Janvāra beigās un februāra sākumā norisinājās tradicionālais Lapzemes rallijs, kurā uzvaru sīvā cīņā izcīnīja jaunais un talantīgais Tuka Kaupinens, noslēdzošajā posmā pārspējot Kalli Rovanperu.
Šis noteikti ir rallijs, kuru vismaz vienreiz dzīvē nobraukt gribētu daudzi sportisti. Tāpat noteikti ir zināms loks skatītāju, kuri arī vismaz vienreiz dzīvē gribētu apmeklēt šo ralliju, lai savām acīm ieraudzītu to, par ko daudzi runā par šo maģisko ralliju.
Foto: Raimonds Volonts
Šogad šo ralliju apmeklēja brāļi Normunds un Ģirts Avotiņi, kuri sarunā ar portālu Go4speed pastāstīja to, ko viņi tur ieraudzīja, kā arī dalījās ar savu pieredzi, ko būtu ieteicams ņemt vērā tiem, kuri arī kādreiz gribētu apmeklēt šo ralliju.
Plānošana
Pirmo reizi ar brāli par šo sākām runāt laikam pagājušā gada oktobrī, ka varētu aizbraukt. Nedaudz nogaidījām, vai kāds nepievienosies, un tikai tad decembrī sākām tā pa īstam meklēt nakts mājas, kas, protams, jau bija par vēlu. Ja gribi dzīvošanu atrast lētāku, tad jārezervē nakts mājas daudz, daudz laicīgāk.
Daudzi rallija līdzjutēji noteikti ir sapņojuši par Lapzemes rallija apmeklējumu, un, protams, arī mums šī doma jau bija sen. Un tad vienā brīdī Normunds saka, ka kalendārs uz to brīdi ir tāds brīvāks un varētu mēģināt aizbraukt. Aprunājāmies ar Raimondu Volontu, Jāni Asari (abi mūsu fotogrāfi ir bijuši Lapzemes rallijā), jo domājām, ka varbūt arī viņi plāno braukt, bet beigās viņi netika, tāpēc tālāk jau savu ralliju plānojām paši.
.jpg)
Foto: facebook.com/KalleRovanperaRacing
Ceļš
No Rīgas līdz Rovaniemi ir apmēram 1100 kilometri, bet kopā, būdami uz divarpus ātrumposmiem, mēs nobraucām 2500 kilometrus. Var jau nebraukt tos 800 kilometrus (10h ceļā) no Helsinkiem ar mašīnu, bet braukt ar autovilcienu. Intereses pēc apskatījāmies (nedēļu pirms rallija starta), ka atpakaļceļš mums diviem ar kupeju izmaksātu 380 eiro un 260 eiro bez kupejas. Bet, ja visu rezervētu krietni laicīgāk, tad, protams, cenas būtu lētākas. Bet, kā mums teica vietējie, tad uz kaut kādiem populāriem virzieniem noteiktos datumos biļetes izpērk jau pusgadu uz priekšu, jo tas vilciens nav liels.
No Rīgas līdz Rovaniemi ir apmēram 1100 kilometri, bet kopā, būdami uz divarpus ātrumposmiem, mēs nobraucām 2500 kilometrus. Var jau nebraukt tos 800 kilometrus (10h ceļā) no Helsinkiem ar mašīnu, bet braukt ar autovilcienu. Intereses pēc apskatījāmies (nedēļu pirms rallija starta), ka atpakaļceļš mums diviem ar kupeju izmaksātu 380 eiro un 260 eiro bez kupejas. Bet, ja visu rezervētu krietni laicīgāk, tad, protams, cenas būtu lētākas. Bet, kā mums teica vietējie, tad uz kaut kādiem populāriem virzieniem noteiktos datumos biļetes izpērk jau pusgadu uz priekšu, jo tas vilciens nav liels.
Foto: facebook.com/rometjurgensonofficial
Ir variants lidot uz Rovaniemi. Turp/atpakaļ biļete, cik skatījāmies, maksāja ap 200 eiro, bet īres mašīnas saprotamās cenās tur īsti uz to laiku nebija. Mēs kaut ko atradām, bet tas cipars bija neadekvāts – ap 800 eiro. Ja to visu dara laicīgi, varbūt to visu izdodas sakārtot savādāk, bet, cik parunājām, tad Rovaniemī ir lielas problēmas ar īres auto.
Taču, ņemot vērā, ka mēs pie stūres varējām braukt abi, tad nolēmām, ka brauksim ar savu transportu un uz maiņām. Ja brauc lielāka kompānija, tad, protams, tā braukšana ir vieglāka un raitāka. Ideālā komplektācijā būtu īrēt mikroautobusu un galā māju, jo tas nav daudz dārgāk par dzīvokli, bet ērtāk noteikti. Uz rallija laiku viesnīcas/apartamentus ļoti daudz aizņem sportisti, mehāniķi, kā arī šajā laikā ir ļoti daudz tūristu. Lai arī rallijs notika februāra sākumā, jāsaka, ka sajūtas tur uz vietas bija, ka vēl joprojām svinam Ziemassvētkus. Lapzemē šajā periodā, kamēr ir sniegs, viņiem tas ir bizness, tāpēc jāsaprot, ka cenas būs augstākas.
Foto: No brāļu privātā arhīva
Bijām iedomājušies, ka uz Lapzemes ralliju obligāti jābrauc ar radžu riepām, bet mūs piekodināja, ka būtu ieteicams braukt ar pilnpiedziņu. Jāsaka, ka viņi ceļus tīra ļoti bieži, bet tie netiek kaisīti. Atkarībā, kā mainās temperatūra, mainās arī segums, tāpēc brīžiem ceļš spīdēja kā spogulis. Līdz ar to mēs teiktu, ka pilnpiedziņa nebūtu tas obligātais transportlīdzeklis, bet, kas svarīgi, lai būtu labas ziemas riepas. Ja būtu radzes, tad arī mums tas brauciens noteikti būtu drošāks/komfortablāks. Bet jāsaprot to, ka ceļā uz/no Lapzemes vienā brīdī tā ziema beidzās un sanāk ar radzēm braukt pa asfaltu, kas vairs nav diez ko komfortabli.
Foto: No brāļu privātā arhīva
Dzīvošana/Pārtika
Saprotot, ka rallija norises vietā ieradīsimies vēlu, kā arī paši ātrumposmi beigsies vēlu, sapratām, ka mums īsti staigāt pa veikaliem nesanāks, tāpēc mēs jau Rīgā saplānojām, ko un kā ēdīsim, un sataisījām tādas kā sagataves vairākām ēdienreizēm pa divām porcijām. Jāsaka tā, ka mums līdzi bija viss tas, ko parasti cilvēki ņem līdzi uz rallijiem. Un jāsaka, ka labi, ka to visu bijām izplānojuši un paņēmuši līdzi - gan ēdienu, gan dzērienu. Piektdien pēc laika likās, ka pēc noslēdzošajiem posmiem laicīgi paspēsim uz pilsētu, bet beigās nepaspējām, jo šeit viss diezgan nopietni ievilkās. Tur kavējumi un pauzes ir lielas, un par to neviens nelauž galvu. Tad, kad mēs tikām uz pilsētu, tad visi veikali jau bija ciet. Jā, kaut kādas ēstuves, benzīntanki gan jau bija vaļā, bet nu, ja mēs nebūtu paņēmuši pārtiku no mājām, tad būtu bēdīgi un būtu jādomā, kas cits. Nedomāju, ka cenas šeit ir radikāli lielākas, bet nu laiku tas mums noteikti ietaupīja, un arī mazākas galvassāpes bija.
Rallija biļetes
Rallija biļetes uz visām dienām varēja iegādāties tikai rallija centrā (50 eiro). Vai pašos ātrumposmos varēja nopirkt biļetes uz atsevišķiem posmiem, to gan nemācēsim teikt, jo neredzējām tādas pārdošanas vietas. Atsevišķi biļete uz posmu maksāja 15 eiro, un šādas biļetes varēja iegādāties tikai kādās oficiālās vietās, stadionos.
Rallija skatītāju komplekts. Foto: No brāļu privātā arhīva
Piebraukšana
Te ir jāsaprot, ka tas, pie kā mēs esam pieraduši Latvijā, Baltijā, tur īsti tā nestrādā. Piemēram, Shakedown posmā bija divi lieli piebraucamie ceļi. Piebraucām pie viena, bet secinājām, ka tālāk var braukt tikai ar lielu džipu, bet, cik tālu, tas gan nav zināms. Tur nebija nekas iztīrīts (un arī citus gadus tā esot). Aizbraucām uz otru piebraucamo. Kad vietējiem jautājām, vai varam braukt līdz galam, mums teica, ka, jā, varam, bet tikai vasarā. Tur principā netīra nevienu ceļu, kas teorētiski tevi varētu aizvest līdz ātrumposmam. Un šo novērojām vairākos ātrumposmos.
Te ir jāsaprot, ka tas, pie kā mēs esam pieraduši Latvijā, Baltijā, tur īsti tā nestrādā. Piemēram, Shakedown posmā bija divi lieli piebraucamie ceļi. Piebraucām pie viena, bet secinājām, ka tālāk var braukt tikai ar lielu džipu, bet, cik tālu, tas gan nav zināms. Tur nebija nekas iztīrīts (un arī citus gadus tā esot). Aizbraucām uz otru piebraucamo. Kad vietējiem jautājām, vai varam braukt līdz galam, mums teica, ka, jā, varam, bet tikai vasarā. Tur principā netīra nevienu ceļu, kas teorētiski tevi varētu aizvest līdz ātrumposmam. Un šo novērojām vairākos ātrumposmos.
Shakedown posmā beigās nolikām auto un aizgājām paskatīties netālu no finiša. Taču svarīgi atcerēties, ka tas viss jādara laicīgi. Ierasties pēdējā minūtē, kā pierasts daudz kur citur, tur nestrādās, jo, ja nāk mašīna, tu kupenā ielēkt nevarēsi. Ja tomēr sanāks, tad ārā gan būs tevi jārok ilgi. Šogad sniega bija maz (kupenas līdz celim), bet citus gadus sniega ir krietni vairāk.
Kupenas mašīnas augstumā. Foto: Taneli Niinimäki
Mums pašiem sanāca tā, ka kartē ir atzīmēts ceļš, arī Google maps redzam, ka viss ir kārtībā, bet, kāds tas ceļš ir dzīvē, tā jau paliek loterija. Mums šoreiz paveicās, ka vienā no dopiem varējām piebraukt tuvāk, jo pirms mums bija iebraukušas un ceļu izšķūrējušas kādas desmit mašīnas. Ja mēs būtu pirmie, domāju, ka mēs neriskētu braukt iekšā. Protams, šādā rallijā ideālākais ir sniega motocikls, ja vien zini tās takas. Jāsecina, ka vietām sniega motociklus un kvadriciklus redzējām vairāk nekā automašīnas, kas bija piebraukušas līdz dopiem.
Foto: Raimonds Volonts
Šeit uz piebraucamām vietām, kas atzīmētas kartē, paļauties nevar. Atzīmēts ir, bet dzīvē braukt pa to ceļu īsti nevar. Cik tā izskatījās, tad tev ir uzzīmēta ātrumposmu karte, kas ir salikta kopā ar vietējo karti, tāpēc vietām kaut ko atrast bija pagrūti. Pēc kartes saproti, ka jābūt ceļam, bet Google maps tā nerāda. Mums bija tāda sajūta, ka šo ralliju pārsvarā apmeklē vietējie, kuri zina visas vietas, tāpēc arī organizatori neiespringa uz daudzām lietām, norādēm, piebraucamajiem ceļiem. Mums, kā viesiem no ārzemēm, nācās vairākās vietās palauzt galvu.
.jpg)
Skatītāju zonas. Foto: No brāļu privātā arhīva
Ja kopumā bija 13 ātrumposmi (trīs atkārtojās), tad oficiālās skatītāju vietas uz šiem posmiem bija septiņas. Bija dopi, kuros vispār nebija atzīmētas skatītāju vietas. Bet jāsaka, ka skatītāju vietas vietām bija izvēlētas ļoti interesantas. Piemēram, SS1/SS8 ienāc no starta, paej pārdesmit metrus un skaties taisni. Ja mēs rallijā būtu pirmo reizi, tad varbūt arī paliktu tur skatīties.
Foto: Raimonds Volonts
Bet, spriežot pēc tā, ko vietām redzējām, tad somi ierodas diezgan laicīgi un paliek ātrumposmos pirms trases slēgšanas. Viņi atrod kādus mazos celiņus, kas, visticamāk, ved uz kādām mājām, iztīra sev ceļu, noliek auto un paliek tur visu dienu skatīties ralliju. To var tā darīt un atrast skaistas vietas, kur vērot ralliju, bet tas ir jādara ļoti laicīgi. Cik redzējām, tad daži tiešām bija pacentušies, ieradušies laicīgi, kur smukā vietā izrakuši sev sniegu, uztaisījuši smuku vietu, kur droši vērot ralliju. Ideju, ka rallija laikā paiešu pa trasi un pameklēšu kādu skaistāku vietu, var uzreiz aizmirst, jo var sanākt kaut kas līdzīgs tam, kas sanāca Rovanperam, kurš bija spiests izvairīties no sadursmes ar kādu līdzjutēju, kurš gāja pa trasi un nespēja laicīgi ielīst kupenā.
llgās stundas ātrumposmos
Ar šo noteikti jārēķinās, tāpēc, ja līdz ātrumposmam jāiet liels gabals, tad būtu jāpadomā par pārtiku, siltām drēbēm, ko paņemt līdzi. Mēs vienā posmā bijām kādas 4 stundas. Aizbrauc zaļā ''0'', bet trase netiek vērta vaļā. Viņiem ir tāda kārtība, ka apsargiem ir jāsaņem atļauja no sava priekšnieka, ka viņi drīkst tās lentes noņemt un laist skatītājus braukt pa trasi. Pēc tam redzējām, ka brauc busiņš, apstājās pie katra apsarga, visi kopā savāc lentas un brauc tālāk. Un brauc tik ilgi, kamēr viss ir savākts. Par cik mēs šajā posmā bijām netālu no finiša, tad mēs pēc zaļās ''0'' gaidījām vēl kādas 40 minūtes, kamēr tikām ārā.
Foto: No brāļu privātā arhīva
Jāņem vērā tas, ka Lapzemes rallijā ir ļoti daudz dalībnieku (šogad ap 140). Bija ātrumposms, kas ar savām pauzēm tāpat gāja savas trīs stundas, tāpēc cerēt uz to, kas rakstīts papīros, bija naivi. Piemēram, pēc starta saraksta sarēķināju, ka posmam būtu jāiet divas stundas un 49 minūtes, bet mēs no dopa tikām ārā pēc gandrīz piecām stundām! Tas mums bija dienas noslēdzošais posms, bet, ja tas būtu pa dienas vidu un mēs vēl būtu ieplānojuši doties kaut kur citur, tad viss būtu jāpārplāno un mēs, visticamāk, nepaspētu. Šeit labāk rēķināties ar to, ka iebrauc posmā un pavadi tur visu dienu. Tas būs visdrošāk.
Apskatoties ātrumposma karti, likās, ka viss ir ļoti kompakti, tāpat, kā pie mums, bet, kad sākām pētīt padziļinātāk, sapratām, ka nebūt tā nav. Ar pārbraukšanu šeit nebūtu ieteicams aizrauties, jo tur tie pārbraucieni ir gari. Protams, ja esi to pārbaudījis iepriekš un zini, kur un cik tālu ir jābrauc, tad vari braukt, un daži tā arī pēc noskatītām desmit mašīnām darīja, un skrēja tālāk. Bet jārēķinās, ka tas būs ilgi.
Intereses pēc uztaisīju salīdzinājumu Lapzemes rallija ātrumposmiem, integrējot tos Latvijas kartē. Kā redzams, ir posmi pie Cēsīm, Babītes, Jelgavas, Vecumniekiem un Jēkabpils. Un, kas pats interesantākais, tad tur nav daudz taisnu ceļu, kur vari braukt uz nākamo posmu. Tur ir daudz ezeru, tāpēc uz katru no šiem ātrumposmiem sanāktu braukt cauri Rīgai. Nezinu, vai gribētos no Bērzkroga skriet uz Jēkabpili caur Rīgu. Jā, protams, varēja riskēt un braukt pa maziem zemes ceļiem, bet, cik tas brauciens aizņemtu laiku un vai ceļš būtu iztīrīts, to grūti prognozēt. Vēl kas jāatzīmē, tā ir somu braukšanas kultūra – kāpēc braukt atļautajā ātrumā, ja var braukt lēnāk. Šoseja, atļautais ātrums ap 80 – 90 km/h, bet dažreiz viņi viens aiz otra smuki kolonnā brauc uz 60 km/h.
Skatītāji stadionā. Foto: No brāļu privātā arhīva
Skatītāju pūļus baigi neredzējām. Jā, stadionā skatītāju bija vairāk, bet ātrumposmos lielus pūļus neredzējām. Redzot rallija centru, suvenīru veikalu, tirdzniecību un ēdināšanas opcijas stadionā, tad man likās, ka viņi negatavojas fanu pieplūdumam.
Foto: Raimonds Volonts
Mums šis šogad bija izpētes rallijs, lai saprastu paši, kas tas Lapzemes rallijs tāds īsti ir. Otro rallija dienu (sestdienu) mums darba dēļ sanāca noīsināt, jo sapratām, ka būs pārāk grūti un sarežģīti tikt laicīgi atpakaļ, un nogurums ņems virsroku. Mums nakts mājas bija rezervētas uz divām naktīm, tāpēc, ja visu sestdienu pavadītu svaigā gaisā un tad vakarā pa nakti būtu jābrauc 850 kilometri uz Helsinkiem, tas noteikti nebūtu prāta darbs. Sestdien, cik tā rēķinājām, tad, iespējams, trīs posmus varētu redzēt, bet pa vidu vēl būtu kāds 2 stundu pārbrauciens (vēl tālāk prom no Helsinkiem). Līdz ar to pēc noslēdzošā posma mums uz Helsinkiem būtu jābrauc nepilni 1000 kilometri. Līdz ar to pieņēmām lēmumu sestdien no rīta braukt uz māju pusi – ralliju redzējām, kā šeit viss strādā apmēram sapratām, un pirmajai pieredzei bija gana. Ja nebūtu pirmdiena darba diena, iespējams, rīkotos savādāk, bet iespaids un priekšstats tika gūts, kas arī bija galvenais.
Foto: No brāļu privātā arhīva
Izdevumi
Mums dzīvošana uz divām naktīm kopā izmaksāja 350 eiro. Dārgākā degviela, ko redzējām, bija ap 2 eiro litrā, bet tā vidēji bija nedaudz zem 1,80 eiro. Pārtikas preces, cik sanāca uzmest aci, bija dārgākas nekā Latvijā, bet ne ļoti ievērojami. Mums šis rallijs (ceļa, dzīvošanas, prāmja izdevumi) uz divām naktīm no cilvēka izmaksāja ap 500 eiro. Bet, kā jau minējām, ja visu rezervē laicīgāk un, ja brauc lielāka kompānija, izmaksām vajadzētu samazināties (protams, atkarībā no dienu skaita). Vēl kas - jo tālāk dzīvo no Rovaniemi, jo dzīvošana ir lētāka.
Foto: No brāļu privātā arhīva
Secinājums
Ideālā variantā uz Lapzemes ralliju būtu braukt dienu ātrāk (ierasties ceturtdien), piektdien, sestdien skatīties ralliju un mājās doties svētdien/pirmdien. Pašam rallijam būtu vajadzīgas trīs naktis. Bet mēs šoreiz bijām izpētes ceļojumā.
Šobrīd tā liekas, ka bijām, visu redzējām un sapratām, bet domāju, ka paies laiks un jau kaut ko sāksim domāt par 2026.gada Lapzemes ralliju. Kaut kāda maģija šajā rallijā tomēr ir. Zviedrijas WRC noteikti ir labāks un kvalitatīvāks rallijs, bet tās maģiskās sajūtas noteikti var noķert Lapzemes rallijā – ugunskuri, zvaigžņotas debesis, ziemeļbrieži.
Foto: Timo Korkalainen / AKK
Ja palaimējas, var redzēt arī ziemeļblāzmu. Tajā rallijā ir baigais smeķis, un dēļ tā arī mēs braucām, lai to visu izbaudītu. Sākumā mums bija doma šo pasākumu padarīt garāku un apvienot ar slēpošanu, bet sapratām, ka uz diviem tas pasākums beigās nebūs tik lēts, tāpēc slēpošanu atstājām citai reizei.
Foto: No brāļu privātā arhīva
Bet noteikti jebkuram īstam rallija fanam mēs ieteiktu vismaz vienreiz apmeklēt un izbaudīt šo ralliju. Tas ir to vērts! Ceru, ka mūsu pieredze un padomi noderēs kādam rallija fanam.
