Lai arī rallijs Liepāja - Ventspils beidzies jau pirms krietna laiciņa, tā atskaņas dzirdamas joprojām. Kas priecē, tad šīs atskaņās ir pozitīvas un slavinošas. Ukraiņu mājas lapā rally.in.ua portāls Go4speed uzgāja ļoti garu, bet tai pašā laikā interesantu sarunu ar kādu ukraini, kurš stāsta par šajā rallijā piedzīvoto. Lūk, ko viņš īsumā teica.
''Mūsu galvenais uzdevums bija pabūt ne tikai Baltijas rallijā, bet Baltijas rallijā, kas ieguvis Eiropas čempionāta (ERČ) statusu. Mums ļoti patika autogrāfu iela (rallija pirmās dienas izskaņā). Tā bija maza iela Liepājas centrā, kas virzījās uz pjedestāla pusi. Katrai ekipāžai šajā ielā vajadzēja apstāties, izkāpt no mašīnas un atstāt autogrāfu uz speciāli sagatavotu tāfeli - mīlīgi, aizkustinoši un cienīgi.''
Foto: Aigars Tīdmanis, Go4speed
''Tāpat no iepriekšējiem Latvijas rallijiem nav mainījusies latviešu viesmīlība, no kuras mēs kaifojam ne pirmo reizi. Neatkarīgi no profesijas, vecuma un izcīnīto čempiontitulu skaita, redzot mūs, skatītāji priecājās tā, it kā mēs jau pusgadu būtu runājuši un sapņojuši par šo tikšanos. Goda vārds - dēļ šādas vienas lietas jau bija vērts braukt uz Latviju.''
''Noteikti gribētu pieminēt preses centru. Teikt, ka man notecēja siekala, būtu tas pats, ka nepateiktu neko. Pie ieejas apsardze, iekšā desmit stacionārie datori ar internetu, kuros gigabaitu liels video lādējās pāris minūtēs. Tāpat bija WiFi, darba vietas, plazmas televizori ar rezultātiem, tēja, kafija, padejojam (чай, кофе, потанцуем). Viss visaugstākajā līmenī. Un visam pāri - pieklājība, laipnība un lieliski radīti apstākļi žurnālistiem. Tā bija paradīze profesionāļiem.''
Foto: Aigars Tīdmanis, Go4speed
''Žurnālisti uz ralliju brauc strādāt. Cik varēja saprast, tad kopā šajā rallijā bija apmēram 180 akreditētu žurnālistu. Par visiem nevaru to teikt, taču ar tiem, ar kuriem runāju, visus nodarbināja darba jautājumi - uz kuriem posmiem braukt, kā operatīvi parādīt bildes/video, kā uzspēt uz preses konferenci u.t.t. Nebija neviens jautājums par to, kur būs bankets. Grūti noticēt, vai ne? Saprotu, bet tā bija...''
''Šo atskaiti pabeigšu ar kolēģes vārdiem, kura bija pirmo reizi ārpus Ukrainas. ''Tu zini,'' viņa man teica. ''Mani pārsteidza tas, cik viņi nopietni pret to visu attiecas. Gan sportisti, gan organizatori, gan žurnālisti. Ja viņi ir rallijā, tad viņi arī domā par to. Un nekādi tur - ''pasēdēsim, iedzersim, uzkodīsim un rīt tiksim skaidrībā'' (посидим-выпьем-закусим-а-завтра-разберемся).''
''Nu ko, sākam mācīties, ja?''
