Autosporta portāls

Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta otrajā un trešajā posmā lieliski sevi parādīja Latvijas braucējs Roberts Vītols. Šoreiz uzvaru izcīnīt gan neizdevās, jo nācās piekāpties Eiropas vadošās Super 1600 komandas Volland Racing braucējiem. Sportista tēvs Uģis Vītols sarunā ar portālu autocross.lv atklāj, ka uzstādītais uzdevums — no cīņas pasmelt pieredzi – izpildīts.

''Noskaidrojām, ka, ja viss ir standarta režīmā, bez pārsteigumiem, ja trase ir sausa, ar Eiropas Audi cīnīties ir nereāli. Vērojot sestdienas cīņas, kā arī klātienē redzētos Eiropas posmus un video, arvien vairāk rodas sajūta, ka šīs mašīnas daudz izdara braucēja vietā. To ir grūti izstāstīt, kāpēc tā liekas. Taču mašīnu uzvedība kādās situācijās liek domāt, ka konkrēto niansi neveic cilvēks, bet gan auto – kompjūters, dators, sauc to kā gribi. Savukārt, kad trase ir slapja, braucējiem ir jāsāk strādāt un risināt situācijas, un mašīna kļūst pavisam citādi, ne tik “tīra” savās darbībās. Varbūt tās ir tikai manas pārdomas, bet esmu šādu sajūtu guvis,'' saka Roberta tēvs, menedžeris un mehāniķis Uģis Vītols.

''Kopumā prieks par mūsu mazo komandu. Darba šodien (sestdien) bija ļoti daudz, visu dienu melnām mutēm. Darbs ar riepām, regulējumiem. Šī, kā jau domājām, bija pamatīga skola. Un man gribas teikt, ka uz Eiropas fona, iztēlojoties pārējos Eiropas čempionāta dalībniekus, izskatījāmies gana pieklājīgi. Sevišķi, ja ņem vērā, ka šī ir motoru, jaudas trase. Skaidrs, ka nomāc tas, ka nav iespējas cīnīties, ja trase ir sausa. Taču nestandarta apstākļos parādās izredzes un iespējas. Ļoti labi, ka ir šāda iespēja pamērīties.''

Arī pēc svētdienas sacīkstēm Uģis atklāj, ka komanda izdarīja visu, taču cīnīties par uzvaru ar Volland Racing braucējiem šoreiz nebija pa spēkam.

''Ir uzvaras sajūta, jo pēc ilga pārtraukuma un netikšanās ar mūsu mašīnu mēs pratām veikt visu sacīksti, visus braucienus. Bet ir arī vilšanās sajūta par to, ka šādā milža un Sprīdīša cīņā uzvarēt, vai pretoties, ir neiespējami. Taču zinu to, ka ar līdzīgu tehniku mūsu pilots varētu daudz paveikt, un krietni vairāk pabojāt nervus šā brīža Eiropas līderiem.''

Komentējot svētdienas cīņas gaitu, Uģis saka: ''Uz dienas beigām radās sajūta, ka Audi braucēji kļuvuši pārāk pašpārliecināti, aroganti. Finālā Roberts stāvēja ārmalā, bet Lidenhilas džokeris ir pirmajā pagriezienā. Attiecīgi, no šīs starta vietas doties džokerī ir tikai normāli. Taču, par spīti savām iekšējām starta vietām, arī abi konkurenti bija nolēmuši uzreiz pēc starta doties džokerī. Tas radīja sajūtu par viņu pašpārliecinātību, ka jau uzreiz pēc starta jau viss ir sakārtots, un ar ārmalas braucēju var nerēķināties. Likām saprast, ka tā nebūs — Roberts, līdz ar to, vienu no braucējiem uzgrieza un nonāca otrajā vietā. Pozīciju izdevās turēt līdz pat priekšpēdējā apļa beigām, kad Pauvelss sakrustoja trajektoriju un metās garām. Starp abām mašīnām notika pamatīgs kontakts, taču abi tika līdz finišam. Robis sev pārmet, ka nenoķēra konkurenta uzbrukumu, taču pārspēks bija pārāk liels.”

''Šī ir fenomenāla iespēja ar savu tehniku paspēkoties pret Eiropas vadošo komandu – tas ir lielākais ieguvums. Jā, esam lēnāki, taču atskatīsimies uz piedzīvoto ar lepnumu. Patīkami arī, ka mūs atbalstīja dalībnieku parka iemītnieki, jo prata novērtēt, pret ko mēs cīnāmies un kā mēs to darām. Katrā gadījumā Audi neaizbrauca ar veseliem spārniem, tātad viņiem likām pacīnīties par savām vietām. Žēl, ka Latvijas biznesa pasaule ir tāda, ka neredzu, kā varētu izveidot līdzīga līmeņa komandu. Nevajag jau milzīgas fūres, bet labi organizētu mašinēriju – speciālus motorus, kā viņiem, speciālas kārbas, daudzas nianses. Taču gala secinājums – mēs šeit bijām, satikām viņus un pārbaudījām gan sevi, gan Audi. Mūsu mazā komanda atkal lieliski pastrādāja, mašīna bija gatava visiem braucieniem, daudz regulējām, eksperimentējām, mēģinājām. Sprīdītis brauc mājās pietiekami lepns!''