Foto: Dace Janova
Diemžēl neveiksmīgi Alūksnes rallijs noslēdzās brāļu Alvja un Ulda Fjodorovu ekipāžai, kura trešajā ātrumposmā piedzīvoja iespaidīgu avāriju, lielā ātrumā izlidojot no trases un ielidojot kokos. Par laimi, ekipāža negadījumā necieta.
Portāls Go4speed sazinājās ar Alvi, kurš pastāstīja, kas īsti notika.
Alvi, daudzi interesējas un jautā, vai Jums viss kārtībā pēc smagās avarijas?
Jā, kopumā viss ir kārtībā. Nedaudz jūtam plecus no siksnām, arī spranda stīva, bet būsim dzīvotāji.
Foto: Latvijas rallija čempionāts
Kas īsti notika tajā līkumā?
Problēma bija tajā, ka nesadzirdēju brāli. Viņš nolasīja pareizi, taču pēc brīža pamanīja, ka negriežu līkumā tā, kā vajag. ''Kreisajā 2 tramplīnā'' vajadzēja uzreiz griezt, bet es diemžēl tā neizdarīju. Nesadzirdēju. Uldis atkārtoja vēlreiz to līkumu, bet, kad sapratu to, bija par vēlu. Tad notika tas, kas notika. Ātrums tur bija diezgan liels. Cik man teica mehāniķi, tad pēc avārijas palika sestajā ātrumā. Līdz tai vietai braucās ļoti labi – segums bija ļoti labs un auto turējās labi, bet diemžēl viena kļūda un esi kļūdījies.
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Ieraugot tos kokus, sapratu, ka mēs viņos būsim, tāpēc vairs neko glābt nevarēju. Teikšu kā ir – bija ļoti bail, jo tie koki, kurus redzēju, nebija mazi. Galvā bija doma, ka būs spēcīgs sitiens, bet, par laimi, spēcīgu sitienu nesagaidījām. Vēlāk, kad ar brāli pārrunājām šo avāriju, teicām, ka bijām gaidījuši spēcīgu sitienu, bet kaut kā viss beidzās diezgan veiksmīgi. Laikam šoreiz mums kaut kas stāvēja klāt, lai mēs neietriektos tajā lielajā kokā. Par laimi, tur bija mazi bērzi, mazas eglītes, par ko arī tagad liecina viss mašīnas salons, kas ir pilns ar egļu skujām (smejas). Kā teica vietējie, tad tur bieži kāds avarē. Vieta jau bija saprotama, bet nezinu, kas man tobrīd galvā notika, bet es to līkumu nesadzirdēju. Tramplīnā uzbraucu nepareizi un ātri sapratu, ka tūlīt būsim kokos.
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Viennozīmīgi. Negribētu neko tādu vairs dzīvē piedzīvot, un nenovēlu nevienam neko tādu. Nebija patīkamas sajūtas. Paldies skatītājiem, kuriem diemžēl nesanāca pateikt paldies uz vietas, jo tobrīd bijām nelielā šoka stāvoklī. Paldies tiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja izkļūt ārā no mašīnas, jo nebija viegli. Kājas bija gaisā un uz brīdi nesapratu, kur ir debesis un zeme. Vienā brīdī domāju, ka mēs guļam uz brāļa sāna, bet izrādās, ka gulējām uz jumta.
Par laimi, Jums viss ir labi, bet kā ar mašīnu?
No sākuma likās, ka ir pilnīgas auzas. Kad auto izcēla, likās, ka nav tik traki, bet tagad, kad mašīna ir mājās, saprotu, ka tagad man ir folkreisa mašīna ar dārgām detaļām. Diezgan traki apņurcīta. Protams, vēl jau viss ir jāsarēķina, bet šobrīd nezinu, vai ieguldīsim līdzekļus, lai šo mašīnu atjaunotu. Man ir otrs divu durvju kuzavs, kurā varētu pārlikt veselās detaļas, tāpēc redzēsim. Varbūt domas mainīsies. Tagad uz karstām oglēm negribas spekulēt.
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Laikam šādas avārijas liek daudz ko pārdomāt...
Ja godīgi, tad no rīta iezagās domas, vai vispār vēl gribās braukt un riskēt ar savu un brāļa dzīvību... Kaut kā iepriekš līdz tam tā nebiju aizdomājies, bet pēc šīs avārijas tās domas nedaudz mainījās. Redzot, kā igauņu ekipāža ieskrēja mūsu līkumā tajā lielajā kokā, tad visādas domas galvā maisās. Ja nevari šo sporta veidu veikt kā profesionālis, aizvadot arī treniņus, tad varbūt nevajag tā riskēt. Ja gribi braukt savam priekam, bet tev nav tās pieredzes, tad ir jādomā. Braukt jau patīk, bet pēc šāda atgadījuma ir viela pārdomām.. Negribās sevi mānīt. Aizbraukt uz sacensībām bez treniņiem un pavizināties tāpat vien, riskējot ar mūsu dzīvībām, nezinu, vai tas ir tā vērts. 
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Vēl neko nesaku, bet šobrīd tā izskatās. Redzēsim, kā dzīve attīstīsies tālāk. Braukt jau patīk un gribas izbaudīt to adrenalīnu, bet ir jāizvērtē visi par un pret. Vēlreiz gribētu teikt lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja un kuri apjautājās par mums. Tas dod spēku. Sadzīs šīs rētas un domāsim, ko darīt tālāk.
