Autosporta portāls

Daudziem, iespējams, Artūra Melņa vārds nav zināms, taču, kā izrādās, Artūrs savulaik bija ļoti labs rallijreida braucējs. Artūra pieredze autosportā ir liela – sākumā kartings un rallijs, bet no 1998.gada viņš piedalījās beceļu jeb Off-Road sacensībās, kur tika izcīnīti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas čempiontituli, kā arī uzvarēts prestižās bezceļu sacensības "Ladoga". Artūrs ir piedalījies arī pasaules rallijreida čempionāta posmos, kur tika izcīnītas godalgotas vietas.
Vēlāk Melnis palīdzēja spēcīgam krievu braucējam Borisam Gadasinam, ar kuru Melnis iepazinās pirms 15 gadiem. Vēlāk Artūra ceļi sakrustojās ar šī brīža X-Raid rūpnīcas komandas braucēju Vladimiru Vasiļjevu, kuram Artūrs šobrīd palīdz ar loģistikas un finanšu jautājumiem, kā arī rezerves daļu piegādēm.


Artūr, cik ilgi tu jau strādā X-Raid rūpnīcas komandā?
Ar X-Raid strādāju gadus piecus, bet tīri sacensībās ar X-Raid komandu braucu otro reizi.

Tu braukā tikai no bivoka (servisa parka) uz bivoku, vai arī iekšā trasē?
Ja vajag, tad braucu arī iekšā trasē. Pirms Dakaras rallija notika Hail Baja sacensības, kur braucu arī trasē un palīdzēju. Arī testos un treniņos, kad kāds iesēžas kāpās, braucu iekšā tuksnesī un palīdzēju ar savu 20 tonnas smago 6x6 automašīnu.
Cik viegli vai grūti ir nokļūt strādāt tādā komandā? Tur notiek kaut kāda īpaša atlase?
Visus X-Raid darbiniekus pārbauda psiholoģiski, vai viņi ir spējīgi izturēt ilgstošas pārslodzes. Mani uz to nepārbaudīja, jo man tā pieredze ir tik liela, ka mani paņēma uzreiz. Par mani jau bija nodota informācija – kas es tāds esmu, ko protu, ko no manis var sagaidīt u.t.t. Mani pārbaudīja tikai uz braukšanu, kur nodemonstrēju tādas lietas, kādas pastāvīgie X-Raid smagās automašīnas šoferi nevarēja izpildīt, tāpēc viņiem jautājumi par manu braukšanu nebija.
Tad sanāk, ka esi pilntiesīgs X-Raid darbinieks?
Jā, man ir sastādīts kalendārs uz visu gadu, bet, protams, šobrīd nav zināms, cik un daudz sacensību ''Covid-19'' pandēmijas dēļ šogad notiks.

Pašam ar kādā brīdī sanāk aprunāties ar Sainsu vai Peteranselu?
Jā, viņi bieži pēc ātrumposmiem aprunājas ar mehāniķiem, pastāsta, kas viņiem patika, kas nepatika, ko var uzlabot. Arī starplaikos, kad automašīnas ir gatavas, mēs kontaktējamies – iedzeram tēju, apēdam kādu cepumu.
Tavi pienākumi ir tikai uz un no bivoka nogādāt smago automašīnu ar rezerves detaļām?
Jā, mans primārais uzdevums ir braukšana, bet, protams, ja redzu, ka varu palīdzēt un man vēl nav jāiet gulēt, tad palīdzu. Nav tā, ka redzu, ka vajag palīdzēt, bet es stāvu malā un skatos. Tā nedrīkst būt. Ja komanda strādā, tad strādā visi. Jā, katram ir savi laiki, kad kuram jāiet gulēt, jāceļās. Ja man no rīta ir jābrauc 800 – 900 kilometri, tad, protams, došos laicīgi gulēt, lai no rīta būtu gatavs veikt savus tiešos pienākumus. Bet, ja vajag kādam palīdzēt un ir brīvs laiks, tad mēs viens otram izpalīdzam, lai tas darbs ietu uz priekšu.
Cik kilometrus apmēram jums sanāk nobraukt vienā dienā?
Piemēram, tajās sacensībās, kas bija pirms Dakaras rallija, vienā dienā nobraucām 970 kilometrus, bet pēc vēl vienas dienas nobraucām 1300 kilometrus. Bet man tas ir pieņemami – lai teiktu, ka esmu pārguris līdz bezsamaņai, tā nav.
Pēc tava stāstītā jūtu, ka pašam ļoti patīk tas, ko dari.
Tieši tā. Man tas ir gan hobijs, gan sirds aicinājums. Visu mūžu mans darbs ir bijis saistīts ar mašīnām. Ja tā var izteikties, tad man citas dzīves nav. Ja ar to saslimst, tad izārstēties diemžēl vairs nevar.