Pirms Kalnamuižas rallijsprinta četras latviešu ekipāžas bija devušās uz Baltkrieviju, lai piedalītos rallijā “Belarus 2015”, kas bija otrais Baltkrievijas čempionāta posms. Startam bija pieteikušās 28 ekipāžas no piecām valstīm, starp kurām bija arī četras latviešu ekipāžas. Astoto vietu absolūti un pirmo klasē izcīnīja Toms Lielkājis / Toms Pirktiņš.
Pēc rallija portāls Go4speed aprunājās ar Tomu Pirktiņu, kurš dalījās iespaidos par šo ralliju, kas ekipāžai bija pirmais rallijs ārpus Baltijas.
Foto: autosport.by
''Jāsaka, kā ir – no Latvijas rallija līmeņa Baltkrievijas rallijs atpaliek diezgan spēcīgi (rallija norises vieta atradās apmēram 50 km no Daugavpils - aut.). Tieši organizācijas ziņā, jo tur valdīja liels bardaks," stāsta Toms Pirktiņš. ''Piemēram, vienā posmā, kur vēlāk rezultātus gan atcēla, saplīsa laika iekārta. Tajā dopā tiesneši laiku ņēma ar telefonu, kā arī ar īsto hronometru. Taču tas vēl nav viss, jo tiesnesis pirms starta ar pirkstiem skaitīja sekundes, un, kad bija jāstartē, tad rāva nost plaukstu. Kaut ko tādu es vēl nebiju piedzīvojis,'' smejoties saka Toms, kurš piebilda, ka, ja laika kontroles vietā pulksteņi Latvijā ir lieli un labi pamanāmi, tad tur esot bijuši tādi kā istabas pulksteņi, kurus bija grūti saskatīt.
Tie, kuri vēlējās šī rallija rezultātiem sekot līdzi internetā, to nevarēja darīt, jo informācija par šo posmu un rallija rezultātiem parādījās tikai divas dienas pēc rallija. Arī paši sportisti sacensību laikā nezināja rezultātus. ''Šajā rallijā mums bija dokumentu kaudzes, kurās īsti neko nevarēja saprast. Arī ar rezultātiem bija lielas problēmas, jo es līdz pat otrās sekcijas beigām nezināju, kādu vietu ieņemam. Varējām vienīgi kaut ko skaitīt, vadoties pēc laikiem, kuri bija redzami finišā uz tāfeles. Pirms rallija mums teica, ka rezultātus sūtīs uz e-pastu, bet līdz šim mēs vēl tos neesam saņēmuši,'' smejoties stāsta Toms.
Foto: autosport.by
''Ja runājam par organizācijas līmeni, tad varēja redzēt, ka viņiem ir daudz ko mācīties, taču pašas trases tur bija ļoti interesantas – ātras un līkumainas. Vienā posmā pat pamanījāmies pārsist savu ''Ford Fiesta'' ātruma rekordu, kas tagad ir 163 km/h.''
Sarunas laikā Toms atcerējās kādu kuriozu laika kontrolē. ''Stāvējām pirmsstarta zonā, no kuras bija jābrauc uz servisa parku, kur bija pirmā laika kontrole. Piebraucām pie pirmās laika kontroles, bet es jau noskatījos, ka pirmsstarta zonā nebija ieradušās trīs lietuviešu ekipāžas. Pēc tam piebraucām pie laika kontroles, kad pēkšņi tajā servisa parkā iebrauc divi treileri ar lietuviešiem, kuri jau bija uzvilkuši kombinezonus. Tad viņi no treilera ātri nodzina automašīnas, salīmēja numurus un nostājās savās vietās. Neviens neparko neuztraucās, un nevienam nekas netika aizrādīts. Ja citviet, protams, tā nedrīkst darīt, tad tur uz to neviens neiespringa. Tur viss notika tā vienkārši, ne tā, kā citur – stingri un pēc papīriem.''
Foto: autosport.by
''Interesanta pieredze. Taču, kā jau minēju, pats rallijs bija ļoti labs un interesants. Neskatoties uz vājo organizēšanu, rallijs man vienmēr ir kā svētki, uz kuriem skatos ar smaidu. Īsti neiespringu par krasajām atšķirībām organizēšana, tāpēc koncentrējos vairāk savam darbam. Katrs rallijs ir jauna pieredze un katrs nobrauktais kilometrs ir vērtīgs. Ceru vēl atgriezties Baltkrievijā," par piedzīvojumiem Baltkrievijā stāsta Pirktiņš.
