Foto: Dace Janova
Sporta nozari pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vasarā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana gaidāma oktobrī, kas nu ir pienācis, bet solītais gala lēmums – izpalicis. Lemšanai nepieciešamā pētījuma veicējus vēl tikai meklē, un viņiem paredzēto uzdevumu eksperti vērtē kā ļoti sarežģītu, vēsta Latvijas Sabiedriskie Mediji, lsm.lv.
Intervijā augusta vidū Šuplinska stāstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu, kas palīdzēs kliedēt neskaidrības kritēriju noteikšanā. Realitātē šis pētījums vēl nemaz nav sākts. Tikai septembra beigās IZM izsludināja iepirkumu pētījuma „Sporta finansēšanas modeļa pilnveide” veikšanai. Pētījuma veikšanai IZM atvēlējusi 9500 eiro.
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs pastāstīja, ka nozares ministrijā darba grupā ir izstrādāts un sagatavots piedāvājums, kā varētu izskatīties prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanas metodika, bet ir nepieciešama arī ārēja ekspertīze.
Ministrijas piedāvājumā prioritārie sporta veidi būtu jānosaka, balstoties uz pieciem kritērijiem: sasniegumiem, masveidību, jauniešu iesaisti, pieejamību un dzimumu vienlīdzību. Zem jautājuma zīmes ir vēl trīs sākotnēji izstrādātie kritēriji – sporta veida nākotnes potenciāls, sacensību skaits Latvijā un rentabilitāte. Pētījuma veicēju uzdevums būs šo jautājuma zīmi kliedēt.
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs pastāstīja, ka nozares ministrijā darba grupā ir izstrādāts un sagatavots piedāvājums, kā varētu izskatīties prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanas metodika, bet ir nepieciešama arī ārēja ekspertīze.
Ministrijas piedāvājumā prioritārie sporta veidi būtu jānosaka, balstoties uz pieciem kritērijiem: sasniegumiem, masveidību, jauniešu iesaisti, pieejamību un dzimumu vienlīdzību. Zem jautājuma zīmes ir vēl trīs sākotnēji izstrādātie kritēriji – sporta veida nākotnes potenciāls, sacensību skaits Latvijā un rentabilitāte. Pētījuma veicēju uzdevums būs šo jautājuma zīmi kliedēt.
Neiekļaujot papildu trīs rādītājus, ministrija ir veikusi kritēriju izpildes aprēķinus un sastādījusi Latvijas sporta veidu rangu. Pirmajā desmitniekā vislielākās diskusijas raisa dambretes un sporta deju atrašanās pašā spicē.
Potenciālais prioritāro sporta veidu TOP 10 (pa kreisi)
Uzreiz aiz pirmā desmita palikuši teniss, handbols un futbols, kuriem, visticamāk, nedraud palikšana ārpus prioritāro loka, taču pavisam dramatiski izskatās vairāku citu nopelniem bagātu sporta veidu pozīcijas – bobslejs un skeletons rangā meklējami ceturtā desmita beigās, bet riteņbraukšana, kamaniņu sports, svarcelšana un biatlons – pat piektajā desmitā.
Autosports šajā rangā ir 46. pozīcijā. Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents Jānis Naglis prioritāro sporta veidu noteikšanu uzskata par nelietderīgu.
"Kas mums ir prioritārie sporta veidi? Vieglatlētika, futbols, basketbols, volejbols. Tātad tur aiziet absolūtā lauvas tiesa no valsts izdalītā sporta budžeta," teica Naglis. "Es domāju, ka nav jēga tērēt naudu, lai izpētītu un konstatētu, kurš nu tagad ir prioritārais sporta veids."
"Mēs nezinām, kurā brīdī varētu rasties jaunā zvaigzne, elks mūsu jaunatnei, mūsu sporta sabiedrībai un sabiedrībai kopumā," uzsvēra LAF viceprezidents. "Ja mēs šādā veidā vēlamies nodalīt, tad tas man atgādina krievu laikus – arī tad bija noteikts, līdz cik gadiem bija jāsasniedz sporta meistara pakāpe. Ja to neizdari, nevari piedalīties PSRS čempionātā."
Naglis gan atzīst, ka autosportam nepienāktos sūdzēties un viņam būtu kauns žēloties, lai arī tik kapitālietilpīgā sporta veidā ir vēlme pēc lielāka finansējuma. Motoru sports, viņaprāt, ir nepieciešams, lai rastos inženieri un būtu kāda interese par tehniku.
"Jā, varbūt būsi izcils e-sportā, kas arī nav slikti, bet nevar visi darboties tikai informācijas tehnoloģiju lietās, ir jābūt arī tādam, kas nodarbojas ar dzelžiem – pārstāv inženierijas pasauli," teica Naglis.
"Mēs nezinām, kurā brīdī varētu rasties jaunā zvaigzne, elks mūsu jaunatnei, mūsu sporta sabiedrībai un sabiedrībai kopumā," uzsvēra LAF viceprezidents. "Ja mēs šādā veidā vēlamies nodalīt, tad tas man atgādina krievu laikus – arī tad bija noteikts, līdz cik gadiem bija jāsasniedz sporta meistara pakāpe. Ja to neizdari, nevari piedalīties PSRS čempionātā."
Naglis gan atzīst, ka autosportam nepienāktos sūdzēties un viņam būtu kauns žēloties, lai arī tik kapitālietilpīgā sporta veidā ir vēlme pēc lielāka finansējuma. Motoru sports, viņaprāt, ir nepieciešams, lai rastos inženieri un būtu kāda interese par tehniku.
"Jā, varbūt būsi izcils e-sportā, kas arī nav slikti, bet nevar visi darboties tikai informācijas tehnoloģiju lietās, ir jābūt arī tādam, kas nodarbojas ar dzelžiem – pārstāv inženierijas pasauli," teica Naglis.