hermani, tad bija posmi, kur viņi bija ātrāki, bet bija arī posmi, kur mēs bijām labāki. Mums bija cīņa, kas deva lielu stimulu.
Edijs Bergmanis. Foto: Dace Janova
Rodas jautājums – ko tālāk?
Ir laiks spert soli uz priekšu un pāriet uz ralliju, jo visi mūsu interesantie konkurenti (Lielkājis, Berķis, Hermanis u.c.) brauc lielajā rallijā. Arī man gribās braukt lielajā rallijā, ko arī 2016.gadā darīsim, aizvadot pilnu LRČ sezonu. Atlocīsim piedurknes un dosimies pēc jauniem piedzīvojumiem. Arī čaļi no lielā rallija jautā, kad tad beidzot nākšu pie viņiem (smejas). Iespēju robežās noteikti uzbrauksim arī kādu rallijsprinta posmu.
Automašīna būs tā pati?
Jā, mašīna būs tā pati, taču šobrīd tā tiek pilnībā atjaunota (pēc portāla rīcībā esošās informācijas Bergmanis startēs jaunā un spēcīgā komandā – aut.). Gribas startēt ar nopietnu pieeju, lai varam cīnīties par visaugstākajiem rezultātiem.
