Autosporta portāls

Kamēr sestdienas rītā pilots trenējās un apguva notiekošā nianses, pirmo komentāru sniedza viņa tēvs Uģis Vītols: ''Līmenis, kādā viss notika jau kopš pirmās dienas, bija ļoti augsts un profesionāls. Turklāt tik tiešām tiek strādāts ar braucējiem skolas režīmā, nevis tikai ļauj viņiem sākt un beigt sacīksti. Aizraujoši, ka posma dienu sākumā notiek izloze, kurš inženieris būs kuram braucējam, tāpat tiek izlozēti arī treneri, kurš ar kuru strādās. Savukārt spoteri mainās braucienu no brauciena, atkarībā, kurā starta vietā braucējs atrodas. Šķiet, tādā veidā tiek trenēti un mācīti ne tikai braucēji, bet arī inženieri un cits personāls. Un man tas ļoti patīk, šī dažādība. Tas, ka braucējs nav piesiets vienam inženierim un otrādi, ir ļoti vērtīgi, jo braucējs iegūst dažādību pieejā lietām un darbam. Izcila skola. Arī tas, ka ceturtdien bija iespēja veikt daudz treniņu apļus – savus 40, kas šķiet nenormāli daudz. Vakarā Robis bija pārguris. Ja visu var skaitīt naudas izteiksmē, tad man ir sajūta, ka veiktais maksājums par šo sacīksti ir atmaksājies pilnībā, dažādā ziņā. RX Academy uzstādījums ir izveidot braucējus, kuri vēlāk droši var soļot pasaules rallijkrosā, jau zinot, kas un kā ir jādara. Un es redzu, ka tas tā arī notiek. Jebkurā gadījumā, mēs esam nonākuši tādā kolektīvā, ko pirms gada mēs sauktu par sapņu valstību, bet tagad strādājam kopā. ”

Dienas gaitā Roberts Vītols uzsāka cīņu RX Academy sacīkstē, uzreiz secinot noteiktu laika zaudējumu pret Akadēmijas līderi Rasmusu Tuominenu. Treniņos starp abiem bija 0,7 sekundes, bet pirmajā kvalifikācijā, lai arī Vītols bija augstā otrajā vietā, soms vienalga bija priekšā par trim sekundēm, faktiski saglabājot to pašu 0,7 sekundes/aplī attiecību. Uģis Vītols sestdienas vakarā komentē: “Mēs nevarējām saprast, kāpēc tomēr mūsu laiki tik ļoti atšķiras no līdera. Parunājot ar Akadēmijas speciālistiem, mēs uztaustījām svarīgu niansi – šis Renault ir krietni atšķirīgs, salīdzinājumā ar visu, ko esam līdz šim braukuši – kroskarts, Peugeot, Suzuki… Mūsu līdzšinējo auto uzvedība vairāk vai mazāk ir līdzīga – ieiešana pagriezienā, bremzēšana, paātrināšanās, vadīšana, tas viss ir, var teikt, tradicionāli un ierasti. Šī mašīna savā uzvedībā ļoti atšķiras.”
Roberts Vītols sestdienas vakarā par mašīnas specifiku: “Var sākt ar vienkāršotu kartinga pamatu izklāstu, lai saprastu, ko mēs domājam ar “tradicionālu” mašīnas uzvedību: piebrauc pie līkuma, negriežot stūri nobremzē, iebrauc pagriezienā, izbrauc no tā. Šī mašīna prasa jau bremzējot griezt līkumā, maigi turot bremzes. Tad līkuma izejā mašīna ir jānoliek praktiski taisni, un tikai tad jāsāk paātrināties. Mašīnai ir elektriskā gāze, nevis trosīte, tāpēc pirmais pieskāriens gāzes pedālim uzreiz rada rāvienu. Biķernieku trase ir visa ar lielu saķeri, bet visvairāk laika somu braucējam es zaudēju tieši divos asfalta līkumos. Pirmajā braucienā arī nedaudz pārcentos, meklējot veidu, kā šķietami ātrāk izbraukt pagriezienus. Rezultātā minimāli, niansēti laika zudumi, kas kopā jau izveido prāvu zaudējumu līderim. Pēc pirmās kvalifikācijas ar skolotāju izgāju cauri visam, kur, ko esmu darījis, svētdienai būs uzdevumi, ko trasē risināt. Kopumā šajā nedēļas nogalē ir tik daudz mācību! Sākot ar psiholoģisko sagatavošanu, turpinot ar katra brauciena onboard analīzi, telemetrijas pētīšanu, preses lietas, preses konference… Komanda un mehāniķi ir ļoti atsaucīgi, mehāniķus un trenerus no rīta visu acu priekšā izlozēja. Arī braucēju pulks, kas mēs esam, visi ir ļoti draudzīgi un komunikabli. Nebiju gaidījis tik labus iespaidus un emocijas pirms šīs nedēļas nogales.”

Uģis Vītols papildina: “Tuominena mehāniķis šajā dienā bija mūsu pašu Andris Kaļķis, kurš zināja teikt, ka soms ir ļoti ātrs, nāk no šosejas sacensībām, un viņa meistarību nevar noliegt. Līdz ar to, startējot ar šo auto jau no sezonas sākuma, arī ir atrasta precīza mašīnas vadāmība. Kopumā es varu papildināt Roberta teikto – es arī no malas redzu, ka gaisotne šeit ir lieliska, mehāniķi savā starpā viens par otru pajoko, radot nepiespiestu un jauku atmosfēru. Mums vecākiem ir ierādīta atsevišķa telts, kur pasēdēt, iemalkot kafiju, paēst smalkmaizītes, bet pārējās lietās mēs neko ietekmēt nevaram. Kad Roberts nobrauc savu braucienu, viņš izdara savas lietas un secinājumus, un tikai tad mēs viņu dabūjam apsveikt, apskaut un satikt. Procesā ir perfekta kārtība, mašīnas – maksimāli vienādas. Sportistiem dodoties trasē visām mašīnām ir identiski riepu spiedieni, piemēram. Un tas ir ļoti svarīgi, lai tehnika ir vienāda, lai rezultāti un braucēju sniegums ir vērtējams pēc iespējas objektīvāk.”