Autosporta portāls

Jau ziņojām, ka aizvadītajā Leģendu rallijā uz starta izgāja arī trīs latviešu ekipāžas - Ivars Velme/Andris Velme (“Audi Sport Quattro S1”), Alvis Fjodorovs/Uldis Fjodorovs (“Subaru Impreza”) un Jānis Sala/Jānis Bruzinskis (“Audi Coupe Quattro”). Par brāļu Ivara un Andra Velmes īpašo brīdi, debitējot ar 'Audi S1E2', jau stāstījām, tāpēc šoreiz kārta brāļu Alvja un Ulda Fjodorova piedzīvojumiem Leģendu rallijā, kuriem šī bija debijas reize šajā leģendārajā rallijā.

Pirms devies uz Leģendu ralliju, teici, ka līdz šim esi tur bijis kā skatītājs, bet tagad to visu gribi izbaudīt kā sportists. Vai izdevās to izbaudīt un noķert Leģendu rallija atmosfēru?
Atmosfēru šajās sacensībās ir grūti aprakstīt – tas ir jāizbauda. Visu laiku salūts, cilvēki fano par katru mašīnu. Biju tiešām pārsteigts par to, cik daudz skatītāju tur bija – pirms starta, pēc starta, pārbraucienos. Cilvēku bija visur. Novēlu šādu atmosfēru izbaudīt katram sportistam.

Skatoties dažādus video, jāsaka, kā ir - drošības līmenis tur nav tas pats augstākais.
Jā, brīžiem ar to drošību bija kā bija. Atceros, ka pirmajā dienā, kad tur bija jābrauc aplis, kur visi grieza saulītes, tur no salūta un no mašīnu izplūdes gāzēm bija tāda dūmaka un dūmi, ka es griežu, bet neredzu, kur auto griežas. Kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojis. Jautāju brālim, kur man jābrauc ārā, bet arī viņš uz to brīdi bija apjucis un nevarēja atrast ceļu, lai nobrauktu no apļa. Nebija tālu no tā, ka mēs gandrīz aizbraucām atpakaļ uz startu (smejas).

Cilvēku daudzums tajos video izskatījās iespaidīgs.
Tā arī bija. Kad pats tur biju kā skatītājs, tad, jā, zināju, ka cilvēku ir daudz, bet, kad brauc ātrumposmos, tad viņu bija vēl vairāk. Bet apbrīnoju viņu bezbailīgumu. Piemēram, braucam, nākam ar trešo ātrumu, gatavojamies iemetienam, bet viņi tur stāv un īpaši nejūtas traucēti. Daži pat bija tik bezbailīgi, ka par katrām varītēm gribēja pieskarties mašīnai. Kamēr visi dzīvi un veseli, tikmēr jau forši, ka vari izbaudīt tādas emocijas no apkārtējiem, bet brīžiem bija neomulīgi. Diemžēl drošības līmenis tur piekliboja. Nedaudz vietām atgādināja vecos labos B grupas laikus, kad auto brauc un cilvēki pēdējā brīdī pašķiras. Šī bija interesanta skola – arī mehāniķiem. Šeit nebija tā, ka tev vienā vietā ir servisa parks. Visu laiku servisa buss pārvietojās un mums bija jāspēj sakomunicēt tā, lai tiktos vienā vietā un lai spētu nomainīt riepas un veikt citus darbus.

Startēji ar diezgan pārbūvētu automašīnu. Vai tehnika izturēja godam?
Kopumā jā, nevaram sūdzēties. Nepilnu mēnesi pirms starta tika nolemts, ka ir jāieliek turbo motors. Tas bija diezgan impulsīvs un riskants lēmums, jo mēneša laikā no atmosfēriskā dzinēja bija jāpāriet uz turbo. Tāpat arī iegādājāmies sekvenciālo ātrumkārbu, par ko gribētu teikt lielu paldies Emīlam Blūmam, kurš sazinājās ar Martinu Samsonasu, kurš arī beigās trīs dienu laikā uzbūvēja ātrumkārbu. Darbs, lai tiktu uz starta, bija ieguldīts ļoti liels. Bet varu teikt, ka šis auto ir sagatavots ļoti labs un gatavs turpmākajiem rallijiem. Cik man tā teica no malas un cik pats redzēju dažādos video, tad šis varēja būt viens no jaudīgākajiem Subaru, kāds piedalījās šī gada Leģendu rallijā. Pēc atmosefēriskā dzinēja brīžiem pašam bija grūti apjaust, cik ātri šis auto paātrinās. Tagad būs jāpiestrādā pie stenogrammas, jo tie metri starp līkumiem vairs īsti neatbilst, kā agrāk (smejas).

Vienā video redzēju, ka vienā no līkumiem diezgan spēcīgi trāpījāt pa apmali.
Diemžēl, jā, jau pirmajā vakarā savārīju ziepes, kur sanāca trāpīt pa apmali. Par laimi, mehāniķi līdz četriem naktī visu novērsa, bet tomēr nākamajā dienā tajā pašā pusē, ar kuru trāpījām pa apmali, izrādās, ka arī pusass bija cietusi, tāpēc vienā no otrās dienas ātrumposmiem norāvām pusasi. Vēlāk novērsām arī šo defektu, kas mums ļāva startēt tālāk. Svētdien beidzot sanāca izbaudīt pasākumu un aprast pie jaunās mašīnas, ar kuru diemžēl pirms starta nesanāca pabraukt, jo pēc jaudas stenda auto pa taisno devās uz Itāliju.

Bez šīs kļūdas bija vēl kādas kļūdiņas?
Protams, ka bija kļūdas, it īpaši, kas saistītas ar stenogrammu. Bija pat pāris rupjas kļūdas, bet, par laimi, bez nopietnām sekām. Bet no kļūdām ir jāmācās. Labāk jau mācīties no svešām nekā no savām, bet šoreiz mācīsimies no savām kļūdām (smejas).

Pastāsti par piedzīvojumiem pirmajā dienā.
Jā, sacensības mums sākās ar piedzīvojumiem, kad bija jābrauc parādes braucienā. Mēs bijām pārliecināti, ka mums nav jābrauc šajā braucienā un tajā startēs tikai Audi, bet beigās izrādījās, ka arī mums ir jāstartē. Taču problēma bija tajā, ka mums nebija stenogramma (smejas). Labi, ka Andris Velme mums iedeva pārrakstīt stenogrammu, un tā arī mēs nobraucām, lai arī nebija ne jausmas, kādi līkumi mūs sagaida. Par cik nebijām plānojuši startēt šajā posmā, mūsu ķiveres atradās servisa busā. Paldies Arnim un Krišjānim, kuri pa galvu un kaklu, cauri dubļiem, mežiem un cauri rūpniecības teritorijām aizskrēja līdz busam un atnesa mums ķiveres, lai mēs pēdējā brīdī vēl tiktu uz starta. Tas bija jautrs un negaidīts piedzīvojums (smejas).

Redzēju video to smuko lēcienu, bet ne tik labu nobeigumu. Pakomentē, lūdzu to momentu.
Nav tur daudz ko komentēt (smejas). Zinājām, ka tur būs tramplīns, bet nepareizi uzlecu, līdz ar to piezemējāmies ne uz ceļa. Labi, ka bija Reiger amortizatori, kas kompensēja šo visu, tāpēc pēc tramplīna kā bobslejā smuki izbraucām pa virāžiņu un devāmies tālāk. Pārsteiguma moments gan bija liels (smejas).

Kā patika ātrumposmi? Pieļauju, ka līdz šim šādos ceļos nebiji braucis.
Ātrumposmi bija ļoti interesanti, bet arī sarežģīti. Brīžiem tie ceļi bija tik šauri, ka spoguļus un sienu šķīra pāris centimetri. Tāpat vietām bija lieli slīpumi, kur, ja nobrauc nost, tad atradīsies ļoti tālu ārpus trases. Ja man sākumā likās, ka šeit tā trase būs ''iedod gāzi, norauj rokas bremzi un viss ir kā pasakā'', tad jāsecina, ka apstākļi bija diezgan smagi. Tādas konfigurācijas trasi bija ļoti grūti pierakstīt – nogurums beigās bija gana liels.

Trases malā šogad bija arī daudz latviešu līdzjutēju.
Jā, tas tiesa. Katru gadu ir daudz, bet šogad likās, ka bija vēl vairāk. Patīkamas sajūtas, kad brauc un zini, ka daudzās vietās atrodas draugi, kuri atbalsta tevi. Bez daudzu atbalsta mēs šeit nebūtu nonākuši. Gribētu izmantot izdevību un pateikt Lielu Paldies Ivaram un Andrim Velmēm, Raitim Mūrniekam no HCR, Mārcim Martinovam no MKM, Jānim Krustam, Jānim Vītolam, Gintam Kalniņam, 3B Motorsport, Arnim Alksnim, Krišjānim Vanagam, Mārim Dundam, Ralfam Sirmacim, Gintam Cēlājam un citiem.

Kopumā, cik noprotu, pēcgarša ir ļoti laba pēc šāda pasākuma.
Jā, sūdzēties nevar. Ja svētdienas sajūtas būtu jau ceturtdienā, tad viss būtu krietni labāk. Bet tam ir domāts nākamais gads, lai aizbrauktu un parādītu, ko mēs un šis auto spēj. Tā, lai mums un pārējiem būtu prieks. Gandarījums ir liels, un arī pats pasākums komentārus neprasa, tāpēc nākamgad domāju, ka noteikti brauksim vēlreiz, taču gan ar gatavāku tehniku, gan arī paši centīsimies labāk sagatavoties. Bez treniņiem šādās sacensībās ir grūti, jo tikai uz beigām sāc saprast, ko pats māki un ko auto spēj.

Tuvojas jaunā Latvijas rallija čempionāta sezona. Kādi ir jūsu plāni?
Plāns šogad ir nobraukt visus LRČ Historic posmus. Līdz šim braucām kad un kur sanāca laiks, bet šogad esam ieplānojuši aizvadīt pilnu sezonu. Vienīgi jācer, ka ziemas ralliji notiks šobrīd plānotajos datumos, nevis rezerves, jo tad gan mūsu plāni var pamainīties.