Autosporta portāls

Starp Ferratum World RX of Rīga dalībniekiem FIA Eiropas rallijkrosa čempionāta Euro RX1 ieskaitē atrodams arī Edijs Ošs. Lieliski rezultāti nacionālajā čempionātā un panākumi autokrosā latviešu autosportistam sniedz iedvesmu izmēģināt spēkus uz starptautiskās skatuves. Biķernieku trasē Ošs piedalīsies ar šogad iegādāto pilnpiedziņas Škoda Fabia spēkratu. Pirms gaidāmā starta rigarx.com sazinājās ar Ediju, lai ielūkotos gatavošanās procesā.

Ar kādu noskaņojumu rit gatavošanās sacensībām Rīgā?
Mums jāspēj apvienot mašīnas sagatavošana Eiropas čempionāta prasībām, vienlaicīgi arī piedaloties vietējās sacensībās. Tas rada tādu nelielu saspringumu. Labi, ka pagājušajā nedēļas nogalē bija pēdējās sacensības pirms starta Biķernieku trasē, un tagad varam gatavoties ar nedalītu uzmanību. Katru dienu strādājam pie mašīnas, raujamies melnām mutēm. Jau pirmdien izjaucām un mazgājām mašīnu, tagad jāiet tālāk, lai visu sagatavotu atbilstoši FIA prasībām – jānodrošina visi datori, aplīmēšanas.

Šogad izmanto jaunu Škoda Fabia mašīnu?
Jā, konkrētā mašīna vēl nebija paviesojusies trasē, tādēļ ir nelielas ‘bērnu slimības’. Daži mezgli nav līdz galam attīstīti un ir jāpamaina, bet šogad vienkārši braucam ar to, kas mums ir. Skatāmies, ko var mazliet uzlabot, taču bez lieliem lēcieniem.

Kuras ir tās nianses, kur varētu visvairāk pielikt?
Šobrīd problemātiskā zona ir turbīna un ap motora diapazoniem. Tas laikam ir pats vājākais punkts.

Bet to laikam varēs novērst tikai uz nākamo gadu?
Jā, darbs jau ir ielikts priekš nākamās sezonas. Pērkot mašīnu, paredzētais motors netika laicīgi sagatavots, to piegādāja vēlāk. Nedēļas laikā motoru nomainīt nav iespējams, bet sezona šogad mums ir ļoti saspringta, bija pat sacensības četras nedēļas pēc kārtas. Nevarējām šim procesam atvēlēt trīs nedēļas, bet sezonas vidū mainīt motoru vairs nebija jēgas. Tā nu ir sanācis, ka visu šo gadu esmu nobraucis ar rezerves motoru, jauno tad atstājot nākamajai sezonai.
Kādas vēl izmaiņas jāveic pirms starta Eiropas čempionātā?
Visu sezonu braucām arī ar atšķirīgu degvielu. Tagad pārgājām uz P1 degvielu, kas ir homoloģēta. Visas šīs mazās niansītes liek mazliet pielāgoties. Trakākais, ka motora vadības sistēmas datoram Eiropas čempionātā nepieciešamas atbilstoši licencētas programmas. Veicot pāreju uz šo programmu, saķērām diezgan lielas galvassāpes, jo programmas rakstīšanas algoritmi atšķiras, tādēļ datu pārnešana neizdevās. Vienā programmā ir punkts, otrā komats, bet, veicot izmaiņas, visi algoritmi pazūd. Pēc visiem pierakstiem vēl jādabū atpakaļ to, kas ir bijis pirms tam.

Tad jau darbs rit no agra rīta līdz vēlam vakaram?
Jā, tā bija nianse, pie kuras atkāpju nav. Zinājām, ka mūs gaida šāda problēma, taču ražotāji teica, ka datus varēs pārnest. Aha, protams, datus neizdevās pārnest. Teica, lai vēršamies pie sava inženiera. Par 85 procentiem esam atpakaļ, bet tās nianses, kas nepieciešamas Eiropā cīņā par milisekundēm, brīžiem var arī mazliet pietrūkt. Taču šīs ir mājas sacensības, tādēļ ir jāpiedalās, ja jau tāda tehnika ir. Šobrīd Eirops čempionāts konkurences ziņā palicis tik nopietns, tādēļ ir jāmeklē sava vieta. Ja tikšu pusfinālā, tas jau būs liels panākums.

Šogad abi ar Baumani esat vienīgie Latvijas pārstāvji. 2017. gadā, kad brauci priekšpiedziņas klasē, tad kopumā bija septiņi mūsējie.
Jā, tad bija krietni vairāk. Vienu gadu arī pamēģināju tieši ar Ernesta Staponkus komandu. Tas bija pirmais eksperiments, bet nebiju pilnība sagatavojies. Nepaspējām nevienu testu normāli izbraukt. Šoreiz esmu krietni labāk sagatavojies, jo tomēr esmu ar savu mašīnu. Šai trasē man arī diezgan labi iet. Rezultāti ir bijuši labi. Pērn no somu braucēja Ikonena izīrēju Kena Bloka veco mašīnu. Līdzvērtīgā trasē man izdevās iebraukt Top 6 apļu laikos. Šoreiz man mašīna nav tik “advancēta”, lai tiktu līdzi, bet domāju, ja līdz pirmajam līkumam viss būs labi, tad tālāk spēsim noturēt pozīciju.
Startiem būs liela nozīme nākamnedēļ?
Ļoti liela, it sevišķi kvalifikācijās, jo pusfinālos un finālos parasti pirmajā līkumā sākas tāda drāma, ka tur iet loterija, bet kvalifikācijā visi parasti ir piesardzīgāki, līdz ar to nevar cerēt uz citu kļūmēm, lai izbrauktu no aizmugures, tādēļ starti būs ļoti nozīmīgi.

Šis sanāk tavs sezonas lielākais starts?
Pirms tam bija arī Eiropas autokross. Tas varbūt ir pakāpi zemāks, jo tur vairs nav čempionāta statuss, bet gan kausa izcīņa. Tur arī labi nobraucu, jo Mūsas trasē izdevās finišēt otrajā vietā. Šosezon man kopumā ir 17 sacensības, pat elpu nevar ievilkt. Domāju, ka nākamgad vairāk uz tādu avantūru neiešu. Protams, gribējās šogad daudz pabraukt, lai saprastu kas ir, kas nav un iebāzt degunu. Nākamgad vajadzēs koncentrēties uz kaut ko vienu. Vairāk aizvadīšu treniņus, nevis visu laiku uz sacensībām braukšu, jo priekš jebkādām izmaiņām testi ir vajadzīgi, lai saprastu un pieslīpētu, citādi tas viss jādara sacensību režīmā. Tas laikam nav pareizi.

Ziemā gāja runa, ka nākamgad varbūt varētu pilnu sezonu Eiropas čempionātā aizvadīt?
Skatīsimies. Neteikšu, ka sāk biedēt, bet ir jāsaprot sava vieta. Priekš Latvijas šķiet, ka tik laba mašīna nav nepieciešama. Te līmenis tomēr ir mazliet zemāks. Priekš Eiropas, savukārt, mašīna ir pa švaku. Līdz ar to ir jāatrod tas vidējais kompromiss. Nobrauksim šo posmu mājas trasē un jāsaprot, kur būsim, ja nobraukšu uz maksimumu.

Vai starts savu skatītāju priekšā uzliek psiholoģisku slogu, vai drīzāk sanāk doties kā uz svētkiem?
Es domāju, ka psiholoģisko uzliek bišķīt. Braucot jau ir patīkami, bet starta momentā ir jānotur psiholoģiskā spriedze.

Bet mājas trase kaut kādās niansēs gan jau palīdzēs pret konkurentiem?
Tieši tā, galvenais ir izbraukt startu un tad jau būs labi! Nezināmais būs izgaisis, tad jau var tālāk braukt. Saproti, kur atrodies un kas notiek. Tas nezināmais ir tas, kas rada nervozitāti.