Autosporta portāls

Otepes sprinta rallijā, kas aizvadītajās brīvdienās notika Igaunijā, debiju rallijā piedzīvoja 33 gadus vecais Kristaps Dzīvītis, kurš startēja ar pašbūvēto ''Audi 80 Quattro Typ85''. Šis rallijs Kristapam bija īpašs, jo šīs bija viņa pirmās rallija sacensības karjerā, jo iepriekš tika braukts minirallijā, kur pagājušajā gadā viņam izdevās uzvarēt 4WD klasē.

Aizvadītais rallijs izdevās lielisks, jo debijas reizē Kristapam Dzīvītim/Mārim Eglem 15.vieta absolūti un piektā EMV5 klasē. Šī 15.vieta bija labākais rezultāts starp visām latviešu ekipāžām.

Pēc rallija portāls Go4speed uz sarunu aicināja Kristapu, lai kopā atskatītos uz aizvadīto ralliju.

Liels, paldies!

Vai tev pirms sava pirmā rallija starta bija stress?
Godīgi sakot, nebija. Teiktu, ka stress pat bija mazāks kā pirms jebkura minirallija posma, kur mums visu laiku jāsargā savas pozīcijas. Tur mani sīvākie konkurenti brauc vienas sekundes robežās, tāpēc tur kļūdas pieļaut nevar. Šeit rallijā man tādas sajūtas nebija, jo man nebija nekas jāpierāda. Šis bija mans pirmais lielais rallijs, kuru gribēju izbaudīt.

Kā tehnika? Izturēja?
Jā, tehnika bija sagatavota ļoti labi. Biju pārskrūvējis visu, ko vien varēju.

Kā ar kļūdām rallija laikā?
Lielu kļūdu nebija. Trešajā aplī pirmais ātrumposms, kas tobrīd tika veikts trešo reizi, priekš mašīnas bija ļoti smags, tāpēc ik pa laikam dzirdējām dīvainas skaņas no transmisijas, no reduktora. Vienu brīdi jau galvā iešāvās domas, ka tik neizstāties, bet beigās viss izdevās un veiksmīgi sasniedzām finišu.

Kā patika ceļi?
Ceļi patika, bet nevaru daudz komentēt, jo, cik dzirdēju no citiem sportistiem, tad šie šoreiz nebija klasiskie Igaunijas rallija ātrumposmi ar vairākiem tramplīniem, nepārredzamiem līkumiem. Šie ceļi bija līdzīgi tiem, kādi ir Latvijā, bet kopumā nebija ne vainas – viss bija labi un viss patika.

Patika formāts - divi ātrumposmi pa trīs reizēm?
Sarmas rallijā, kur startēšu Historic klasē, izskatās, ka ceļu ziņā rallijs būs vieglāks, jo nebūs divi ātrumposmi trīs reizes.
Ja kāds organizators priecājas par formātu - divi ātrumposmi trīs reizes, tad tā īsti nav labi. Igaunijā trešais aplis tiešām bija ļoti smags un brīžiem bija sajūta, ka viss salūzīs. Trešajā aplī ātrumposmi vairs nebija baudāmi.

Pašam bija pārsteigums, ka savā debijas rallijā biji ātrākais starp latviešu braucējiem?
Jā, bija pārsteigums. Protams, kā jau visos sporta veidos, ir veiksmes un neveiksmes, kur šoreiz diemžēl nepaveicās ātrajiem Kalvim Blūmam un Edijam Bergmanim. Ja abiem nebūtu problēmu, domāju, ka viņi būtu ātrāki par mani. Negaidīju, ka apdzīšu Mareka Švarca-Švampāna ekipāžu, kurš ir ļoti ātrs un pieredzējis braucējs. Esam labi pazīstami – būvēju viņam dzinēju un daru citas lietas, tāpēc viņa mašīnu pazīstu ļoti labi. Zināju, ko viņš var, tāpēc, protams, bija prieks, ka izdevās šoreiz būt ātrākam par viņu un citiem latviešu braucējiem. Bet teikšu tā, ka tiešām biju ļoti labi noskaņojies un sagatavojies šim rallijam – gan tehniski, gan morāli. Kad sākām braukt, jau diezgan ātri sapratām, ka ar braukšanu viss ir kārtībā un iet labi. Arī mašīnai jaudas pietika, tik es nedaudz netiku tai līdzi, jo ar šo auto var pabraukt vēl ātrāk (smejas).

Kāda bija jauda uz šo ralliju?
Uz šo ralliju bija 335 Zs, kas ir līdzvērtīgs labai ''Mitsubishi Evo''. Par auto tiešām neko sliktu nevaru teikt – bija uzstādīti labi krievu Spectrum amortizatori, kas arī sagādāja lielu baudu braukt. Nebiju iepriekš braucis ar sporta amortizatoriem, un labi, ka uz šo ralliju nedevos pagājušajā gadā ar ielas amortizatoriem, jo tad viss būtu sasists.

Bet kopumā debija izvērtusies ar pluss zīmi.
Protams. Sajūtas vēl joprojām ir un atmiņās ik pa brīdim atgriežos Igaunijā. Skatos video un nebeidzu priecāties. Arī fanu atbalsts jau ar katru ātrumposmu bija lielāks un vietējie igauņi jau atbalstīja un priecājās par mūsu Audi.

Kā ar lielajiem Rally Buhariki karogiem? Redzēji?
Protams. Kā tos varēja nepamanīt? Tas bija ļoti smuki un emocionāli. Brauc pa Igaunijas meža ceļiem, kad pēkšņi sev priekšā redzi vairākus milzīgus un arī mazākus Latvijas karogus. Sieva arī rallija laikā zvanīja un priecājās. Tas bija Super, trūkst vārdu. Kad ieraugi tos lielos karogus, tad uzreiz ir zosāda. Tas ir nenovērtējams atbalsts.

Vienā no iepriekšējām sarunām, kad vēl nebiji debitējis rallijā, teici, ka mērķis tev ir kādreiz nobraukt Lapzemes rallijā. Kādas domas par Lapzemes ralliju ir pēc debijas rallija?
Saprotu, ka to var izdarīt, bet, protams, galvenais ir finanses. Pēc rallija daudzi zvana, apsveic ar lielisko debiju un saka, ka vajag turpināt un iet uz priekšu. Bet, runājot atklāti, Lapzemes ralliju šobrīd būtu grūti pavilkt, jo izmaksas, lai tur nokļūtu un brauktu, ir lielas. Jā, tā ir mana šī brīža tāda kā rallija augstākā virsotne, kur gribētu startēt, bet bez atbalsta to būs ļoti grūti izdarīt.

Tieši tā! Protams, pamatu pamatā ir finanses, bet arī jebkura cita maza palīdzība ir jau palīdzība, un neviens neprasa tūkstošus. Piemēram, šajā rallijā man uz pēdējiem tumsas ātrumposmiem aizdeva Laser gaismas, kas maksā 1000 eiro. Man šīs gaismas uz šo ralliju nebija jāpērk pašam. Mums bija noruna, ka, ja sasitīšu tās, es tās nopirkšu. Šī bija lieliska palīdzība no malas, kas man ietaupīja 1000 eiro. Un tas ir forši, kad viens otram tā izpalīdz. Tikai tā mēs varam panākt to, ka rallijs attīstās un mums to braukt gribētāju ir vairāk.

Tieši Lapzemes ralliju gribas pamēģināt vai, piemēram, kādu citu ralliju Somijā?
Gan, gan. Ja tiešām viss iet labi un ir atbalsts, tad varbūt varētu vasarā aizbraukt uz kādu vietējo Somijas rallija čempionāta posmu, kur dalības maksa ir mazāka nekā pie mums. Tur dzīvo arī pazīstami latvieši, tāpēc šāds rallijs īstenībā nebūtu diez ko dārgāks, salīdzinājumā ar kādu LRČ posmu. Arī Sāremā rallijs ir manu vēlmju sarakstā, bet nu šobrīd, protams, tie ir tikai sapņi un vēlmes, taču darīšu visu, lai izdotos kādu no šiem sapņiem īstenot.

Minirallijs Latvijā ir augstā līmenī un, ja sportists minirallijā brauc labi jebkurā klasē, tad viņš var droši braukt uz ralliju/rallijsprintu un arī tur nobraukt labi. Minirallijā pavadītie divi gadi man ir devuši ļoti daudz. Ja minirallijā tu spēj parādīt labus rezultātus, tad tu droši vari pārkāpt uz rallijsprintu vai ralliju, kur tu noteikti nepazudīsi. Divas līdz trīs sezonas minirallijā ir pietiekoši, lai saprastu pamatus un sagatavotos rallijam/rallijsprintam.

Jā, tā ir, tāpēc šogad noteikti arī vasarā centīšos turpināt braukt minirallijā (ar Audi A4). Lai kāpinātu tempu, ir vajadzīgi treniņi. Arī bez minirallija, ja ir laiks un iespējas, braucu pa slēgtām trasēm vai pa sasalušiem ezeriem. Tas arī man deva tādu pārliecību pār saviem spēkiem, kā rezultātā minirallijā jau ar pirmajām sacīkstēm varēju braukt un cīnīties par augstākajām vietām.

Jā, tā ir. Izmaksas, manuprāt, ir jāpareizina ar 3 vai 4. Vismaz sākumā noteikti, jo jāiegādājas homoliģēts ekipējums u.t.t, bet vēlāk tās izmaksas nebūs tik lielas. Protams, ja tu negribi braukt ar jaunām riepām un negribi aizvadīt testus, izmaksas būs mazākas, bet, lai sagatavotos rallijam/rallijsprintam, kaut kādi treniņi noteikti ir vajadzīgi.

Dalības maksa Historic ieskaitei rallijam ir ap 600 eiro, bet tas pat nebūtu tas noteicošais. Piemēram, es uz ralliju gatavojos daudz vairāk un daudz vairāk ieguldīju mašīnā. Ja tu izstājies minirallijā, tu zaudē apmēram 200 eiro dalības maksu un apmēram 100 eiro citiem izdevumiem, bet, ja tu izstājies rallijā, tā izstāšanās ir dārgāka, tāpēc, lai neizstātos, tu centies ieguldīt vairāk automašīnā, lai neizstātos. Piemēram, pirms Igaunijas rallija mainīju detaļas mašīnai, kuras, visticamāk, minirallijā noteikti izturētu, bet, lai neizstātos rallijā, es tās mainīju. Un es tiešām sajutu, cik daudz laika un līdzekļus pirms starta ieguldīju savā rallija mašīnā – staigāju apkārt un pārbaudīju katru skrūvīti.

Jā, un šeit arī tās izmaksas salasās. Sarmas rallijā būs jābrauc ap 90 kilometriem. Tas ir tik, cik mēs apmēram nobraucam pa visu minirallija sezonu kopā. Līdz ar to, lai neizstātos, ir jāsagatavojas kārtīgi. Piemēram, minirallijā varēju uzstādīt bremžu klučus, kas kopā uz visu mašīnu izmaksāja ap 180 eiro, bet rallijā, kur ātrumposmi ir gari, vajadzīgi labāki bremžu kluči, kas uzreiz izmaksā apmēram 500 eiro. Un tādas nianses ir vairākas, kas jāuzlabo. Pirms minirallija tiešām bija tā, ka iepriekšējā vakarā piegāju pie mašīnas, paskatījos vai kaut kas nav nokritis, noslaucīju putekļus un devos uz sacensībām (smejas), bet uz ralliju tā pieeja ir pavisam cita, daudz atbildīgāka. Tagad pirms Sarmas rallija noteikti būs jāpāriet pāri visai automašīnai un jānovērš viss, kas labojams, lai droši varētu braukt.

Kādi plāni pēc Sarmas rallijā?
Šobrīd nezinu. Nobrauksim Sarmu, iepriecināsim cilvēkus un tad jau skatīsimies tālāk.