Autosporta portāls

Vienu no saviem labākajiem rallijiem līdzšinējā karjerā aizvadītajās brīvdienās aizvadīja brāļi Mārtiņš un Raitis Ķikusti. Pēc diviem ātrumposmiem ekipāža ieņēma trešo vietu absolūti un pirmo EMV5 klasē. Arī turpinājumā, demonstrējot stabili sniegumu, brāļi bija starp ātrākajiem, rallija finišā ierindojoties sestajā vietā absolūti un 4.vietā klasē. No trešās vietas ieguvēja Emīla Blūma ekipāžu šķīra tikai 5,3 sekundes.

Šis Mārtiņam ir tikai trešais gads lielajā rallijā, taču ar katru ralliju viņa sniegums uzlabojas un jau biežāk viņa vārds ir meklējams tabulas augšgalā.

Par to, kā ekipāžai gāja Otepes rallijā un kāds ir plāns šai sezonai, par to šajā sarunā.

Gaidījāt, ka rezultāts būs tik labs, jo temps sestdienas rītā bija ļoti augsts.
Grūti teikt. Varbūt jā un varbūt nē. Par cik pirmo reizi braucam šo ralliju, tad īsti nezinājām, ko gaidīt. Jā, pirmajā aplī mūsu rezultāti bija ļoti labi, bet otrajā aplī igauņi pamodās un viss nostājās savās vietās. Bet kopumā nav par ko sūdzēties. Bet sākumā jā, bija neliels šoks, ka esam 3.vietā absolūti.

Tagad aizvadīji Sarmas ralliju, Otepes. Kā tu raksturotu šos abus rallijus?
Šie abi ralliji nav īsti salīdzināmi. Ja Sarmas rallijā pa lielam viss ir pārredzams un vari braukt uz redzi, tad šeit Otepē apmēram 80% ir nepārredzamas vietas ar nepārtrauktiem tramplīniem, kas visu laiku met, slogo. Grūti salīdzināt šos abus rallijus. Katrā ir sava odziņa. Lai arī man pieredze rallijā nav tik liela, uzskatu, ka šeit braukt un mācīties braukt rallijā nebūtu tas labākais risinājums, jo ļoti viltīgs rallijs. Priecājos, ka paši tikām līdz galam.

Foto: Raimonds Volonts

Tā bilde tramplīnā ļoti skaista. Tur vasarā WRC rallijā brauc pretējā virzienā un arī skaisti lec, bet izrādās, ka arī pretējā virzienā var skaisti uzlēkt.
Šī bilde ir no otrā apļa. Pirmajā aplī arī sanāca uzlēkt, bet smagi piezemējāmies ar mašīnas priekšu. Otrajā reizē domāju, ka nedaudz vairāk pieturēšu un jāizbrauc lēnāk, bet tāpat sanāca aizlidot kā ar lidmašīnu (smejas). Pēc tā tramplīna kādus 50 metrus vācāmies, lai nenoskrietu no ceļa (smejas).

Kā tu raksturotu savu pāreju no minirallija uz lielo ralliju? Sagaidīji to, ko biji gaidījis?
Minirallijs bija ļoti labs starts manā rallija karjerā. Tobrīd, kad braucu minirallijā, likās, ka esmu baigais rallists, bet, kad pārkāp uz lielo ralliju, tad ir tāds paliels kultūršoks. Pirmais gads rallijā pagāja uz to, lai pierastu pie tiem lielajiem ātrumiem, kad vari vietām braukt uz 180 km/h. Tagad jau liekas, ka kaut kas sāk sanākt (smejas). Ar katru nobraukto kilometru pieredze krājās.

Lai arī šī ir tikai tava trešā sezona rallijā, rezultāti jau daudz ko liecina – vairāki goda pjedestāli savā klasē gan Latvijā, gan arī citos rallijos. Pats jūti, ka ar katru ralliju progresē un paliec ātrāks?
Jā, tā sanāk, bet zini kā, dažreiz kāds izstājas un tad mums sanāk pakāpties augstāk uz citu rēķinu, tāpēc neteiktu, ka mūsu sniegums visu laiku ir stabils. Ir, kad sanāk labāk, ir, kad sliktāk. Mums nav treneru, kas varētu kaut kādas gudrības pamācīt, tāpēc braucam un mācāmies paši. Vienreiz tā pamēģinām, citreiz savādāk. Arī tagad Otepē, nobraucām pirmo apli, skatāmies, ka esam šo to apsteiguši. Tad izdomājam kaut ko pamēģināt savādāk. Tā arī visu laiku mācāmies. Tādu onboard video mums nav, ko varētu analizēt un meklēt kļūdas, tāpēc braucam, kā mākam. Uzskatu, ka joprojām esmu diezgan zaļš braucējs, kur īsti vēl nesaprotu, kur man sanāk zaudēt vai kur varu būt ātrāks. Protams, bija forši šajā rallijā pacīnīties ar Emīlu, bet uzskatu, ka nevar mūs ar Blūmu likt vienā maisā (smejas).

Bet rezultāti rāda, ka viss ir kārtībā, ja jau šajā posmā varējāt cīnīties arī ar igauņu braucējiem un pat būt priekšā viņiem.
Tā nelikās, ka būs, bet ir prieks, ka varu pabraukt ātri un cīnīties ar vadošajiem igauņu braucējiem. Jā, otrajā aplī igauņu braucēji uzlika jaunas riepas, mēs turpinājām braukt ar lietotām, bet nav par ko sūdzēties. Šajā rallijā iemācījos ļoti daudz jaunas lietas, tāpēc tiešām esam apmierināti gan ar savu sniegumu, gan rezultātu. Braucot uz mājām tā domāju pie sevis, ka tik daudz lēcis, kā Otepē, nebiju lēcis visos savos nobrauktajos rallijos kopā (smejas). Ne pa velti šo ralliju sauc par mazo Somiju. Ja mēs šeit jau tā vietām labi un tālu lēcām, tad bail iedomāties, kas darītos kādā Somijas rallijā.

Kādi ir šīs sezonas plāni?
Mums ar brāli ir savs budžets, tāpēc skatīsimies pēc apstākļiem un iespējām. Ja būs laiks, tad brauksim. Par cik esam nopirkuši licenci Igaunijas čempionātam, tad ir doma braukt gan Igaunijas, gan arī Latvijas čempionātā. Gan jau beigās tāpat saskries tie ralliji pa sezonu. Gribas šogad aizbraukt arī uz to Igaunijas posmu Somijā. Gribas nobraukt kādu posmu ārpus Baltijas. Katrs jauns rallijs dod pieredzi, tāpēc, lai kļūtu ātrāki, ir jāmēģina pabraukt arī sev nezināmos ceļos.