Autosporta portāls

Noteikti, ka nē. Tas, vai tu brauksi vai nebrauksi, atkarīgs no finansēm, bet tā, ka autosportu izslēgt pavisam, tā man noteikti nav. Man braukt ar mašīnu ir tas pats, kas ēst (smejas). 

Savu aktīvo rallija karjeru noslēdzi 2008.gadā. Pēc tam startēji epizodiski, līdz 2017.gadā startēji rallijsprintā, kur kļuvi par 2WD Open klases čempionu. Tagad pēc astoņiem gadiem atkal atgriezies rallijā.
Jā, 2008.gadā ar ''Parex rallijs Latvija'' it kā noslēdzu savu rallija karjeru. Pēc tam epizodiski nobraucu ralliju Kurzeme, Sāremā ralliju. 2015.gadā iegādājos BMW, taču kaut kas man toreiz nesanāca – gan mašīna muka no ceļa, gan arī bija tehniskas problēmas. Vienā brīdī vairs neticēju mašīnai. Bija psiholoģiski ļoti grūti, jo visu laiku galvā bija domas, vai auto izturēs un vai spēšu sasniegt finišu. Tas pasākums man sāka palikt diezgan nebaudāms. Pēc 2017.gada paņēmu pauzi. Uztaisīju tādu vizināmo mašīnu, kur reizi gadā izvizināju cilvēkus. Jau tobrīd bija doma, ka ir jāsataisa mašīna, lai stāv garāžā. Tā nu sanāca, ka manu BMW pilnībā pārtaisījām, ieskaitot motora nomaiņu. No vecās mašīnas palika tikai virsbūve un vēl dažas pamata lietas. Nomainījām arī aizmugurējo tiltu, jo iepriekš gandrīz katrās sacensībās norāvu pusasi, tāpēc beigās jau startēju ar metinātu reduktoru, lai tikai sasniegtu finišu. Taču iepazinos ar Arti Jēkabsonu, kurš mani pārliecināja, ka var sagatavot man automašīnu. Tā arī ar viņa palīdzību šis auto tika sagatavots. Diemžēl līdz Sarmas rallija startam man sporta režīmā nesanāks uzbraukt, un pirmo reizi tā kārtīgi ar šo auto startēšu tikai pašā rallijā. Jā, tas mani nedaudz satrauc, jo tas spiediens no apkārtējiem ir liels. Pierādīt man neko nevajag, bet sabojāt priekšstatu varu.
Kādas pašam bija sajūtas, kad taisīji vizināšanos? Aizmirsis braukt rallijā vēl neesi?
Protams, to tik viegli aizmirst nevar. Par stenogrammu gan varētu būt jautājumi, jo pēc tās sen neesmu braucis. Redzēsim Sarmas rallijā, kā mums ies. Agrāk man bija tā, ka varēju braukt uz atmiņu. Piemēram, Talsu ralliju vienu brīdi zināju no galvas. Varēju atvērt jebkuru lapu no stenogrammas, paskatījos, kas tur rakstīts, un jau savā prātā zināju, kurš tas ātrumposms un kā tas līkums izskatās. Bet pēc vairākiem gadiem man tas viss sāka jukt. Tad sapratu, ka tā atmiņa sāk traucēt un ir jābrauc pēc stenogrammas.
Kādi tev pašam labāk patīk ralliji? Lēni un tehniski, vai labāk ātri?
Mans ātrums sākas virs 160 km/h. Līdz ar to man vajag tādu auto, kas var attīstīt 200 km/h. Kad spēju sasniegt lielus ātrumus, gūstu no tā lielu baudu un gandarījumu. Braukt tādā ātrumā, kad ķermeni pārņem zosāda, ir liels kaifs. Ļoti spilgti atmiņā palicis 2017.gada rallijsprints Saldus, kur ar BMW M3 E36 finišēju 3.vietā absolūti. Tas bija ļoti ātrs rallijs (uzvarētāja Nikolaja Grjazina (Škoda Fabia R5) vidējais ātrums bija 157.9 km/h, bet Danam - 145.4 km/h). Tas bija kārtīgs M3 aparāts, ar kuru arī varēja izspiest visus 200 km/h.

Citiem tādā ātrumā ir bailes, bet ne tev laikam.
Jā, esmu dzirdējis, ka ir braucēji, kuri pie 160 km/h jau nejūtas vairs komfortabli. Bet es pie tāda ātruma sāku justies, kā zivs ūdenī. Tad es sāku braukt un baudīt. Rallijā nedrīkst būt bailes. Varbūt tieši tas, ka man nav bail braukt pie lieliem ātrumiem, arī man ļāvis vairākos rallijos kāpt uz goda pjedestāla un izcīnīt čempiontitulus. Nezinu, cik tas ir pareizi vai nepareizi, bet, kad braucu rallijā, es aizmirstu visas lietas, kas man ir apkārt. Man tajā brīdī ir ceļš, mašīna un stūrmanis.
Ziemas ralliji patīk?
Zin kā, ziemā ir sanācis maz braukt, jo to ziemas ralliju mums ir maz. Bet, ja noķer to sajūtu, lai varētu braukt ātri pa sniegu un ledu, tad ziemā braukt ir forši. Diemžēl šoreiz startēsim bez testiem, tāpēc ceru, ka to sajūtu noķeršu ātrāk, nevis rallija beigās.

Ņemot vērā, ka tev šis būs tāds kā atgriešanās rallijs, kādus mērķus esi sev izvirzījis gaidāmajā rallijā?
To esmu teicis daudzas reizes, ka rallijā braucu, lai būtu pirmais. Citas domas nekad nav bijušas. Un šis nebūs izņēmums. Ja tagad teikšu, ka taupīšu jauno mašīnu, tad pirmajā ātrumposmā jau ieslēdzot trešajā pārnesumā to visu būšu aizmirsis. Pat iekāpjot svešā mašīnā, es tāpat braukšu ar pilnu, nedomājot, ka tā nav mana mašīna. Ja tev ir tāda domāšana, tad varbūt labāk nemaz nebraukt.
Šis ir tāds vienreizējs rallijs, vai tomēr ir domas šosezon aizvadīt vairākus posmus?
Šobrīd ir plāns aizvadīt pilnu LRČ sezonu. Ja ar finansēm viss būs kārtībā, tad brauksim. Nav jau jēga uzbūvēt mašīnu, lai apklātu to ar plēvi un turētu bēniņos. Ja ir ieguldīts tik daudz darba, tad ir jābrauc. Paskatīsimies, kādi ralliji būs ārpus Latvijas, un mēģināsim nobraukt arī kādu ārzemju ralliju. Sāksim ar Sarmu, paskatīsimies, kāda ir rallija vide un tad jau dosim virsū. Nezinu, vai šo var saukt par atgriešanos, bet man vienkārši gribās braukt, tāpēc arī spēru šādu soli. Ja sanāks labi, tad tas būs dubultprieks.