Foto: No Ingusa Ulmja personīgā arhīva
Šajās brīvdienās tiks aizvadīts trešais ''Nitro rallycross'' posms, kurā uz starta izies arī latviešu braucējs Ronalds Baldiņš. Taču viņš nav vienīgais latvietis, jo vismaz vēl divi latvieši kā mehāniķi darbojas Nitro RX seriālā. Viens no tiem ir Ingus Ulmis, kuram šoreiz ceļš uz ASV bija īpaši atbildīgs, jo bija jānogādā 16 ''Audi S1 Supercar'' mašīnu bamperi.
Kā portālam Go4speed no ASV pastāstīja EKS JC mehāniķis Ingus Ulmis (kurš šajā komandā strādā jau trešo gadu), tad pavisam kopā Nitro RX ir četras ''Audi S1'' mašīnas, tāpēc komanda ir sadalīta uz pusēm, kur vieni strādā pie ''Monster Energy RX Cartel'' komandas ''Audi S1'' Supercar automašīnām, bet otri apkalpo pārējās divas mašīnas.
Taners Fausts. Foto: JC Raceteknik
Ulmis atklāja, ka sacensības ir ļoti prasīgas pret tehniku. ''Sacensību formāts ir trakāks nekā pasaules RX, sacensības brutālākas un slodze mašīnām ļoti liela. Tas tāpat kā ar šosejas mašīnu startēt autokrosā (smejas). Piemēram, uzliec bamperi, un tu zini, ka pēc diviem braucieniem tas būs beigts,” iesāk Ingus Ulmis.
''Ņemot vērā, ka mašīnu bamperi tiek ražoti arī Latvijā un par cik esmu vienīgais latvietis komandā, tad uz šīm sacensībām bamperi tika saražoti Rīgā. Savācu tos, aizvedu uz darbu, sapakoju visu, un man tās paciņas bija jānogādā ASV. Trakākais bija tas, ka no Rīgas lidoju viens, un tur kopā bija laikam 16 bamperi. It kā nav smagi (katra paciņa svēra apmēram 20 kg), taču ļoti neparocīgi un nest tos bija ļoti neērti. Toties salikt tos varēja tā, kā vīri saliek tukšās plastmasas alus glāzes vienu iekš otras,” smejoties turpina Ulmis.
Foto: No Ingusa Ulmja personīgā arhīva
Jautāts, kā aizritēja lidojums uz ASV, Ingus, ievelkot elpu, pastāstīja par saviem piedzīvojumiem. ''Rīgā viss bija sarunāts un kārtībā – nodevu tos un tie nokļuva lidmašīnā, taču šis nebija savienotais reiss, bet gan tikai uz Zviedriju. Līdz ar to, nokļūstot Zviedrijā, ar visiem bamperiem viens pats devos uz viesnīcu, kur man arī tos vajadzēja uznest uz trešo stāvu. Taču viss sanāca veiksmīgi un kopā ar bamperiem gājām gulēt (smejas). No rīta bija lidmašīna no Zviedrijas uz Amsterdamu, lai pēc tam ar nākamajām lidmašīnām dotos uz Soltleiksitiju un Fīniksu. Par laimi, man talkā nāca zviedru kolēģis, ar kuru tad kopā lidojām, tāpēc arī šoreiz bija vieglāk, jo katrs paņēmām savu paciņu. Protams, uz mums visu laiku skatījās šķībi un prasīja, kas tur iekšā (smejas).’''
Foto: No Ingusa Ulmja personīgā arhīva
''Zviedrijā nodevām bagāžu, un Amsterdamā mums to vairs nevajadzēja, jo šis bija savienotais reiss, taču katru reizi mums caur logu sanāca redzēt, kā tos iekrāmē lidmašīnā, tāpēc bijām droši, ka tie tiks nogādāti ASV. Kad nokļuvām Soltleiksitijā, tur, ņemot vērā, ka bijām ieradušies no ārvalstīm, bija jāpaņem sava krava un jāiznes cauri muitai, jo nākamais lidojums mums nebija savienots. Muitā mums prasīja, ko vedam un cik tas maksā. Ja atklātu patieso ciparu, gan jau būtu jāmaksā muita (smejas).''
Foto: No Ingusa Ulmja personīgā arhīva
''Bet beigās viss bija kārtībā un devāmies tālāk. Tad ar visiem bamperiem devāmies uz imigrācijas pārbaudi, kur mums pateica, ka, ņemot vērā, ka šī ir nestandarta bagāža, mums jāiet kaut kur ārā un tie bamperi jānodod tur. Izgājām ārpus lidostas, kad līdz izlidošanai bija atlikušas 30 minūtes, atdevām bamperus un lielās somas. Skrējām atpakaļ uz lidostu, taču, par laimi, paspējām un arī mantas tika iekrautas. Tā, lūk mums gāja. Nebija viegli (smejas).''
Foto: No Ingusa Ulmja personīgā arhīva
