Janvāra beigās Monako beidzās klasiskais retro-rallijs Rallye Monte-Carlo Historique-2014, kurā piedalījās četras ekipāžas no Latvijas-Krievijas komandas Russo Baltic Racing Team. Kopā sacensībās piedalījās vairāk nekā 300 ekipāžas.
Komandas līderu Iljas Kašina (RUS) un Krišjāņa Caunes (LV) ekipāža rallijā ieņēma 2. vietu savā klasē. Kopvērtējumā Kašina/Caunes ekipāža, kura brauca ar 1968.gada ražojuma Jaguar E-Type, ierindojās 36. vietā. Turklāt Krišjānis Caune ir arī visātrākais latvietis rallijā Rallye Monte-Carlo Historique-2014.
Russo Baltic Racing Team sastāvā rallijā piedalījās vēl viens latvietis – stūrmanis Edgars Svencis, kurš tandēmā ar Mihailu Tjurinu no Krievijas izcīnīja 160. vietu kopvērtējumā.
Piedāvājam Jums Pāvela Čujanova sagatavoto interviju ar Krišjāni un Edgaru, kur abi sportisti atskatās uz aizvadīto ralliju.
Publicitātes foto
Pastāstiet, lūdzu plašāk par Montekarlo ralliju? Vai var to nosaukt par īsto cīņu, nopietno ralliju, vai tas tomēr ir vairāk tāda "turīgo cilvēku atpūta", kura neprasa daudz profesionālisma?
E.S.: Ralliju Rallye Monte-Carlo Historique-2014 var salīdzināt ar klasisku ralliju tikai tāpēc, ka ekipāža sastāv no pilota un stūrmaņa, ir leģenda, ātrumposmi un laika kontrole. Svarīgāka atšķirība, kas ir šajā Montekarlo rallijā, tā ir regularitāte, kur ir jārēķina laiks no punkta A uz B, kas padara visu pasākumu ļoti sarežģītu!
Noteikti šo ralliju nesauktu par plezīra braucienu, jo piecās dienās jānobrauc 3 500 km. Pirmais posms ir 1 000 km, kura laikā ekipāža pavada automašīnā ap 24 stundām, kas kopā sastāda 36h bez miega. Laikam šo es nosauktu par grūtāko daļu rallijā, bet arī par vienu no interesantākajām, jo, ja ar pilotu neesat labi pazīstams, tad šajā laikā iepazīstat otru cilvēku ļoti labi! Un, ja gribi sasniegt labus rezultātus, tad noteikti ir jābūt pieredzei, jo bez tā komponenta sasniegt finišu un parādīt labus rezultātus ir grūti.
Publicitātes foto
K.C.: Rallye Monte-Carlo Historique-2014 rallijs ir ar spēcīgu vēsturi! To zinās ikviens, kurš jebkādā mērā ir bijis vai vēl arvien ir saistīts ar autosportu. Lai arī vēsturiskā rallija formāts atšķiras no klasiskā rallija, kur braukšana ir uz precizitāti, ne maksimumu, šī ir ļoti prasīga disciplīna ar trases kopējo distanci - 3`500 km, no kuras speciālo posmu (regularitātes posmi) distance ir apmēram 450 km. Ja sportistam nedēļu ir jāpavada sporta automašīnā nepārtraukti braucot saspringtos apstākļos, tad es to nesauktu par "turīgo cilvēku atpūtu". Ja ir vēlme tam piešķirt metaforisku apzīmējumu, tad drīzāk to varētu saukt par "Izaicinājumu". Ak, jā, pagājušajā gadā bija viena šāda "turīgo cilvēku" komanda, kura pēc pirmās dienas vienkārši neturpināja sacensības un izstājās, jo viņiem tas bija par smagu.
_3.jpg)
Publicitātes foto
Grūtākais ir sagatavošanās process. It īpaši stūrmanim, jo atšķirībā no klasiskā rallija, šeit pašiem ir jāveic servisa plānošana, ir jāzina laika apstākļi, jo kalnos tie ir stipri mainīgi un ļoti, ļoti daudz matemātikas! Arī pats sacensību grafiks ir visai saspringts un nogurdinošs, tādēļ jāpievērš papildus uzmanība fiziskai sagatavotībai, uzkrājot spēka rezerves. Normāla sacensību diena sākas plkst. 5:00 no rīta un beidzas ap pusnakti, tā kā, ja atgadās vēl kas neplānots, vai neesi sagatavojies, tad seciniet paši, cik laika var atvēlēt atpūtai.
_3.jpg)
Edgars Svencis/Mihails Tjurins. Publicitātes foto
Vai tehniski ir liela atšķirība braukt ar retro sporta automobili vai ar moderno sporta auto? Vai koncentrācijas līmenis ir viens un tas pats?
E.S.: Kad pirmo reizi biju aizbraucis pie Māra Zirņa uz garāžu, lai apskatītu komandas sarkanos Jaguarus, tad biju ļoti pārsteigts, kādā līmenī ir sagatavotas mašīnas - it īpaši Jaguar MK2, ar ko es piedalījos rallijā. Viss bija atstrādāts līdz pēdējam sīkumam, tikai vajadzēja pielāgot nianses manām vajadzībām, kas katram ir individuāli. Ir arī padomāts par ekipāžas komfortu sacensību laikā. Kad atver „haubi” kādam no Jaguāriem, tur viss spīd un laistās, un tev vairs nav jautājumu uz kurieni un pie kā tu esi atbraucis. To varēja redzēt Reimsā (pilsēta no kurienes mēs startējām) tehniskajā komisijas laikā, kad komisāri gāja cauri mūsu mašīnām. Neviena aizrādījuma, bet tikai izbrīns, kādā līmenī ir Russo Baltic Team Jaguāri!
Krišjāņa Caunes "ofiss". Foto: www.facebook.com/krisjanis.caune
K.C.: Jā, noteikti! Vēsturiskā rallija sporta auto netiek aprīkoti ar modernākajām piekares vai transmisijas iekārtām, to vadāmība ir krietni sarežģītāka, kāda tā ir pat parastai, mūsdienīgai ielas automašīnai. Jāsaka, ka mūsu komanda izskatījās pat ļoti augstā līmenī, ja salīdzinām ar, piemēram, Renault vai Mini rūpnīcas komandām. Bija pat cilvēki, kuri nāca mums klāt un vaicāja, vai pārstāvam Jaguar rūpnīcas komandu? "Nē, esam Russo Baltic Racing no mazās Latvijas", es atbildēju.
Kas attiecas uz koncentrēšanās līmeni, tad šeit pirmais trīsdesmitnieks brauc pāris sekunžu robežās. Protams, pa visu garo distanci šī atšķirība summējoties veidojot lielākas atšķirības, bet, ja vēlies būt līderu grupā, tad ir jāpieiet ļoti nopietni un katram jādara savs darbs. Šajā ziņā esmu ļoti lepns par mūsu komandu, kura šogad paveica teicami darbu!
_4.jpg)
Publicitātes foto
Vai plānojat arī turpmāk piedalīties Rallye Monte-Carlo Historique rallijā vai līdzīgā pasākumā?
E.S: Emocijas un dabas skati, pilsētas un ciemi, kas bija redzēti Rallye Monte-Carlo Historique laikā, ir fantastiski. Kalni un lejas - vienā dienā tu esi redzējis četrus gada laikus. Tā bieži negadās un tas šo ralliju padara vēl interesantāku. Protams, ka es gribu atgriezties tajos ceļos, jo rallijs ievelk un paliek asinīs un tu bez tā dzīvot vairs nevari!
K.C: Pēc pagājušā gada uzvaras, šogad, izcīnot otro vietu klasē, man daudzi jautā - "kādēļ tikai otrie?" Uzskatu, ka divus gadus pēc kārtas iebraukt pirmajā trijniekā ir atzīstami, un tomēr, es redzu vietu izaugsmei, kas liek man domāt - atgriezīšos!
