Monster Energy FIA pasaules rallijkrosa čempionāta desmitais posms ''Neste World RX of Latvia'' noslēdzās krāšņi. Uzvaru posmā izcīnīja zviedrs Johans Kristofersons, kurš tādējādi kļuva par šī gada Pasaules rallijkrosa čempionu. Taču daudziem latviešu faniem lielāks prieks bija par Jāni Baumani, kurš otro reizi šogad iekļuva finālā, kur tika izcīnīta piektā vieta.
Kad emocijas ir rimušas, portāls Go4speed uz sarunu aicināja Jāni, kurš pastāstīja par šo aizvadīto nedēļas nogali.
Jāni, kurš brauciens Rīgas posmā Tev pašam likās, ka izdevās vislabāk?
Manuprāt, vislabākais brauciens bija tieši pusfināls, kurā skaistā cīņā ar konkurentiem izcīnīju vietu finālā. Visus sešus apļus braucu uz limita robežas, un pēc brauciena bija ļoti spilgtas emocijas, jo šajā sezonā otro reizi izdevās iekļūt finālā, un šoreiz savās mājas sacensībās, tādējādi izpildot savu solījumu, ko devu pagājušajā gadā pēc Rīgas posma. Finālā ļoti patika starts, bet tad kuriozs ar džokera apli un mašīnas veiktspēja neļāva pacīnīties par vietu uz goda pjedestāla. Bet esmu ļoti priecīgs par sasniegto rezultātu, jo galvenais, ka turēju savu solījumu, ko devu pagājušajā gadā – iekļuvu finālā (smaida).
Tavuprāt, kāpēc tieši Rīgas posmā Tev otro reizi šajā sezonā izdevās iekļūt finālā - bijāt spēcīgi, veiksme, apstākļu sakritība?
Domāju, ka šeit nenospēlēja viens faktors, bet vairāki – publikas un fanu atbalsts, solījums būt finālā noteikti ar deva papildus motivāciju, komandas darbs, veiksme un daži citi aspekti. Ņemot vērā, ka vasarā Biķernieku trasē nesanāca aizvadīt testus, es tomēr spēju sasniegt finālu, kur biju vienīgais ne no rūpnīcas komandas braucējiem. Tas bija lielisks rezultāts. Jāatzīst, ka ar regulējumiem tā īsti arī netrāpījām, tāpēc pusfinālā iebraucu kā caur adatas aci. Bez pienācīgi aizvadītiem treniņiem ir ārkārtīgi grūti pareizi saregulēt auto. Rīgā mums tā ar neizdevās to labi pielāgot manam braukšanas stilam. Laikam izdevās pašam noskaņoties un izdarīt neiespējamo.
Foto: Rihards Baumanis
Konkurence Pasaules Čempionātā ir milzīga un ne velti komandas cenšas aizvadīt testus visās trasēs, tai skaitā arī pie mums. Visas rūpnīcas komandas bija kārtīgi pastrādājušas, izņemot laikam Bloka vienību. Ir milzīgas priekšrocības ierasties uz sacensībām ar pāris menešus svaigiem pierakstiem un regulējumiem. Varu teikt, ka Biķernieku trase ir viena no prasīgākajām trasēm, tāpēc katra mazākā kļūda maksā milzu laiku un, iespējams, arī vietu pusfinālā un arī finālā.
Izstāsti, lūdzu, par to pirmo līkumu pusfinālā, kur tu sadūries ar Solbergu. Kā tas izskatījās no tava redzes punkta un vai bija iespēja izvairīties?
Pēc lieliska starta spēju redzēt, ka burtiski visi auto spiežas pa labi un mēģina nosegt nākamā pagrieziena iekšmalu, lai neizdarītu kādu kontaktu otrajā pagriezienā un varētu veiksmīgi izbraukt uz otro taisni (man no sākumā bija līdzīgs plāns, ka jāmēģina iet visiem pa ārmalu). Bet izrādījās, ka šāds plāns bija 5 no 6 braucējiem. Jutu, ka pirmajā līkumā būs pilnīgi brīva iekšmala un varēšu mēģināt apdzīt kādu no šiem braucējiem. Tobrīd izvēlējos to, kas tajā brīdī šķita vispareizākais. Tajā brīdī manīju, ka Toppi Heikinens veic jocīgu manevru un brauc ne tajā virzienā. Momentā, kad jutu, ka tikšu viņam garām, nospiedu gāzi grīdā, lai tiktu prom no visiem pārējiem braucējiem, kas noteikti gribētu izbraukt pēc iespējas ātrāk nākamo pagriezienu. Tajā brīdī, kad no manas trajektorijas pilnībā pazuda Topi mašīna, pēkšņi priekšā uzradās Solberga auto, kurš stūma Toppi mašīnu. Līdz kontaktam bija aptuveni 1,5 - 2 metri. Spēju nedaudz sagrupēties un nospiest nedaudz bremzes pedāli. Šādu situāciju es nebiju prognozējis... Bet nu jau tas ir aiz muguras, un ļoti ceru, ka Solbergs izveseļosies pēc iespējas ātrāk. Nekad nevienam neko tādu nenovēlu, jo sajūtas varētu būt briesmīgas. Šobrīd arī pats pārdzīvoju, ka esmu kādam cilvēkam salauzis atslēgas kaulu un ielauzis ribas. Zinu, ka tādā situāciju neko citu nevarēju darīt, bet tik un tā, tas nav forši. Šis nav bokss vai kāds cīņu sporta veids, taču jāatzīst, ka arī bez kontaktiem rallijkrosā neiztikt. Iespējams, tas viss varēja beigties vēl ļaunāk...
Cik liels trieciens tajā brīdī bija jeb kāds bija tavs auto ātrums?
Sitiena brīdī ātrums bija precīzi 52 km/h, kas samazinājās līdz aptuveni 23 km/h. Vienā momentā...
Pirms atkārtotā starta tavs auto izskatījās cietis ļoti traki. Pastāsti, ko tur mehāniķi darīja un vai arī pats piedalījies labošanas darbos?
Sākumā likās, ka pēc sadursmes ar Solbergu ir tikai salocīts bampers un motora pārsegs, taču, kad izkāpu ārā no mašīnas, sapratu, ka īsti labi tomēr nav. Lai gan paskats bija briesmīgs, defekti nebija tik traki. Interkūlers bija iespiests iekšā kādus 15 centimetrus, bet padevies trubās un vesels. Turbo trubas bija salocītas, bet ne plīsušas. Tobrīd iekāpu atpakaļ auto, lai nebūtu par to jādomā. Klusībā lūdzu un cerēju, ka mehāniķi tiks galā. Tas bija īsts komandas darbs, kādā ātrumā tika atgādāti visi instrumenti, rezerves trubas un savilcēji. Vēlāk noskaidroju, ka puiši nomainīja vienu aizspiesto trubu un ar līmlenti salīmēja gaisa filtra korpusu.
Foto: Rawcar.com Photography
Ņemot vērā, ka pauze bija liela, mehāniķi varēja visu savest kārtībā, lai varu braukt. Beigās tehniski auto bija gandrīz teicamā kārtībā, par ko ko gribu teikt lielu paldies mehāniķiem.
Finālā pēc starta biji otrais, bet tad Ekstroms tevi apdzina. Kas tur notika? Nebiji nosedzis iekšmalu, viņam bija lielāks ātrums?
Izejā no otrā pagrieziena biju otrais, kad spoteris teica, segt kreiso malu, tajā brīdī Ekstroms nedaudz uzsita pa mašīnas aizmuguri, kas izraisīja mazu sānslīdi, kamēr viņa auto bija taisns un ar to pietika, lai viņš būtu garām. Viņam bija labs paātrinājums un tajā brīdī viņš jau bija blakus, tāpēc nespiedu viņu vairāk, jo skāde būtu lielāka, ja sāktu to darīt. Pie 146 km/h tas bija pareizākais lēmums.
Pēdējā aplī, pāris līkumus pirms finiša, līkumā, kurā līdz tam neviens nemēģināja apdzīt, tevi mēģināja apdzīt Millers, iespiežot tevi riepās. Vai tajā brīdī spoguļos redzēji, ko viņš dara un vai biji gatavs tādam manevram/triecienam?
Tajā pagriezienā nav iespējams apdzīt, un to arī viņš neizdarīja, tikai manam un savam auto izdarīja lielu skādi. Ko viņš tur mēģināja darīt, man nav ne mazākās jausmas. Tajā brīdī man likās, ka viņš ir pilnīgs muļķis, kaut ko tādu darot. Saprastu, ja viņš vēl cīnītos par čempiontitulu... Zināju, ka viņš nav tālu, tāpēc tajā līkumā iegāju ar lielāku ātrumu, lai viņš neuzsistu pa aizmuguri un nemēģinātu mani sagriezt, bet, kad gaidīju sitienu pa aizmuguri, viņš lēcienā ielēca man durvīs. Kā viņš to dabūja gatavu, nezinu. Bet man ir prieks, ka viņš šogad vairs nebrauks Pasaules RX čempionātā.
Foto: Neste World RX of Latvia / MVFOTO
Cik sapratu, tad pēc tā trieciena sekas jūti vēl šodien.
Jā, šobrīd jau ir nedaudz labāk, bet sekas ir jūtamas – sāp gan spranda, gan mugura.
Vai izdevās šo gadījumu pārrunāt ar Milleru un kā viņš pamatoja šo manevru?
Viņš pamatoja, ka esot bija ātrāks un gribēja mani apdzīt. Ātrāks? Nebremzējot ietriekties priekšā braucošā auto, kurš atrodas sāniski un jau ir pagriezienā... Folkreisā tā neviens pat nedara. Taču tas, ko mēs runājām tālāk, es nekomentēšu. Tik stulbus komentārus no autosportista pirmo reizi dzirdēju. Bieži mums cīņas karstumā gadās kaut kādas kļūdas, bet tad parasti mēs atvainojamies, bet šeit viņš atļaujas sprēgāt. Kaut ko tādu tiešām nebiju gaidījis.
Kā šādas vārdu pārmaiņas ietekmē turpmākās sacīkstes un vai bieži iesaisties tādās vārdu apmaiņās?
Reti, kad man sanāk tādas situācijas, bet parasti mēs solīdi atvainojamies, bet tas, ko viņš pateica, ir nepieņemami.
Sezona tuvojas nobeigumam. Vai jau šobrīd braucējiem un arī tev jau notiek sarunas par nākamo gadu?
Jā, sarunas notiek. Bet sīkākus komentārus šobrīd negribu sniegt. Daudz kas būs atkarīgs no tā, ko darīs savā attīstībā mana patreizējā komanda.
Jānis Baumanis pasākās latviešu faniem. Foto: Rihards Baumanis
Vai tevi ir uzrunājušas kādas rūpnīcas komandas? Cik ir liela iespēja, ka nākamsezon Tu varētu parādīties kādas rūpnīcas komandas sastāvā?
Kā būs, to redzēsim vēlāk. Pagaidām komentārus par šo es nevaru sniegt.
Cik reizes lielāks, salīdzinot ar privāto komandu, nepieciešams budžets, lai startētu kādā rūpnīcas komandā?
Lai brauktu rūpnīcas komandā, budžets nav nepieciešams. Pilota izmakas nosedz ražotājs. Rūpnīcas komandas tāpēc ir ražotāju atbalstītas un var pašas nodrošināt izmaksas, kā arī rūpnīcas komandas gādā par tehniku, bet pilotiem ir jāgādā par rezultātu. Protams, var pienākt tāda diena, kad, braucot tādā komandā, maksā jau tev. Es šeit domāju tiešām rūpnīcu komandas. Tāds pats scenārijs notiek arī bagātās privātajās komandās ar zināmiem piemēriem jau šogad. Tā kā perspektīvas ir.
Vai, braucot privātās komandas sastāvā, var kļūt par čempionu?
Peters Solbergs to paveica divas reizes, bet tas bija pirms trīs gadiem, kad čempionātā nebija komandu ar nopietniem ražotāju atbalstiem. Šobrīd domāju, ka tas ir neiespējami un nereāli, pateicoties tehnoloģijām un tam inženiertehniskajam nodrošinājumam, kas stāv aiz komandas. Protams, arī izmaksām, jo testiem rūpnīcu komandas var iztērēt trīsreiz un vairāk līdzekļus, kā pašām sacensībām. Patiesībā droši vien nopietna rūpnīcas komanda var tērēt tik, cik vajag, lai tikai uzvarētu. Visos lielajos čempionātos pa priekšu brauc un brauks rūpnīcu komandas, tāpēc privātajiem braucējiem ir ļoti grūti konkurēt. Mums ir jābūt priecīgiem par to, ko esam sasnieguši tagad un jāturpina iet uz saviem mērķiem! Šobrīd ir jādara viss, lai Tevi pamana un piedāvā braukt kādā no rūpnīcu komandām.
