Autosporta portāls

Kāds ir noskaņojums pirms sacensībām?
Jānis Baumanis: “Labāks kā citus gadus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, psiholoģiski ir mazliet mierīgāk. Varbūt Eiropas čempionāts neuzliek tik lielu slogu uz pleciem kā pasaules čempionāts. Cīņas Eiropas čempionātā gan ir pat nedaudz sarežģītākas. Zinu, ka ātrums ir, atliek savest pāris lietas kārtībā, lai no pirmā pagrieziena izbrauktu kā līderis. Tas stipri atvieglotu dzīvi.”

Kas tieši Eiropas čempionāta cīņas padara sarežģītākas, salīdzinot ar pasaules čempionātu?
Pirmajos divos posmos, bet it sevišķi Francijā, pašam bija problēmas ar startiem, tai pat laikā ne tiem ātrākajiem braucējiem bieži izdodas ļoti labi starti. Viņi šīs sacensības padara interesantākas, liekot izvēlēties mazliet atšķirīgu džokera apļa stratēģiju. Top 6 braucēji vienā braucienā var uzrādīt ļoti labus rezultātus, bet citā – ne tik labus. Līdz ar to kopējie rezultāti tiek pamatīgi samiksēti. Pusfināls vai fināls skatītājiem varētu būt pats interesantākais tieši Eiropas čempionātā. Ir daudz sadursmes, avārijas un tehniskas problēmas, daudz vairāk nekā pasaules čempionātā, un tieši šie aspekti padara tos interesantāku.
Vai ir izdevies novērst startu problēmu, kas traucēja pirmajos posmos?
Mašīna atpakaļ bāzē nonāca tikai ceturtdien. Mehāniķi ir sākuši darbu. Ir aizdomas, kas varētu būt pie vainas, bet pirms sacensībām ir vajadzīga testu diena, lai to visu pārbaudītu. Cerams, ka spēsim saprast, kur ir vaina un tiksim ar to galā.

Bet komandas biedra Bakeruda mašīnai viss ir kārtībā?
Jā, tur tā lieta, ka viņa mašīnai viss ir kārtībā. Problēmas ir manai mašīnai. Cerēsim, ka tas ir tehnisks defekts, ko var ātri novērst.

Kā kopumā esi iejuties komandā? Šis būs trešais starts ar “ESMotorsport”.
Varētu teikt, ka ļoti pozitīvi. Profesionāla attieksme no visiem komandas biedriem, mehāniķiem, inženieriem un komandas vadītāja Ernesta Staponkus, kurš ir ļoti ambiciozs. Viņa mīlestību pret sportu var ļoti labi just komandas iekšienē, kā viņš uztur visu kārtībā, rūpējās par visiem ar lielisku attieksmi gan pret braucējiem, gan mehāniķiem un inženieriem. Viņš visus uztver vienādi. Mērķis ir viens – uzvarēt. Pirmajās divās sacensībās pāris lietas mums nav ļāvušas to paveikt, bet gan es, gan Andreass ātrumu esam apliecinājuši. Cerams, ka tagad, sezonas otrajā pusē, varēsim kārtīgi iepriecināt visu komandu.
Tāds ģimeniskāks kolektīvs sanāk?
Jā, tieši tā. Neesam tikai latvieši un lietuvieši. Mums ir cilvēki arī no Francijas, Anglijas, Beļģijas un Čehijas, bet kolektīvs ir ļoti saliedēts. Visi strādā ar vienu mērķi un tas ir ļoti jūtams. Arī komunikācijā starp braucējiem, ar inženieriem un mehāniķiem visi ir ļoti pozitīvi, tādēļ ir prieks braukt uz sacensībām.

Cik cilvēku komandā brauc uz katru posmu?
Katram pa četriem mehāniķiem… Sanāk kādi 17 vai 18 cilvēki uz katrām sacensībām priekš divām mašīnām.

Kāda sadarbība izveidojusies ar Bakerudu kā komandas biedru. Bijāt draudzīgi arī pirms tam?
Mums jau pasaules čempionāta laikā bija izveidojušās diezgan draudzīgas attiecības. Un tagad vienā komandā Eiropas čempionātā nekas nav mainījies. Varētu pat teikt, ka vēl vairāk sanāk iepazīt viņu arī komandas teltī, ne tikai ārpus tās vai pirmsstarta zonā. Viss ir ļoti labi. Varam viens no otra mācīties, jo gan Zviedrijas, gan Francijas posmā par konkrētām lietām, kas saistītas ar braukšanas analīzi, gan es varu pamācīties no viņa, kā labāk izbraukt kādu pagriezienu, tāpat viņš no manis paņem informāciju. Tā tiek nodota tālāk. Nav tā, ka kāds nepateiktu kaut ko, kas būtu komandas biedram jāņem vērā. Mums ir bijuši vairāki braucieni kopā. Arī tajos mums ir ļoti liels savstarpējais respekts. Viss tiek plānots, lai viens otram palīdzētu un uzlabotu komandas kopējo rezultātu. Nav tā, ka ‘man jābūt pa priekšu un es braukšu tikai savu sacensību’. Varbūt plāni vienmēr nerealizējas, bet palīdzam viens otram.
Ja Biķernieku trasi salīdzina ar Lojaku un Holjesu, tā būs parocīgāka vai sarežģītāka tavai Škoda Fabia?
Es ļoti gribētu teikt, ka būs parocīgāka. Kā būs dzīvē, to var pajautāt man pēc sacensībām, taču liekas, ka pēc Zviedrijas un Francijas posmiem šeit vajadzētu būt labi, jo Zviedrijā bija mazāka saķere, līdz ar to klājās sarežģītāk, bet Francijā ar lielāku saķeri mums bija krietni labāki rezultāti. Arī Rīgā ir liela saķere, tādēļ domāju, ka šeit vajadzētu visam būt kārtībā.

Pērn brauci ar elektroauto, tagad esi atpakaļ ierastajā mašīnā ar iekšdedzes dzinēju. Patika atgriezties, vai tomēr gribas to nākotni ar elektromobiļiem?
No malas skatīties elektromašīnu ir vairākas reizes garlaicīgāk nekā sēdēt pie tās stūres. Protams, nevar salīdzināt elektromotoru ar iekšdedzes dzinēju… tās tomēr ir divas dažādas lietas. Benzīna mašīnai jāpārslēdz ātrumi, startā jādomā par dažādām niansēm, kas ir jāizdara. Elektromašīnā ir daudz vienkāršāk ar automātisko kārbu. Lielāks uzsvars tiek likts uz trajektoriju izvēli trasē. Nav vietas kļūdām. Protams, arī benzīna mašīnām nevar daudz kļūdīties, jo tāpat precizitātei ir liela nozīme, bet tas ir daudz sarežģītāk. Jādomā par ātrumu pārslēgšanu, rokasbremzi, apgriezieniem, cik daudz gāzi jāspiež, bet arī ar elektromašīnu ir interesanti braukt.

Ieejas biļetes uz 18.-19. septembrī Rīgā, Biķernieku trasē notiekošo Ferratum World RX of Rīga iespējams iegādāties Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv.