Autosporta portāls

Pirmkārt, vēlamies Tevi apsveikt ar lielisku sezonas sākumu. Kopā ar brāli esat kāpuši uz goda pjedestāla pasaules čempionātā, RX Titans un World Nitro Games sacensībās. Vai var teikt, ka šī ir tava pagaidām labākā sezona?
Jā, noteikti. Šī ir bijusi fantastiska sezona. Pirmkārt, tādēļ, ka pēc visiem starpsezonas notikumiem mums pasaules čempionātā veicas tīri labi. Papildus tam startējam vairāk sacīkstēs kā jebkad. Būt spēcīgiem visos šajos čempionātos ir pamatīgs izaicinājums. Tas prasa daudz darba, tādēļ, ka mūsu darbu sarakstā ir ne tikai braukšana, bet arī rūpēs arī par komandas darbu, un visu kas ar to saistīts. Šis ir mans karjeras sekmīgākais gads, taču pie tā ir jāstrādā. Domāju, ka esam tikuši tālāk, kā bijām gaidījuši.

Tava komanda par dalību pasaules čempionātā paziņoja salīdzinoši vēlu. Vai bija kāds mirklis, kad domāji, ka šogad vispār nebrauksi?
Jā, pilnīgi noteikti. Ziemas laikā vairākkārt izskatījās labi, tad slikti, tad vēl sliktāk, augšup un lejup. Laimīgā kārtā ģimenē kopā esam četri un allaž vismaz kādam no mums likās, ka tas izdosies. Pēdējā mirklī viss sakārtojās. “Total” sniedza atbalstu jau no paša sākuma, bet “Red Bull” un “Papyrus” ir mūsu galvenie atbalstītāji. Viss salikās ļoti vēlu, taču viņi saprata, ka vēlas palikt rallijkrosā. Tas ir satriecošs sporta veids un viņi vēlējās būt daļa no mūsu komandas. Pateicoties viņiem, spējām visu salikt kopā. Ir ļoti patīkami, ka vispār varam braukt, turklāt aizvadīt tik veiksmīgu sezonu, kāda mums tā bijusi līdz šim.

Droši vien, cīkstēšanās ar brāli to padara vēl īpašāku.
Jā, noteikti. Kā jau teici, cīkstēšanās ar viņu kopā, nevis pret viņu. Šis ir pamatīgs piedzīvojums, kurā esam kopā kā ģimene, gūstot labus panākumus. Esam vienlīdz laimīgi, ja uzvaru es vai viņš.
Tad jau tavas attiecības ar Kevinu ir tikai augušas kopš abi atrodaties elitē?
Jā, šis ir īpašs ceļojums. Esam tieši tādi paši brāļi kā jebkuri citi. Esam uzauguši kopā. Jaunībā kopā cīnījāmies sacīkšu mašīnās, kopīgi braucām kartingā. Viņš ir daudz jaunāks par mani, taču mums allaž gājis jautri ap mašīnām. Un tā joprojām ir. Arī šai līmenī savā ziņā spēlējamies un gūstam prieku.

Mūsdienu rallijkrosā ir ļoti populāra situācija, kad dēli iet tēvu pēdās. Tavs tēvs Kenets savas karjeras laikā bija ļoti veiksmīgs rallijkrosa braucējs. Viņš drošvien ir sniedzis daudz vērtīgu padomu. Vai ir kādi īpaši padomi, kurus atceries?
Nedomāju, ka bija kas specifisks, drīzāk viņa domu gājiens. Joprojām strādājam kopā. Viņš ir komandas vadītājs, tādēļ katru dienu, katrās sacensībās kopīgi apspriežamies un parunājamies. Protams, viņam bija neticami laba karjera, kad viņš bija braucējs. Nu viņš vada komandu, tādēļ ļoti specifiskus padomus neatceros, bet mums ir ļoti ciešas attiecības, kas tiek stiprinātas katru dienu.

Kopš autoražotāji pameta čempionātu, cīņas ir palikušas daudz ciešākas. Esi pabijis abās pusēs. Vai vari atklāt aptuveni, cik darbinieku strādāja “Peugeot” komandā un cik tagad “Hansen MJP”?
Tagad ir atšķirīgi. Rūpnīcas komandā biju tikai braucējs. Tagad braucu un daru vēl daudz ko citu. Ieskaitot ģimeni, esam 12 cilvēki. Mēs četri, pieci mehāniķi un trīs inženieri. Šī ir ļoti, ļoti maza komanda. Pērn pēc sacīkstēm bijām aptuveni 45. Darbinieki strādāja posmos, bet komandas bāzē bija vēl vairāk cilvēku. Domāju, ka ziemas laikā, kad bija daudz darāmā, aptuveni 100 cilvēku strādāja rallijkrosā. Katram cilvēkam bija savs konkrēts darbs un visi tajā bija specializējušies. Mans darbs – būt braucējam – iekļāva došanos uz testiem, dalīties savos iespaidos par auto, doties mājup un tad uz sacīkstēm, nobraukt cik vien labi spēju un tā turpināt. No personiskā aspekta tā bija daudz vieglāk, jo starp posmiem biju brīvs. Tagad joprojām jāveic visi pilota darbi – jābrauc labi, jātrenējas un kārtīgi jāsagatavojas, bet papildus tam neviens cits neveic menedžmenta darbus ārpus ģimenes. Pašiem jārezervē visi ceļojumi, jāparūpējas par komandu un jāpārliecinās, ka viss strādā. Nedēļas laikā esam ļoti aizņemti, vadot komandu, taču teikšu, ka šogad esmu laimīgāks. Lai gan darba ir vairāk un tas ir nogurdinoši, esmu laimīgāks un vairāk iesaistīts. Tas ir liels izaicinājums, bet man patīk šādi izaicinājumi.
Tad jau sanāk apgūt vairāk visa kā arī ārpus trases. Tomēr, atgriežoties pie braukšanas, daudzi jaunie talanti mūsdienās noslīpē savas prasmes simulatoros. Vai tev ir bijusi izdevība strādāt ar tiem?
Nē, ar simulatoriem nebraucu. Startēju tikai reālajās sacīkstēs. Pirms Lojakas man bija tikai otrā brīvā nedēļas nogale kopš Barselonas, kuru varēju pavadīt mājās. Esmu ļoti, ļoti aizņemts. Pie šāda sacīkšu un testu apjoma neredzu īsti jēgu vēl braukt ar simulatoriem, taču, ja es brauktu mazāk, tad šis būtu labs veids, kā papildināt savu programmu un pavadīt vairāk laika pie stūres.

Sacīkšu dienās treniņbraucieni un iesildīšanās parasti ir samērā agri no rīta. Vai tev ir kādi īpaši paradumi vai māņticības, lai labāk sagatavotos?
Nē, nupat startēju sacīkstēs četras nedēļas pēc kārtas. Tā jau kļūst par normu. Pamostos un zinu precīzi, kas man jādara, kad iekāpšu mašīnā. Man nepieciešamas kārtīgas brokastis. Panākumu atslēga no rīta ir brokastu paēšana. Tās man sniedz enerģiju, lai es būtu gatavs. Braukt nesagatavotam būtu ļoti grūti.

Kā tev šķiet, vai CSDD Biķernieku trase Rīgā būs piemērota tavai mašīnai, lai cīnītos par uzvaru?
Jā, domāju, ka tā ir ļoti labi piemērota mūsu mašīnai, kā arī manam braukšanas stilam. Gaidu, kad varēšu turp doties. Trase ir ļoti jautra, jo visapkārt ir sienas. Esam tur bijuši vairākas reizes un tur notiek lieliskas cīņas. Lai gan esam pilsētā, nav sajūtas, ka tā būtu pilsētas trase, drīzāk kārtīga, pastāvīga rallijkrosa trase. Tas ir īpašs posms, uz kuru vēlos doties.
Kura, tavuprāt, ir Rīgas trases sarežģītākais daļa, un kura – jautrākā?
Manuprāt, sarežģītākais un jautrākais iet roku rokā. Paši pēdējie pagriezieni ir ļoti tehniski. Tas ir viltīgs pagrieziens, lai izbrauktu to pareizi un iegūtu labāko izejas trajektoriju. Izbraukt to pēc iespējas efektīvāk nav viegli. Taču viss aplis sastāv no pagrieziena pēc pagrieziena. Šai aplī to ir ļoti daudz – ievērojami vairāk kā citās trasēs. Nav laika atslābt. Jābrauc no viena līkuma nākamajā. Pat, ja gadās taisne, tur būs tramplīns. Nav laika atpūsties.

Pieminēji, ka trase atrodas pilsētā. Vai tev ir sanācis iepazīt Rīgu, vai doties uz citām Latvijas vietām?
Jā, taču pagaidām tikai Rīgu. Vecpilsētā esmu bijis vairākkārt, paviesojoties dažādos restorānos. Katru reizi, kad ierodos, šī ir ļoti jauka vieta un ēdiens ir lielisks.