Autosporta portāls

Foto: Ronalds Baldiņš RX

Savu labāko sezonu RallyX seriālā šogad aizvadīja latviešu rallijkrosa braucējs Ronalds Baldiņš, kurš kļuva par RallyX vicečempionu Crosscar klasē starp Ziemeļeiropas spēcīgākajiem bagiju braucējiem! Līdz čempiontitulam Ronaldam pietrūka 13 punkti. Pavisam kopā uz starta vismaz vienā posmā šajā klasē izgāja 39 braucēji!

Pēc sezonas noslēdzošā posma portāls Go4speed uz sarunu aicināja Ronaldu Baldiņu, lai kopā atskatītos uz aizvadīto sezonu.
Pirms sezonas Tu man teici, ka mērķis ir uzvarēt RallyX seriālā. Sezonas izskaņā izcīnīji augsto otro vietu, kas ir tavs labākais sasniegums RallyX seriālā. Kāda pašam ir pēcgarša pēc sezonas?
Protams, ka sezona ir izdevusies. Jā, mērķi bija visaugstākie, bet pie tādas konkurences uzskatu, ka arī otrā vieta ir gana augsts un atzīstams sasniegums. Ja dažās trasēs vienā sekundē iebrauc aptuveni 25 braucēji, tad jāsaka, ka tādā barā palikt otrajam ir ļoti solīds rezultāts.

Sezonas pirmā daļa tev bija ļoti laba, jo biji līderis, taču Dānijas posms tās kārtis pamatīgi sajauca.
Jā, viena sacīkste Dānijā mums diezgan spēcīgi iegrieza (Baldiņš palika bez punktiem), bet tāds ir sports. Arī pēc Vācijas posma mēs varējām būt līderi, taču tur bija jāsakrīt kārtīm. Vācijas posmā gājām uz pilnu banku un nekādas atkāpes nebija. Pēdējā diena mums iesākās diezgan labvēlīgi, taču, lai cerētu uz pirmo vietu, līderim bija jāpaliek ārpus fināla. Taču viņš iekļuva finālā, kas nozīmēja to, ka mums cīņa par čempiontitulu ir beigusies. Bet tāds ir sports. Tas, kas šobrīd ir sasniegts, ir pieklājīgs sasniegums priekš Latvijas.
Tavā klasē visos sezonas posmos vismaz vienā sacīkstē uz starta izgāja 39 braucēji! Tie ir pārsvarā jauni braucēji vai pieredzējuši?
Tur pārsvarā brauc jauni braucēji, kuri sevi grib pierādīt. Es laikam tur biju pensionārs viņu vidū (smejas). Man tāda sajūta bija, ka šajā klasē brauca sportisti, kuri gribēja kārtīgu cīņu, nevis braukt kādā citā klasē, lai samērā viegli izcīnītu kādu kausiņu.

Pavērojot tavus rezultātus, tad, izņemot Dānijas posmu, tavi rezultāti bija diezgan stabili. Uzvara, divas otrās, divas trešās vietas.
Tāds arī bija mērķis. Pirms sezonas vēlējos katrā posmā iekļūt finālā, kas diemžēl neizdevās, bet kopumā daudzos finālos šogad tikām. Tas priecē, ka varējām būt stabili.

Cik posmos sanāca braukt uz riska robežas? Jo, paskatoties dažas sacīkstes, tās cīņas bija episkas.
Protams, ka vairākās vietās gājām uz risku. Kaut kur tas risks attaisnojās, kaut kur nē. Varbūt kaut kur varējām neriskēt un vākt punktus, bet, kas neriskē, tas nedzer šampānieti.
Kā tavs bagijs šogad uzvedās?
Protams, ka visas sezonas laikā kaut ko centāmies pamainīt, uzlabot. Katram posmam bija vajadzīgi savi regulējumi – kādā posmā trāpījām uz 110%, citā aizšāvām greizi. Bet tā dažreiz tehniskā sportā notiek.

Skatos, ka tavā klasē startēja arī WRC pilota Tjerī Noivila bagiji. Cik biju lasījis, tad mērķis Noivila komandai bija būt ātrākiem, taču kopvērtējumā augstākā vieta ar viņa bagiju ir piektā. Kā tev izskatījās šie bagiji?
Teiktu tā, ka visi mūsu klases bagiji ir līdzvērtīgi, un katram ir savi plusi un mīnusi. Atšķirība bija tajā, cik ātri konkrētais braucējs spēja pielāgoties šim bagijam. Bija posmi, kad šie bagiji bija starp līderiem, savukārt, citos viņiem tik labi negāja. Līdz ar to teikt, ka šie bagiji bija labāki vai sliktāki, tā nevarētu.
Noteikti par to vēl ir pāragri runāt, bet kādi ir tavi turpmākie plāni? Gribas turpināt startēt šajā seriālā vai ir citi plāni?
Sākumā ir jāizelpo gaiss un jāiepūš svaigs gaiss (smejas). Tad arī domāsim. Jā, daudzi prasa, bet pagaidām neko nezinu. Šobrīd ir jāvelta laiks ģimenei un citām lietām. Šobrīd nemāku tev pateikt, vai gribu turpināt vai negribu. Protams, ka braukt man patīk un arī gribas braukt, bet jāsaprot, vai tas viss ir apvienojams. Pulveris laikam vēl ir sauss, bet, kā jau teicu, šobrīd ir vairāk nezināmo.

Kalendārs šogad bija diezgan skarbs – posmi Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Vācijā.
Protams, protams. Tāpēc jāsaka liels paldies savai ģimeni, kura turēja īkšķus par mums un atbalstīja! Gribētu arī pateikt lielu paldies Mūrim, Andzam, kuri sabūvēja bagiju, paldies MKM mežs un Mārcim, Kristapam personīgi, paldies dumperi.lv (Kasparam, Egaram), Paldies EMU Skūlte (Aivaram), Paldies Andim, Dāvim, Jānim Kluss, Paldies Motul (Marko Jokinenam), Speedcar (Raulam Oravam), Paldies Lindai un visiem, kuri palīdzēja iepriekšējos gadus un kuri arī šogad turēja par mums īkšķus.
Ar Supercar klases auto ar noteikti gribētu izbraukt?
Protams, ka gribētu, bet budžets, kas jau tā bija liels, pietika tam, lai mēs brauktu ar bagiju. Bet kādu sacīksti noteikti gribētos izbraukt ar Supercar, lai saprastu, vai varu ar kādu cīnīties. Bet tās izmaksas ar Supercar ir lielas.

Runājot par tavu komandas biedru Mārci Martinovu, tad uz sezonas beigām arī viņš kļuva ātrāks.
Mārcim šī bija liela pieredze ar jauno auto, ar jaunajām trasēm. Bet, cik bija manu un pārējo spēkos, tik palīdzējām un tas rezultāts uz sezonas beigām jau sāka parādīties. Ar katru braucienu viņš kļuva ātrāks, bet tam visam vajag laiku.
Šogad vēl kaut kur plāno startēt?