Autosporta portāls

Igaunijas Otepes ziemas rallijā vienā no ātrumposmiem varēja redzēt, kā fani aktīvi līksmo un atbalsta kādu pelēku ''Mitsubishi Lancer Evo VI''. Pirmā doma bija tāda, ka, jā, auto smuks, varbūt tāpēc tas tiek atbalstīts. Bet arī citos ātrumposmos tieši šai ekipāžai tika veltītas skaļas ovācijas. Kad aplūkoju rezultātos, tad tikai sapratu, ka šī ir dāmu ekipāža Karolaina Kariste/Kairi Rondo, kurām šis ir tikai otrais gads rallijā.

Kad uzrunāju ekipāžas piloti Karisti uz sarunu, sportiste nedaudz izbrīnīta pretjautāja: ''Kā tu mūs atradi? Bet liels prieks par izrādīto interesi.''

Sportiste piekrita portālam Go4speed pastāstīt par savu ceļu līdz rallijam, kā arī atklāja savus mērķus. 

Kādi ir tavi līdzšinējie sasniegumi autosportā?
Dažus gadus sacentos autokrosā. Piedalījos 13 dažādās sacensībās, 11 no tām finišēju un visās biju uz goda pjedestāla. Profesionālajā rallija līmenī nonācu pagājušajā gadā, tāpēc šobrīd esmu startējusi četrās rallija sacensībās. Domāju, ka mani lielākie sasniegumi šajā nelielajā laikā ir tas, ka pabeidzu savu pirmo ralliju, kas bija rallijs Estonia. Diezgan grūta debija rallijam. Tāpat arī Sāremā rallijā uzrādījām labus laikus ātrumposmos.

Kā un kāpēc nolēmi startēt rallijā?
Ak... Tas ir bijis mans sapnis jau kopš bērnības. Es uzaugu Valgas pilsētā, kur ir liela motokrosa trase. Tur 2000.gadu sākumā notika daudzas sacensības, un es tās visas apmeklēju. Tajā laikā jau zināju, ka tas ir mans aicinājums. Man vienkārši patika tā benzīna smarža. Pagāja laiks, un daži draugi sāka startēt rallijā vai būt par stūrmaņiem. Vienmēr biju klāt un gribēju būt daļa no tā. Man tā arī nebija iespējas startēt, jo nebija pieejamas finanses. Kad man bija apmēram 20 gadi, sakrāju naudu, un arī labi draugi, kuri varēja mani atbalstīt, palīdzēja ar finansēm. Tā es nopirku savu pirmo autokrosa automašīnu - Toyota Corolla. Tad es sāku piedalīties sacensībās, kur diezgan ātri pārspēju visas pārējās sievietes. Šos rezultātus novērtēja autosporta klubs, kurš man piedāvāja piedalīties rallijā Igaunija. Tā tas viss sākās.

Kas jums rallijā ir visgrūtākais?
Noteikti tas ir laiks starp sezonām. Tad ir jāveic tik daudz tā sauktā "neredzamā darba". Tas nozīmē apmeklēt uzņēmumus, atrast sponsorus. Patiesībā ir jāpārdod sevi, savus mērķus, savus sasniegumus, jāpadara sevi pievilcīgu. Tas ir tik grūti, kad esi tikko sācis. Jums ir jāstrādā daudz vairāk, lai piepildītu sezonas budžetu. Piemēram, mūsu sezona noslēdzās oktobrī ar Sāremā ralliju, un sākās tagad februārī ar Otepē ralliju. Tas izklausās pēc aptuveni četru mēnešu atvaļinājuma, bet bija otrādi. Tas bija darba pilns periods, lai atrastu iespējas turpināt. Man patīk citēt savu stūrmani Kairi Rondo: ''Rallijs ir kā ķirsis uz tortes, bet viss pārējais ap to ir kā pīrādziņi." Viss, kas saistīts ar ralliju, ir ļoti patīkams. Es izbaudu katru minūti, es varu darīt to, par ko esmu sapņojusi. Katru treniņu un katru ralliju uztveru kā jaunu mācību stundu, un esmu ļoti pateicīga visiem cilvēkiem, kas mums palīdz un mūs apmāca. Tas ir bijis pārsteidzošs ceļojums, bet tas būs vēl pārsteidzošāks!

Kā jums aizritēja Otepē rallijs, jūsu debijas ziemas rallijs?
Ak, tas bija velnišķīgs brauciens. Tās mums noteikti bija visgrūtākās sacensības. Visu dienu sniga, ļoti sarežģīti ātrumposmi un apstākļi. Tā bija ļoti laba, jauna pieredze, bijām ārkārtīgi priecīgas, ka finišējām šajā rallijā. Šosezon cenšamies iegūt pēc iespējas vairāk zināšanu par ziemas rallijiem, un tad nākamajā sezonā varētu runāt arī par mērķiem un pozīcijām (smaida).

Jums ir skaista mašīna – Mitsubishi Lancer Evo VI. Kā jūs nonācāt pie tās?
Jā, tā ir skaistule. Mēs to saucam par "Sudraba bultiņu". Tas ir Evo VI, kurā ieguldīts liels darbs. Piemēram, tam ir pedalbox, pavisam drīz būs arī sekvenciālā pārnesumkārba. Mūsu Sudraba bultai ir 710 Nm un 380 ZS. Dzinējs ir Evo 6, bet turbo no Evo 9. Tas patiešām ir zvērs! Pagājušajā gadā mēs iepazināmies ar vienu apbrīnojamu cilvēku, kuru mēs saucam par mūsu "krusttēvu". Viņš dara visu iespējamo, lai palīdzētu mums sasniegt virsotni. Un mums ar viņu izdevās patiešām laba vienošanās par šo Evo VI.

Kādi ir jūsu plāni šai sezonai un rallijam kopumā?
Mūsu šīs sezonas plāni ir piedalīties pēc iespējas vairākās sacensībās. Piedalāmies Igaunijas un arī Latvijas čempionātā. Iespējams, ja viss izdosies, tad vēlamies aizvadīt arī vienu ralliju Zviedrijā un vienu ralliju Vācijā. Tas lielā mērā ir atkarīgs no mūsu budžeta. Rallijs ir pieredzes sporta veids. Mēs vēlamies gūt pēc iespējas vairāk pieredzes, tāpēc mums ir vajadzīgi nobraukti kilometri. Protams, katrs braucējs vēlas startēt WRC, un kas var būt brīnišķīgāks par sieviešu ekipāžu, kas brauc pasaules rallijā. Laiks rādīs. Bet noteikti mūsu lielais sapnis un mērķis ir piedalīties vismaz vienā WRC posmā.

Jūsu stūrmane ir sieviete. Kāpēc, piemēram, neizvēlējāties rallijā startēt kopā ar stiprā dzimuma pārstāvi, kurš varētu būt pieredzējušāks un zinošāks?
Jā, mana stūrmane ir sieviete, un jau no paša sākuma biju ļoti pārliecināta, ka vēlos izveidot vienīgo Igaunijas sieviešu ekipāžu. Tas ir kaut kas tik atšķirīgs, kas vēl nav darīts. Varu teikt, ka neko nedarītu citādāk, jo mani viss ļoti apmierina. Varu teikt, ka šī pieredze mūs ir stiprinājusi. Ļoti daudz palīdzēja daži pieredzējuši un zinoši cilvēki, piemēram, Raigo Molders (Ota Tanaka un Georga Grosa bijušais stūrmanis). Tātad mēs ieguvām viņu pieredzi un zināšanas, bet mēs abas sākām no nulles. Mēs abas kopā darām visu nepieciešamo un atbalstām viena otru. Domāju, ka augt kopā ir daudz labāk, nekā vienam būt profesionālim, bet otram - amatierim. Esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli.

Kā jums sokas ar stenogrammu?
Patiesībā mēs abas esam ļoti laimīgas un apmierinātas ar savu stenogrammu Otepes rallijā. Es drīzāk teiktu, ka mums tā nav liela problēmsituācija. Pagājušajā gadā, kad sākām, tad katru nedēļas nogali no agra rīta līdz pat pusnaktij pavadījām mežā un veicām stenogrammas treniņus. Šobrīd es atkārtoju, ka ir labi augt kopā. Mēs esam izveidojušas savu stenogrammu, mēs abas to saprotam, un, ja uzticamies viena otrai, smagi strādājam, tad viss ir kārtībā. Tāpēc noteikti ir nepieciešams regulārs darbs un stenogrammas treniņi, bet šobrīd, manuprāt, mēs esam apmierinātas ar savu stenogrammu.

Ko sagaidi no Alūksnes rallija un ko tu zini par šo ralliju?
Esmu bijusi tur kā skatītāja daudzas reizes. Noteikti mūsu mērķis ir finišēt šo ralliju, lai gūtu to ziemas rallija pieredzi. Zinu, ka šim rallijam vajadzētu būt nedaudz ātrākam nekā Otepes rallijam. Ceļi šeit ir platāki, tāpēc domāju, ka mums tas būtu nedaudz piemērotāks. Vēl es gribētu teikt, ka ir neticami tas, kā cilvēki mūs atbalsta. Katru reizi, kad redzam skatītājus, viņi mūs uzmundrina. Tas tik ļoti sasilda sirdi, un to mēs sagaidām arī Alūksnes rallijā. Šobrīd ir tik jauka ziema, cilvēki brauc uz Alūksni, izbauda labus laikapstākļus un jauku ralliju! Tas ir tas, ko rallija braucēji ļoti novērtē - jūsu atbalsts un uzmundrinājums! Uz tikšanos jau nākamajā nedēļas nogalē! Redzot bildes, kuras esi parādījis, mūs un skatītājus sagaida pasakains ziemas rallijs.