Edgars Balodis/Lāsma Tole ceļā uz Igaunijas ralliju.
Šajās brīvdienās Igaunijā norisināsies Igaunijas rallija čempionāta 1.posms, ''Otepää talveralli'', kurā uz starta izies 63 ekipāžas. Starp šīm ekipāžām uz starta izies arī Edgars Balodis un Lāsma Tole, kuri pēdējos gados bieži startē Igaunijas čempionātā.
Pirms došanās uz šo ralliju portāls Go4speed uz sarunu aicināja Edgaru Balodi.
Edgar, kā tev aizritēja pirmie testi šogad?
Testos sākumā gāja grūti, jo kopš pagājušā gada oktobra nekas netika darīts. Lai arī testos pabraucām diezgan labi, kā arī vēl aizvadījām pierakstu treniņus (tajos piedalījās un padomu deva arī Andris Mālnieks), joprojām vēl nejūtos, ka būtu gatavs rallijam, jo pauze kopš pēdējā rallija ir liela. Nav tik viegli pēc tik garas pauzes iekāpt rallija mašīnā, uzreiz spēt pareizi sastādīt stenogrammu un braukt. Protams, arī stūrmanim nav viegli.
Šobrīd tas spices gals manā klasē ir ļoti spēcīgs, tāpēc būtu priecīgs, ja izdotos iebraukt Top 5. Bet, protams, pirmajā rallijā ir svarīgi nobraukt līdz galam. Skaidrs, ka viegli nebūs, jo tā normāli ziemā nav braukts ļoti ilgi. Ja godīgi, tad pēc tik garas pauzes lielas cerības uz labu rezultātu neloloju. Es to vairāk uztveru kā čempionāta posmu, kur jebkuram rezultātam ir svarīga nozīme. Kaut vai viens, divi punkti, bet sezonas izskaņā tie var ļoti noderēt.
.jpg)
Foto: Raimonds Volonts
Protams, gribētos izcīnīt čempiontitulu, taču šobrīd neesmu tik gatavs, lai pirmajā posmā uzreiz cīnītos par augstākajām vietām, bet, protams, mērķi ir jāizvirza un jātiecas pēc tiem.
Par konkurenci Igaunijā noteikti var nesūdzēties.
Jā, tur konkurences un klases līmenis ir ļoti augsts. Viegli nebūs, jo daudz ko nosaka ne tikai tehnikas līmenis, bet arī budžets. Cik zinu, tad ātrākie braucēji jaunajai sezonai gatavojas ļoti nopietni. Ja spēj uzbūvēt labu mašīnu un salikt to kopā ar savām spējām, tad rezultāts būs. Bet, ja tev jābrauc un jādomā, cik izmaksās katra salauztā detaļa, tad uz augstu rezultātu cerēt nevar. Katrs mēs braucam savu prasmju un budžetu spēju robežās.
Kad kļuva zināms, ka rallija sezona Baltijā sāksies ar posmu Igaunijā, ilgi domāji, vai startēt šajā posmā?
Nē, vispār nedomāju. Līdz ko uzzināju, ka notiks rallijs, uzreiz sapratu, ka braukšu. Sezonas sākums bija ļoti saraustīts – vienreiz tika pārlikts kalendārs, tad otrreiz. Par Latvijas čempionātu vēl joprojām nekas nav skaidri zināms. Zinu tikai, ka Tukuma rallijs nebūs, kā arī par Alūksnes ralliju joprojām ir liela neskaidrība. Jā, LRČ posms laikam būs ''Rally Liepāja'' ietvaros, bet šis rallijs pagaidām nav mūsu plānos. Līdz ar to, ja Latvijā tas čempionāts īsti nav skaidrs, nekas cits neatliek, kā mēģināt braukt Igaunijas čempionātā. 
Foto: Andrejs Guscins Photography
Man tādas aizdomas, ka igauņi par šo Igaunijas ziemas ralliju jau zināja iepriekš, jo, cik zinu, tad ļoti daudzi braucēji jau trenējās, tobrīd vēl oficiāli nezinot, ka tāds Igaunijas rallijs notiks. Igauņi malači – ātri spēja noreaģēt un pēc ''Rally Sarma'' atcelšanas un ''Rally Alūksne'' pārcelšanas izveidoja sev jaunu ralliju. Jā, man kā ārzemniekam viņi nesūtīja, bet, cik zinu, tad viņi iekšēji igauņu sportistiem izsūtīja e-pastu ar aptauju, vai sportisti gribētu piedalīties šādā rallijā. Manuprāt, lieliska ideja, kā federācijai komunicēt ar sportistiem. Neatminos, kad mums Latvijā būtu izsūtīta kāda līdzīga aptauja. Protams, sportisti uzreiz piekrita, un tas organizatoriem ļoti atviegloja darbu, zinot, ka viņu rallijā būs dalībnieku. Beigās, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, igauņu federācija spēja panākt to, ka rallijs notiks. Jā, protams, stingros apstākļos, ievērojot visas drošības prasības, bet rallijs notiks.
Laikam iemesls tam, ka no Latvijas uz šo ralliju dosies tikai divas ekipāžas, ir tas, ka, atgriežoties no Igaunijas, būs jāievēro pašizolācija.
Jā, zinu vismaz trīs ekipāžas, kuras bija gatavas braukt, taču pēc tam došanās pašizolācijā atturēja viņu plānus doties uz šo ralliju. Personīgi domāju, ka mūsu federācija varēja mēģināt sazināties ar Izglītības un zinātnes ministriju vai kādu citu institūciju, lai mēģinātu kaut ko sarunāt, lai sportistiem, veicot Covid-19 testus pirms un pēc sacensībām, kā arī izpildot citas drošības procedūras, būtu ļauts braukt uz sacensībām un pēc tam neliktu sēdēt mājās desmit dienas. Gribētos, lai federācija panāktu kādu solīti pretim sportistiem un mēģinātu iet, runāt ar IZM vai Valdības pārstāvjiem un kaut ko mēģinātu panākt, lai mēs varētu trenēties un piedalīties sacensībās tepat kaimiņos. Protams, neapgalvoju, ka federācija neko nav darījusi. Iespējams, viņi mēģināja runāt un darīja kaut ko lietas labā.
Foto: Toms Paipals Photography
Jā, šogad braukšu ar Igaunijas licenci, tāpēc mašīnu rotās igauņu karogs. Ja braucu tikai Igaunijas čempionātu, man licence maksā nedaudz lētāk, bet šoreiz šeit runa nav par naudu, kāpēc braukšu ar igauņu licenci... Man ar igauņiem pēdējo gadu laikā ir izvērtusies ļoti laba sadarbība, arī viens no lielākajiem atbalstītājiem ir igaunis. Tāpat šobrīd strādāju ar vēl vienu igauni par iespējamo sadarbību. Tāpat man sacensību laikā Igaunijā vietējie palīdzēs ar pierakstu mašīnu. Protams, nesaku, ka arī Igaunijā viss ir skaisti un labi, bet šobrīd, personīgi man, sacensību formāts, apstākļi un sportiskā konkurence ir patīkamāka Igaunijā, nevis Latvijā. Kamēr daudzi lēnām nolemj pamest autosportu, citi meklē sev variantus, kur braukt.
Šis ir smags jautājums. Šeit es varu runāt tikai par savu personīgo pieredzi un savām sajūtām. Eiropas rallija čempionāta (ERČ) posms Liepājā ir foršs pasākums, kam ir jābūt un kam ir jāpopularizē Latvijas vārds. Par to šaubu nav. Bet personīgi es uzskatu, un zinu, ka tā arī domā vēl vairāki pašmāju braucēji, tad rīkot LRČ posmu kopā ar ERČ nav tas labākais risinājums. Braukt pa foršiem ātrumposmiem, kur diemžēl ceļi jau daudzviet ir nebraucami un ar lielām špūrēm, braukt pašās beigās, kad skatītāji jau iet prom, man tas nav interesanti. Protams, tādā rallijā lielākā uzmanība ir pievērsta ERČ braucējiem, skaistām un jaudīgām mašīnām, bet tikmēr latviešu braucēji ir atvirzīti otrā plānā.
Foto: Edgars Leonovs
Līdz ar to man kā klientam ir tiesības izvēlēties, kur braukt. Mana (un arī citu braucēju) pēdējā pieredze no startēšanas LRČ, kas bija apvienots ar ''Rally Liepāja'', bija bēdīga. Ņemot vērā, ka ''Rally Liepāja'' laikā tiek aizvadīti uzreiz divi LRČ posmi, kur dalības maksa jāmaksā par diviem posmiem, braukšanas apstākļi man kā sportistam bija slikti. Man tas nav vajadzīgs, ja es to pašu naudu varu iztērēt un braukt citur labākos apstākļos. Ir starpība, vai ''Rally Liepāja'' braucu no 30., 40. vai 50 starta pozīcijas, vai, piemēram, Igaunijas rallijā braucu 12., 15. vai 20.
Pateikšu godīgi, ka pēc pēdējās reizes, kad braucu ''Rally Liepāja'', kur bija arī sarežģīta loģistika un kur bija jābrauc 200 kilometri pa diezgan pabojātu ceļu, man bija jāiegulda ļoti lieli līdzekļi automašīnas remontdarbos. Nu man kā amatieru sportistam, kurš tā jau skaita katru eiro, lai varētu iziet uz starta, pabraukt un gūt kaifu, tas nav vajadzīgs. Līdz ar to es meklēju un skatos variantus, kur varu pa līdzīgu naudu braukt labākos apstākļos.
Piemēram, pagājušā gada Igaunijas WRC. Tur startēja tikai WRC dalībnieki, kā arī papildus varēja startēt jebkurš sportists ar pasaules līmeņa WRC, R5 vai R2 automašīnām. Tur netika piekabināts klāt vietējais čempionāta posms, lai vietējie brauktu pa beigām.
''Rally Liepāja'' Latvijai noteikti ir devis atpazīstamību, par to šaubu nav, bet vietējam rallijam kā tādam uzskatu, ka tas nav palīdzējis. Uzskatu, ka, ja būtu vecais formāts – ''Rally Kurzeme'' un ''Rally Talsi'', LRČ rallijs tikai iegūtu. Būtu gan posmu skaits, gan lielāka ieinteresētība no nacionālajiem braucējiem. Man abi šie posmi ļoti patīk, ja viņi ir normālā izpildījumā, bet, ja man divas dienās jābrauc kaut kur pa beigu galu un es no šādas braukšanas negūstu kaifu, tad diemžēl no šāda rallija man prieka maz.
Foto: MVFoto
Varbūt par to ir vairāk jārunā ar federāciju?
Personīgi es neatceros, kad mums, esošajiem rallija braucējiem, būtu bijusi kāda kopīga sapulce, kur mēs varētu konstruktīvi izrunāties, sniegt savus priekšlikumus, redzējumu u.t.t. Sanāktu visi aktīvie rallija braucēji kopā un tad varētu noskaidrot, kas vienam braucējam pietrūkst, lai startētu rallijā, kas citam sāp, kādi ir priekšlikumi, ko mēs varētu uzlabot u.t.t. Varbūt ar kopējiem spēkiem mums visiem izdotos panākt to, ka, lūk, viena ekipāža nolemj atgriezties, varbūt divas, bet varbūt pēc šādas sarunas visas trīs būs gatavas braukt. Negribu visu vainu novelt uz LAF, jo, iespējams, arī mums sportistiem ir aktīvāk un skaļāk jāizsakās, bet tomēr uzskatu, ka, ja mēs startējam mūsu federācijas rīkotajās sacensībās, tad federācijai būtu jācenšas maksimāli palīdzēt sportistiem arī šajos grūtajos laikos, vismaz ar treniņu jautājumu sakārtošanu. Ņemot vērā, kāda šogad ir ziema, rallija braucējiem laikam īpaši sāp tas, ka nevar šādos laikos trenēties.
Jā, tas ir skumīgi. Šobrīd pēc noteikumiem sporta treniņi (nodarbības) grupās var notikt tikai ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēkiem. Kā zināms, tad, lai uztaisītu rallija testus, vajadzīgas milzīgas izmaksas. Mums nav tādu rallija cilvēku, kuri varētu paši sev uztaisīt testus un nosegt visas izmaksas. Lai testu organizatoram atmaksātos rīkot testus, ir vajadzīgas kādas piecas ekipāžas, kas ir desmit sportisti. Beigās ar sportistiem un pārējiem, kuri organizē testus, būs kādi 20-30 cilvēki. Taču visi šie cilvēki atrodas brīvā dabā zem klajas debess un praktiski neviens ar nevienu netiekas. Manuprāt, kādam no LAF vajadzētu sazināties ar atbildīgajām iestādēm un izskaidrot, ka, jā, rallija treniņos piedalās piecas ekipāžas (kas ir 10 cilvēki, bet kopā ar iesaistītajiem cilvēkiem to skaits ir vairāk), no kuriem katras ekipāžas pilots un stūrmanis pārsvarā laiku pavada savā automašīnā. Treniņi notiek ārā (5-10 km rādiusā mežā) un neviens nepulcējas kopējā telpā. Jā, ir mehāniķi, kuri labo mašīnu, kamēr pilots un stūrmanis atpūšas. Jā, ir trases tiesneši, starp kuriem distance ir vismaz 200 vai vairāk metru. Uzskatu, ka visi šie mūsu treniņapstākļi ir krietni labāki nekā jebkura lielveikala apmeklējums. Ja tas netiek risināts (vai arī tiek, bet mēs par to nezinam), tad katrs sportists arī pa kluso kaut kur mēģina braukt, trenēties. Manuprāt kādam no LAF būtu jāiet pie augstākstāvošajiem cilvēkiem un jāskaidro mūsu pozīcijas, jācenšas kaut ko panākt, lai sportistiem būtu motivācija kaut ko darīt. Vismaz mēģināt sarunāt atvieglotākus nosacījumus.
Runājot arī par sacensībām Igaunijā. Negribas ticēt, ka nevar sakārtot šādu jautājumu, ka tiem sportistiem, kuri, piemēram, dodas uz rallija sacensībām ārpus Latvijas, atvieglo prasības un neliek sēdēt karantīnā desmit dienas. Uztaisītu Covid testu pirms un pēc sacensībām un viss kārtībā. Nu šis nav tas sporta veids, kur mēs visi sportisti sēžam vienā ģērbtuve un viens otram elpojam virsū. Citi var trenēties, bet mēs diemžēl nevaram.
Foto: Alfonsas Rakauskas Photography
Bet varbūt LAF to dara?
Esmu gatavs diskutēt. Ja esmu kaut ko nepareizi pateicis attiecībā pret LAF vai par ko citu, ja man pierādīs pretējo, esmu gatavs atvainoties un ņemt savus vārdus atpakaļ. Šis ir tikai mans subjektīvais viedoklis un mans, kā sportista, kurš rallijā brauc ļoti ilgu laiku, redzējums no malas. Vai tas ir pareizs? Nezinu. Pirms trīs gadiem ar lielu balsu vairākumu tika ievēlēts jauns LAF prezidents, bet vismaz personīgi es publiski neesmu dzirdējis mūsu LAF prezidenta skaļākos un lielākos darbus, kas izdarīti pašmāju sportistu labā. Varbūt prezidentam šajos grūtajos laikos būtu jābūt tai galvenajai un redzamākajai sejai, kas ietu un runātu augstākajos līmeņos, lai aizstāvētu pašmāju sportistu intereses. Bet varbūt es kļūdos un viņš to dara, tikai mēs par to diemžēl nezinām. Saprotu, ka šobrīd Covid-19 pandēmijas laikā nav viegli nevienam - ne federācijai, ne sportistiem, bet nu, manuprāt, ir vairāk jācenšas mums savstarpēji komunicēt, domāt risinājumus un censties darīt visu, lai uzlabotu situāciju. Ļoti ceru, ka šī situācija pēc iespējas ātrāk beigsies, lai mēs atkal varam normālos apstākļos braukt un cīnīties par uzvarām rallija trasēs!
