profile
register
facebook
youtube
twitter instagram
baneris-aix-2-5445-4514-2008.gif

Ivo Pūķis: Ja liekas, ka tevi nekas nevar pārsteigt, aizbrauc uz Lapzemes ralliju

Mārtiņš Jankovskis 05.02.2025 - 00:49 Ivo Pūķis: Ja liekas, ka tevi nekas nevar pārsteigt, aizbrauc uz Lapzemes ralliju
Foto: TGS Motorsport

Šī gada Lapzemes rallijā uz starta izgāja Ivo Pūķis, kurš bija stūrmanis 16 gadus vecajam turku braucējam Čanam Alakočam. Lai arī ekipāža nesasniedza finišu, tā guva vērtīgu pieredzi un bagātīgus iespaidus par šo ralliju.


Timo Korkalainen / AKK

Par Lapzemes ralliju redzēti un dzirdēti daudzi nostāsti. Tāpēc, lai labāk saprastu, kas īsti ir Lapzemes rallijs, portāls Go4speed uz sarunu aicināja pieredzējušo Ivo Pūķi. Ivo rallijā nobraucis vairāk nekā 120 rallijus, tāpēc viņam ir ar ko salīdzināt.

Lūk, ko par Lapzemes ralliju pastāstīja Ivo un kādus padomus viņš dod citiem braucējiem, kuri kādu dienu arī sadomātu doties uz šo ralliju.


Foto: Jānis Asaris

Ceļš uz Lapzemi:
Ja no Rīgas uz Helsinkiem sanāca lidot ar propelleru lidmašīnu, tad no Helsinkiem uz Rovaniemi lidojām jau ar Boeing. Lidosta tur nav liela, bet lidmašīnu tur bija daudz. Jāņem vērā tas, ka ziemā tur ir ļoti daudz tūristu, tāpēc laicīgi būtu jārezervē nakts mājas un transports. Zinu, ka dažiem nebija opcija izīrēt automašīnu, jo visas bija aizņemtas.

Rovaniemi
Īsta Ziemassvētku galvaspilsēta, jo tur Ziemassvētki turpinājās. Mūsu dzīvesvietā gan iekšā bija divas eglītes, gan viena ārā. Pilsētā viss izrotāts, gaismiņas spīd. Super sajūtas. Sanāca sajusties decembrī kā pirms svētkiem.


Foto: Taneli Niinimäki / AKK

Sadzīve
Tie somi, kuri satikti, redzēti un par kuriem ir stāstīts WRC laikā, ir viena kategorija, kuru es pilnībā saprotu. Ja tavā pļavā sabrauc vesels bars, kurš tur ālējas, atstāj miskasti, tad viņiem ir sava nostāja. Bet šeit, Lapzemē (un arī Kopio, kur Ivo startēja iepriekš), var braukt pie jebkura somu un viņš tev, visticamāk, arī palīdzēs. Ļoti atsaucīgi cilvēki. Mums tur nomas mašīnai kaut kādā nekurienē nedaudz riepa gaisu laida. Satikām vienu somu, kurš uzreiz bija gatavs palīdzēt. Satikāmies nākamajā dienā, un sajūta bija, it kā būtu seni draugi. Te noteikti nospēlēja arī tas, ka viņi ir rallija fani, kuri bija arī uz Latvijas WRC posmu. Ja man līdz šim par somiem bija uzskats, ka viņi ir tādi vēsi, tad tagad tas iespaids ir ļoti pamainījies.

Testi
Tie cilvēki, pie kuriem aizvadījām testus, bija ļoti atsaucīgi. Vietā, kur mums notika testi, klāt bija arī pats zemes īpašnieks, kurš pats izšķūrēja trasi un pats sēdēja traktorā pie starta, lai neviens neiebrauktu trasē, lai arī pašā posmā nebija piebraucamo ceļu. Viņam piederēja ''nieka 8000'' hektāru zemes (smejas). Tāpat arī bija sarunāts, ka viņa sieva ved mums pusdienas. Tas viss notika tik dabiski un vienkārši, un bez nekādiem pirkstiem gaisā. Tur daudzi jautājumi risinās daudz ātrāk un vienkāršāk nekā citās valstīs. Apmainījāmies ar tā saimnieka kontaktiem, kurš teica, ka, ja kādam vajag, viņš var noorganizēt gan testus, gan medības, gan makšķerēšanu. Visu, ko vēlamies. Ja vajadzēs, izšķūrēs vienu, divas vai trīs trases. 


Foto: TGS Motorsport

Administratīvā komisija:
Somijas rallijā šeit viss notiek ļoti ātri. Parādīju tiesības un biju brīvs, jo visi dokumenti jau bija sistēmā. Man kā ārzemju sportistam pajautāja tikai vadītāja apliecību (pārbraucienos automašīnu vadīja Ivo), pasmaidīja pretim un viss. Iedeva maisiņu un bijām brīvi.

Trases pieraksts:
Šoreiz te viss bija nopietni – trasi rakstījām trīs dienas. Kas bija interesanti, tad nebija ierobežojums uz iepazīšanās reizēm. Ja sanāk un, ja ir vēlme, vari rakstīt un naktī pārbaudīt kaut vai deviņas reizes. Tādā Superspeciālajā posmā tur tas trases pieraksts bija jāveic savā laikā, bet pārējos viss bija brīvā formā. Un tas neattiecās tikai uz mums, bet jebkuru ekipāžu. Kā teica daži somu sportisti, tad visi ralliji, kas notiek virs Oulu (340 kilometri virs Jiveskiles), tur FIA var iet atpūsties, jo tur esot savas somu tradīcijas un noteikumi (smejas). Papildus tam tev iedod trīs numurus, kas jālīmē uz sānu loga, aizmugurē un priekšā. Ja kaut ko pārkāpsi, tad tevi ātri atpazīs un par tevi noziņos.

Papildus tam mašīnā brīvi varēja atrasties trīs cilvēki, tādējādi bija ļoti ērts trases pieraksts kopā ar mūsu treneri Uldi Briedi. Ņemot vērā, ka jaunie sportisti bieži izmanto pieredzējušus trenerus, par šo noteikti arī būtu jāpārdomā Latvijā.


Foto: No sportista personīgā arhīva

Auto marķējums un ekipējums:
Šogad nolikumā bija atzīmēts, ka līdzi jābūt divām lāpstām, siltām drēbēm un apaviem (citu gadu, kad ārā bija ļoti lieli mīnusi (šoreiz temperatūra bija ap -7 - -11), mašīnās bija jābūt arī sausai malkai).


GPS
Trases pieraksta laikā mašīnā nebija ne GPS, ne kāda cita iekārta, tāpēc tas pieraksts bija brīvāks, jo nebija visu laiku jāskatās uz spidometru, vai par kādu kilometru nepārkāp ātrumu. Bet te pierādījās tas, ka, ja tev iedod brīvību, tad tu to neizmanto un neskrien pa galvu un kaklu. Tas atviegloja visu, jo nebija saspringums par to, vai par kādu pārsniegto kilometru nesaņemsi sodu. Rallija mašīnā bija uzstādīta organizatora iedota speciāla GPS kastīte, kas noteikti nodrošināja nopietnāku saikni, bet pati saziņa sacensību laikā ar rallija vadības centru notika savādāk. Organizators iedeva Nokia skārienjūtīgo telefonu, kurā atver vaļā vienīgo telefonā pieejamo aplikāciju un tev viss strādā. Tajā aplikācijā bija OK un SOS, kā citur pierasts, bet šeit tas viss bija telefonā. Mašīnā obligāti bija jābūt USB vadam, lai lādētu šo telefonu. Mums pat bija tā, ka tas vads bija atvienojies, un viņi pienāca un pateica, ka mums baterijai maz procentu un lai mēs pārbaudām, vai telefons lādējas.


Foto: No sportista personīgā arhīva

Sacīkstes
Paši ātrumposmi komentārus neprasa – tie bija fantastiski. Plūstoši, lieli ātrumi, tramplīni, kur gar malām lielas kupenas un fantastiska ziema. Kas bija interesanti, nebija neviena rotera. Vienīgais vienā ātrumposmā bija izveidoti dabīgie roteri. Šķūrējot ceļu, viņi uztaisa tādu kā pumpu, kas tev ir jāapbrauc. Tad viņi šķurē tālāk un uztaisa nākamo pumpu, kas ir jāapbrauc. Izveidojās tāds dabīgais līkums. Žēl, ka netikām līdz tam, lai redzētu, kā tas izskatījās dzīvē, bet ideja interesanta. Gribējās redzēt, kā tā pumpa izskatās, kad gar to ir braukušas vairākas mašīnas. Jā, lai arī mani brīdināja, ka tur dēļ tā, ka rallijs notiek aiz polārā loka, sanāks daudz braukt pa tumsu, tā gluži nebija – no deviņiem līdz kādiem četriem bija gaišs. Jāsaka, ka posmi bija diezgan prasīgi. Kā mans pilots pēc viena no posmiem teica, tad vietām ātrumposmā redzējis daudz un dažādas izmētētas mašīnas detaļas. Tāpēc, jā, vietām, detaļu trasē bija daudz, un arī automašīnu kupenās bija gana daudz.


Foto: TGS Motorsport

Izstāšanās:
Vietā, kur izstājāmies, tur tiešām noderēja līdzi paņemtās siltās drēbes un apavi. Kad sapratām, ka nevarēsim izrakties ārā, tad varējām saģērbties siltajās drēbēs un siltos zābakos. Tajā vietā kilometra rādiusā nebija ne cilvēku, ne ziemeļbriežu, kuri varētu mūs izstumt ārā (smejas). Kad pie mums atbrauca astoņi ugunsdzēsēji, likās, ka pēc mūsu stundas rakšanas mūs ātri izstums, bet nē, bija jāgaida džips. Tobrīd, kad izstājāmies, paskatījāmies ralliju no malas. Kas tik tur nebrauca – Porsche, Volvo, Opel, Land Rover Defender u.c. Bet, jā, ar mūsu izstāšanos astotajā posmā mēs tāpat nobraucām savus 130 kilometrus.


Foto: No sportista personīgā arhīva

Riepas
Uz 215 kilometriem bija atļautas 12 riepas. Salīdzinājumam - kad Liepājā notika ERČ posms, mēs laikam uz 180 kilometriem ar Mārtiņu Svili izmantojām 24 riepas. Toreiz nebija īsti ziemas un riepas bija iznīcinātas. Tagad kilometru vairāk, bet riepas – uz pusi mazāk. Vietām šeit bija sniegs, bet vietām špūre ar sasalušu granti, kas ātros līkumos riepas ēda ļoti ātri. Bija ļoti jādomā, kā, kur un cik ātri braukt, lai saglabātu riepas. Tāpēc, jā, uz šādu ralliju jādodas tikai ar jaunām riepām. Mums arī pirms starta teica, ka šis ir maratons, nevis sprints un ir jādomā.

Kontrolkarte:
Laikam šis šeit tika ieviests kopš Covid laika, bet tas ir palicis. Visu kontrolkarti raksta stūrmanis. Tiesneši neko neraksta. Tiesnesis sēž siltā mašīnā ar aiztaisītiem logiem. Viņiem ir lielas klades, kurā viņš ieraksta mašīnas numuru un laiku. Tu parādi, it kā gribi viņam dot savu kontrolkarti, uz ko viņš savā kladē ieraksta to tavu laiku, kad tu iebrauci un tavu plānoto starta laiku. Viņš tev parāda, un tu to raksti pats. Pēc tam tu iebrauc startā, kur viss notiek tāpat. Starta tiesnesis parāda tavu faktisko starta laiku (bet tas laiks dēļ visiem kavējumiem varēja atšķirties). Tu dodies trasē, kur finišā tiesnesis arī, sēžot mašīnā, parāda tādu pašu kladi un pulksteni, cikos esi finišējis un tavu laiku trasē, kas tev pašam ir jāieraksta savā kontrolkartē. Tas, ko mēs tur varētu rakstīt savā kontrolkartē, tam noteikti nebūtu spēka, jo galvenais laiks bija tam tiesnesim, kas sēdēja auto un visu pierakstīja savā kladē, kas noteikti vēlāk tika nodota atbildīgajiem. Līdz ar to sanāca, ka pirms un pēc finiša ne tiesneši sala, ne mēs. Tobrīd ārā bija tikai viens cilvēks, kurš ar kociņu parādīja, kur atrodas starta līnija.


Foto: No sportista personīgā arhīva

Pārbraucieni
Tie gan bija ļoti gari. Viens pārbrauciens, piemēram, 83 kilometrus garš, kā arī bija 79 un 50 kilometrus gari pārbraucieni. Ja tev ātrums pārbraucienā ir 60 vai 80 km/h, tad rēķinies, ka daži pārbraucieni ilga nepilnas divas stundas. Tur pilotam ar stūrmani bija jābūt labām attiecībām, jo laiks kopā bija jāpavada ļoti ilgs (smejas). Mēs smējāmies, ka sākām braukt ap 11 no rīta un līdz 16 bijām nobraukuši tikai divus ātrumposmus.

Attālinātais serviss
It kā nekas īpašs, bet šis serviss bija bez laika. Piemēram, mēs finišējam vienu ātrumposmu, kur zinām, cikos mums sākās nākamais dops. Bet pa vidu ir attālinātais servisa parks. Tu brauc, iebrauc attālinātajā servisa parkā un paskaties, ka tev līdz nākamā posma startam ir palikuši seši kilometri. Tad tu pats aprēķini, ievērojot satiksmes noteikumus, cik tev laika vajadzēs, lai pavadītu servisā, lai tu pēc tam paspētu uz nākamo ātrumposmu. Mēs ar rezervi sarēķinājām laiku un sapratām, ka mums servisam ir kādas 27 minūtes. Tas arī viss. Nebija nekādas iebraukšanas, izbraukšanas kontroles. Nākamā kontrole bija tikai laika kontrole pirms nākamā ātrumposma. Šādā veidā viņi to pasākumu padara daudz vienkāršāku, netērējot naudu cilvēku resursos. Ir atšķirība, vai tev, piemēram, ir 20 tiesneši vai 10. Kaut kādās lietās mēs nevaram palikt vienkāršāki, bet kaut kādās lietās - varam.


Foto: TGS Motorsport

Pamata serviss
Šeit arī bija interesanti, un te es pieļāvu kļūdu iepriekšējā rallijā. Iebraucot servisparkā, tev tiesnesis parāda iebraukšanas laiku un tavu izbraukšanas laiku. Pa vidu ir tas laiks, kurā tu vari remontēt un apkopt savu automašīnu. Dabā tas izskatās tā – es iebraucu servisā, kur man ir atvēlēts laiks 30 minūtes, bet no iebraukšanas un izbraukšanas laiks ir 50 minūtes. Kamēr nosver tavu automašīnu un kamēr aizbrauc līdz savai servisa zonai, tev, piemēram, līdz izbraukšanai ir palikušas 45 minūtes, bet serviss ir 30 minūtes. Mehāniķi, piemēram, pasaka, ka sāks visu darīt pēc piecām minūtēm. Tev tas ir jāpieraksta, cikos sāks un cikos beigs (kopā tam ir paredzētas 30 minūtes). Un te es toreiz nokļūdījos, jo nebija jābrauc ārā pēc stundas, kā norādīts kontrolkartē un kad mehāniķiem jābeidz darbs pie auto, bet gan laikā, ko norāda tiesnesis. Kad pusstunda pagājusi, visi no mašīnas atiet nost un tad tas auto 5, 6 vai 7 minūtes stāv. Mēs kā ekipāža tur varam ložņāt, bet remontdarbi ir aizliegti. Kontrole? Tur uz stabiņa vai telts kājas bija uzlīmēta lapiņa, uz kuras bija jāuzraksta, cikos tu sāc servisu. Tas viens tiesnesis, kurš staigā, redz, cikos tu sāki un cikos tev jābeidz. Te atkal tiesnešu skaits samazinās. Vēl kas interesanti – ja servisa parkā, piemēram, iebrauci desmit minūtes vēlāk, nekā tev bija jāiebrauc, tiesnesis ieraksta to laiku, cikos tu iebrauci un cikos tev pēc tam ir jāizbrauc. Tas arī automātiski bija regroup. Ja kāds iebrauca servisā aiz mums, bet viņam bija jāiebrauc pirms mums, tad no servisa parka mēs jau brauksim pa priekšu, bet viņš aiz mums. Te ļoti daudz lietas ir atšķirīgas un atvieglotas, samazinot cilvēku resursu. Šeit tā specifika atšķīrās no tā, kas pierasts Baltijā vai citviet Eiropā.


Foto: Taneli Niinimäki / AKK

Padoms un vēlējums:
Viennozīmīgi, ļoti foršs rallijs, kuru noteikti gribētos atkārtot. Ja kāds tiešām grib izbaudīt rallija eksotiku, tad šis ir īstais rallijs. Te ļoti daudz kas ir savādāks, bet, tajā pašā laikā, ļoti patīkams. Šeit ir vajadzīga liela pieredze, lai veiksmīgi startētu un finišētu, kā arī jāpiedomā pie fiziskās kondīcijas, lai tik garu pasākumu fiziski varētu izturēt. Jārēķinās ar to, ka Lapzemes rallijs nav lēts pasākums. Kā jau teicu, tur noteikti vajag 12 jaunas riepas. Priekš pieredzes šis noteikti ir labs rallijs, bet braukt šeit mācīties nevar. Šeit tie ātrumposmi ir līdzīgi, kā Vecpils dopā, kur jābrauc ar pārliecību un ar pilnu jaudu, jo kļūdas ātri tiek sodītas. Tāpat ieteiktu aizvadīt testus, lai aprastu ar tiem ceļiem.

Ļoti ceru, ka ar šo ralliju varēšu atvest ziemu Sarmas rallijam un Sniedzānu ģimenei. Vēlu, lai viņu pūles vainagojas ar panākumiem un lai Gulbenes novadā uznāk arktiskā ziema un lai tur tas sniegs sabirst kā Lapzemē, lai sportisti un skatītāji varētu izbaudīt skaistu ziemas ralliju!

Jau drīzumā portāls Go4speed piedāvās sarunu ar brāļiem Ģirtu un Normundu Avotiņiem, kuri par šo ralliju pastāstīs no skatītāju puses.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Autorizējies vai reģistrējies, lai komentētu
Partneri:
aix-copy-2837-1940.png motul-partner-3110.png nrs-4325.png batcc-0816.png ar-4809.png vagi-2128.png srt-5914.png bmp2-1740.png