Autosporta portāls

Gan jau pirmajā brīdī bijāt pamatīgi pārsteigti par šādu piedāvājumu.
Pirmais bija tāds neliels šoks: ''Kāds sakars?'' (smejas). Ne es ar to auto esmu braucis, kā arī tas auto nemaksā lēti. Tobrīd galvā domas bija dažādas, bet Mārtiņš vēsā mierā saka: ''Ņemiet un brauciet, tikai pa ceļu.'' Tobrīd joprojām nebija pārliecība, ka tā ir tā labākā ideja. Taču tad tā vēlreiz padomājām, ka esam jau atbraukuši, ar trasi iepazinušies, par dalību samaksājuši, un it kā būtu žēl tagad braukt mājās. Līdz ar to vēlreiz visu pārdomājām, līdz man bija jāpasaka gala vārds. Tobrīd galvā nelika mieru viena doma. Zinot, ka Mārtiņš ir gara auguma, sapratu, ka tā sēdpozīcija noteikti atšķirsies un nebūs tāda, kāda man patīk. Zinot, cik esmu piekasīgs pie sēdpozīcijas, kur visam ir jābūt perfekti, nebiju īsti pārliecināts, vai šis būs pareizs lēmums. Mehāniķis Gatis jau smejoties teica, ka savus princešu gājienus uzreiz varēšu izslēgt (smejas). Nebūs vairs tā un šādi, bet būs - kā ir, tā brauc.
Biji kaut ko tādu gaidījis no sava drauga un komandas biedra, kurš tā brīvi iedod mašīnu un pasaka – ņem, brauc?
Protams, ka nē. Padomā, cik dullam, bet, tajā pašā laikā, pozitīvam un uzticīgam ir jābūt draugam, kurš gatavs iedot savu mašīnu, lai tikai mēs varētu piedalīties. Līdz šim nebiju dzirdējis, ka tā notiek, kad kāds tāpat brīvi iedot savu mašīnu.

Cikos tad pieņēmāt gala lēmumu?
Ja starts bija sestdien desmitos no rīta, tad lēmumu pieņēmām piektdien vienpadsmitos vakarā.

Tiesneši par to bija lietas kursā?
Jā, mēs viņiem vēlreiz pazvanījām. Viņi teica, lai novēršam problēmas un braucam. Mēs vēlreiz paskaidrojām, ka nepaspēsim, un pajautājām, vai varam braukt ar citu mašīnu. Viņi apstulba un jautā: ''Tas ir kā ar citu?" (smejas). Pateicu, ka draugs iedos Subaru, kas atbilst mūsu klases noteikumiem. Viņi atzvanīja un teica, labi, brauciet. Sazvanījām tehniskos komisārus un sarunājām no rīta (no 7:00 - 8:00) iziet tehnisko apskati.
Un tad sākās mehāniķa Gata uznāciens.
Jā (smejas). Gatis pirms vienpadsmitiem vakarā no Otepes devās atpakaļ uz Cēsīm pakaļ Subaru. Paralēli sazvanījāmies ar Māri Milleru, kurš pirms pusnakts ierūcināja printeri, lai izdrukātu mums uzlīmes. Tad Gatis ar vēl vienu mehāniķi līdz kādiem četriem naktī kārtīgi pastrādāja garāžā un tad devās atpakaļ uz Otepi, lai no rīta varētu atrādīt Subaru automašīnu. Kādam bija jautra nakts (smejas).

Laikam daudziem no rīta servisa parkā bija pārsteigums, kad redz jūsu vārdus/uzvārdus uzlīmētus uz Subaru automašīnas.
Daudzi brīnījās un raustīja plecus. Arī sportisti. Daudzi bija neizpratnē, kāpēc brauksim ar Subaru, ar kuru iepriekš vairāk par četriem kilometriem nebiju nobraucis. Daži teica, ka tas nav nopietni, uz ko atbildēju, ka, jā, piekrītu, tas nav nopietni (smejas). Pateicu, ka mums tā komanda ir tāda pozitīvi ķerta un gatava izpalīdzēt viens otram.

Tad sanāca – kāpi iekšā un pa taisno uz ātrumposmu.
Nedaudz pieregulējām man krēslu, izbraucu kādus 400 metrus pa servisa parku un devāmies uz ātrumposmu. Apzinājos, ka nebūs viegli, jo pēc mūsu un daudzu igauņu domām šis ir sarežģītākais rallijs Baltijā.
Ar šo auto nekad iepriekš nebiji braucis?
Palielam nē. Kaut kad sen atpakaļ ziemā nobraucām kādus četrus kilometrus. Kaut kad vasarā ar ielas riepām bremzes esmu palīdzējis pieregulēt, bet tas arī viss.

Kādi bija pirmie metri, kilometri Otepes rallijā?
Pēc starta sekoja 20 metru gara taisne un 90 grādu līkums. Sāku braukt un sajūtu, ka sēžu pa tālu, tāpēc pirmajos divos posmos asajos līkumos netiku tā kārtīgi klāt pie stūres – kā mašīna saslīdēja, tā Didzis teica, ka viss salons bija pilns ar rokām (smejas). Bet nu kaut kā piešāvāmies un tā arī kučierējām uz priekšu. Bet tas, ka visu ralliju sēdēju tāds kā circenītis un īsti neredzēju pāri stūrei, tas bija tā amizanti un smieklīgi. Brīžiem bija tā, ka brauc tīri tā uz sajūtām (smejas).

Taču galveno uzdevumu paveicāt – 3.vieta klasē un vērtīgi punkti Igaunijas čempionāta ieskaitē.
Jā, par to liels prieks. Finišs tika sasniegts un vērtīgi punkti tika izcīnīti.

Bet nav ļaunuma bez labuma. Gan jau iztestējāt Subaru un tagad varēsiet ieteikt Ločmelim, ko var uzlabot šim auto.
Jā, sanāca patestēt Subaru. Sapratām pāris lietas, kuras var pilnveidot un uzlabot.
Lai arī šo noteikti nevar tā objektīvi vērtēt, bet ir liela atšķirība starp Mitsubishi un Subaru?
Niansēs neieslīgšu, bet šie auto ir savādāki. Katram ir savi plusi un mīnusi, un katru mašīnu var padarīt ātrāku un labāku. Noteikti, kas man patika, tas kā Subaru uzvedās tramplīnos un kā viņš bremzējās. Ja jau spējām finišēt tik augstā vietā, tad tas liecina par to, ka auto ir konkurētspējīgs. Protams, grūti teikt, kā būtu, ja būtu, bet uzskatu, ka, ja startētu ar savu ierasto Mitsubishi, mums būtu labas izredzes pacīnīties par augstākajām vietām šajā rallijā. Bet, par cik braucām ar sev neierastu auto, tad, protams, mums galvenais uzdevums bija sasniegt finišu. Kas zina, varbūt sezonas beigās tieši šie izcīnītie punkti mums būs izšķirošie.

Kārtīgs piedzīvojums jūsu ekipāžai.
Pat nerunā. Riktīgs rokenrols. Mūsu ekipāžas vārdā milzīga cieņa un milzīgs paldies Ločmelim par aizlienēto automašīnu. Nedomāju, ka būtu daudzi tādi, kuri tāpat vien iedotu un uzticētu savu mašīnu. Mums atlika tikai ieliet savu degvielu un braukt. Prieks, ka tas laiks, ko esam pavadījuši kopā gan trasēs, gan trenējoties kopā, vainagojas ar to, ka tādā brīdī tev draugs saka – ''Ņem un brauc''. Jā, mēs ikdienā darbojamies kopā, bieži tiekamies, atpūšamies, bet tomēr aizlienēt diezgan dārgu automašīnu, par to neko neprasot, visu cieņu. Ceru, ka ar mūsu braucienu šis Subaru ātri atradīs sev jaunu saimnieku, jo drīzumā Mārtiņš šo auto plāno pārdot. Tāpat arī milzīgs paldies mūsu mehāniķiem, kuri, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, vienmēr gatavi palīdzēt, ziedojot sevi uz visiem 100%.

Apmēram no sērijas, kamēr Mārtiņš mājās guļ, jūs pa kluso paņemat auto, nobraucat un atliekat atpakaļ, no kurienes paņēmāt.