Autosporta portāls

Pieredzējušākie autosporta līdzjutēji atcerēsies Timo Šeideru no viņa slavas dienām DTM čempionātā, kur divreiz izcīnīts čempiontituls. Šobrīd Timo ir iemīlējis rallijkrosu. Viņam nav bijušas privilēģijas braukt rūpnīcas komandā, bet tā vietā Timo izveidojis ļoti lojālu un veiksmīgu sadarbību ar All-Inkl.com Muennich Motorsport komandu un pagaidām neplāno apstāties. Piedāvajam jums latviarx.lv sagatavoto interviju ar Šeideru.

Kādas ir Tavas spilgtākās atmiņas no Rīgas?
Šī trase allaž bijusi piemērota manam braukšanas stilam. Skatoties uz rezultātiem, man ir daudz patīkamu atmiņu, taču arī viena ļoti slikta. 2017. gadā aizvadīju savu pirmo pilno sezonu pasaules čempionātā. Otrās kvalifikācijas laikā mana mašīna aizdegās eļļas noplūdes dēļ. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet emocionāli mani Rīga ļoti saista. Kad redzu trasi, tās stāvokli un infrastruktūru, tā ir pati profesionālākā trase visā kalendārā tieši no rallijkrosa skatpunkta. Tā vienmēr ir labā stāvoklī un noturas šādā līmenī visu nedēļas nogali, un mums nav jāpielāgojas pārmaiņām. Lai gan grants sekcija nav tipisks bezceļu segums, te atrasta lieliska kombinācija, kas ļauj saglabāt trasi konstantā līmenī. Ir ļoti svarīgi, lai pasaules čempionātā viss būtu godīgi. Mēs nevaram ietekmēt laikapstākļus, taču sacensību laikā grants sekcija nemainās kā citās trasēs, kur pirmajā vai pēdējā braucienā var rasties pamatīgas priekšrocības vai kavēšanās. Tā ir ļoti pozitīva iezīme Rīgas posmam.

Pieminēji mašīnas aizdegšanos pirms diviem gadiem. Nākamajā dienā atgriezies ar unikālu dizainu. Uz mašīnas pārsega bija attēlotas liesmas. Kuram radās šāda ideja?
Viens no komandas puišiem piestrādāja pie grafiskā noformējuma. Apstākļi bija neiedomājami. Mums izdevās pārbūvēt mašīnu vienas nakts laikā. Atceros, ka pēdējā uzlīme tika pielikta, kad iesildīšanās braucieni jau bija sākušies. Trasē devos kā pats pēdējais, pabraucot garām Euro RX Super1600 mašīnām, lai izbrauktu vienu apli. Tas bija satriecoši! Īpašais dizains bija stilīgs, taču tam sekoja patīkami mirkļi. Puiši bija paveikuši lielisku darbu, un mašīna uzvedās satriecoši. Visu trešo braucienu cīkstējos ar Peteru Solbergu. Šis bija patīkams atvieglojums visiem puišiem, mani ieskaitot, redzot, ka darbs atmaksājās un mēs varējām turpināt sacensības.
Pati trase ir ļoti izaicinoša. Timijs Hansens mums pavēstīja, ka viņš nekur nevar atpūsties, jo līkumi seko viens pēc otra. Viņaprāt, pats pēdējais pagrieziens ir pats sarežģītākais, bet vienlaikus arī jautrākais. Ko Tu par to saki?
Jā, viņam ir taisnība. Starta-finiša taisne un taisne pēc pirmā pagrieziena varbūt izskatās pēc taisnes, taču mašīnās ar tik pamatīgu jaudu, nākas no pagriezieniem izslīdēt. Nekad nav tāds brīdis, kad varētu nomierināties, paskatīties spoguļos, sagatavoties nākamajam pagriezienam un novērtēt, kur atrodas konkurenti. Uzmanībai visu laiku jābūt veltītai uz trasi. Kā jau teici, līkums seko līkumam. Protams, pēdējais sektors ir pats izaicinošākais, jo tas satur grants segumu. Tajā ir viena ideālā trajektorija. Līdzko no tās nobrauc, pazaudēsi ļoti daudz laika. Uzreiz pēc tramplīna ir kreisais pagrieziens, kam seko ieeja džokera aplī. Šeit paliek viltīgi. Seko lēciens un ātrs komplekss ar labo un tam sekojošo kreiso pagriezienu. Priekšpēdējā un pēdējā pagriezienā nepieciešama laba ieeja. Tas ir īpašs, taču izaicinošs pagrieziens.

Šogad arī atstatumi starp braucējiem ir samazinājušies. Rūpnīcas komandas ir pametušas čempionātu. Šosezon uzvaras izcīnījuši jau seši braucēji. Vai Tev kā braucējam arī ir palicis interesantāk?
Pavisam noteikti. Viss braucēju sastāvs ir daudz ciešāk viens otram. Es teiktu, ka jebkuram ir iespēja sasniegt finālu. Protams, konkurentu skaits uz goda pjedestāla pozīcijām ir ierobežots, bet ar pareiziem regulējumiem un labu saķeri, tas ir sasniedzams pat bez rūpnīcā attīstītas mašīnas. No konkurences skatpunkta šī ir aizraujošākā sezona pēdējo pāris gadu laikā. Arī man kā braucējam te atrasties ir interesantāk. Protams, tiem, kas pirms tam brauca rūpnīcu komandās šķitīs citādāk, tomēr mums, privātai komandai, ir jāizmanto sniegtās izdevības, cik vien ātri iespējams. Dažkārt tādas rodas, dažkārt nē. Pēc pēdējā posma Francijā esam tikuši pie uzlabojumiem dzinējam un spēruši soli uz priekšu. Esam pietiekami konkurētspējīgi, lai iekļūtu labāko sešiniekā. Es joprojām ceru sasniegt pirms sezonas izvirzīto mērķi un uzkāpt uz goda pjedestāla. Šis ir mans mērķis nedēļas nogalei.
Vairs nav daudz izdevību atlikušas. Pēc Latvijas posma paliek vienīgi Dienvidāfrika.
Jā, domāju, ka varējām būt mazliet labāki, taču joprojām ir jūtams, ka te startē mašīnas, kas ir attīstītas rūpnīcās. Citi ir uzbūvējuši jaunu mašīnu un ir skaidrs, kur tiek gūtas priekšrocības. Mums tas ir jāsaprot, tomēr, kā jau teicu, esam tikuši pie dzinēja uzlabojumiem. Ja Francijā man nebūtu sadursmes ar Roku Baciušku, es viennozīmīgi brauktu finālā, kur ar šķipsniņu veiksmes pjedestāls būtu sasniedzams, bet tagad jāskatās, ko mums piedāvās Rīga! Cīņu noslēgšu tikai pēc Dienvidāfrikas posma fināla. Līdz tam atdosim visu, lai sasniegtu mērķi.

Tu biji viens no pirmajiem braucējiem, kurš tika apstiprināts startam pasaules čempionātā šosezon. Vai ir jau plāni arī nākamajam gadam?
Es esmu pamatīgi iemīlējis rallijkrosu un šo čempionātu, tādēļ plāns ir tajā palikt. Nevēlos neko apstiprināt, taču pagaidām situācija izskatās lieliska ne vien uz nākamo gadu, bet arī ilgtermiņā. Gala lēmums var tikt pieņemts visai drīz. Es būtu priecīgs to paziņot jau drīz.