Autosporta portāls

Kā vēsta autocross.lv, tad Latvijā rallijkross kā seriāls debitēja 1998. gadā, kad tika aizvadīts pirmais Latvijas čempionāts. Seriāls uz brīdi sasniedza sportistu interesi, bet pamatā tajā startēja autokrosa braucēji, to skaitā vadošie piloti – brāļi Uģis un Ivo Traubergi, Māris un Andis Neikšāni, vairāki citi čempioni un medaļnieki. Taču 2001. gadā tika pieņemts lēmums čempionātu vairs nerīkot, jo nebija iespējams sapulcēt pienācīgu dalībnieku skaitu, lai varētu sarīkot atsevišķas sacensības. Tas arī bija lielu izmaiņu periods Latvijas krosā, jo mašīnām bija jāpāriet uz FIA tipa drošības karkasiem, kas izslēdza no krosa, un, attiecīgi, rallijkrosa daudzus dalībniekus. Turklāt sportā virmoja 1999. gada Madonas autokrosa traģēdijas rēgs, kas situāciju brīžiem padarīja nospiedošu un daudz nianšu mainošu. Īsāk sakot – tas nebija brīdis, kad izveidoties īstam rallijkrosam. Visticamāk, arī fakts, ka kaimiņvalstīs sporta veids tobrīd nebija aktuāls, nepalīdzēja – nebija kam līdzināties.

Latvijā rallijkross apklusa, taču izveidojās paradokss: lai gan mums nebija nacionālā seriāla, mūsu sportisti bija regulāri līderi NEZ rallijkrosa čempionātā. Visticamāk, tieši tāpēc, ka sava čempionāta trūkuma dēļ mūsējie metās izmantot katru iespēju šo sporta veidu izbaudīt.

NEZ panākumi un iedvesmojums lika latviešiem tomēr veidot savu pasākumu. Līdz ar to 2011. gadā entuziasti Ilgonis Krūmiņš un Uģis Pauriņš ar komandu izveidoja Latvijas kausa izcīņu. Darbs bija ļoti grūts un sarežģīts, taču 2011. gadā ieguvām Latvijas kausa kopvērtējumu četrās klasēs. Tiesa, jau nākamajā gadā sezona izšķīda – joprojām nebija dalībnieku pilnvērtīgai sacīkšu rīkošanai, līdz ar to arī kaut ko sarīkot kļuva neiespējami.
Latvijas rallijkross atkal apklusa, lai gan iepriekšējie gadi savu bija padarījuši – NEZ un vietējās aktivitātes radīja tramplīnu uz izciliem sasniegumiem vēlākajiem Eiropas čempioniem Reinim Nitišam un Jānim Baumanim, kā arī vairākiem citiem Eiropu mēģinājušajiem braucējiem. Tas deva arī bumeranga efektu atpakaļ – Jānis Bergs, Ivo Traubergs un citi, savukārt, rallijkrosa popularitāti izmantoja vēl viena nacionālā seriāla iedarbināšanas mēģinājumam. 2016. gadā startēja Latvijas kauss, bet 2018. gadā, pirmo reizi 17 gadu laikā, Latvijā atkal startēja Latvijas rallijkrosa čempionāts.

Uzvarētāju saraksts
Šobrīd statistiski, tātad, Latvijas čempionāts noticis septiņus gadus – četrus senos laikos un trīs kopš 2018. gada. Pa vidu bijušas četras Latvijas kausa sezonas. Kurš, ko sacīnījis?

Neapstrīdams Latvijas rallijkrosa čempionāta vēstures līderis šobrīd ir Māris Neikšāns – jā, vēl no senajiem laikiem. Laikā no 1998. līdz 2001. gadam viņš sasniedza četrus čempiona titulus – trīs mazākajā priekšpiedziņas klasē (Super 1600 priekštece, klase līdz 1300 un līdz 1400 kub.cm), vienu 2000 Priekšpiedziņas klasē (interesanti, ka šī klase faktiski atjaunosies 2021. gadā, uzrodoties Super 2000 kategorijai). Arī Latvijas čempionāta posmu uzvaru skaita ziņā viņš ir līderis, četros čempiona gados sasniedzot deviņus panākumus sacīkstēs. Neikšānam gan titulu, gan uzvaru sarakstā seko Māris Druva, kuru vēl nesen redzējām arī rallijkrosa jaunākās ēras sacensībās. Māris uzvarēja pirmajās trīs čempionāta sezonās aizmugures piedziņas klasē, vienīgi ceturtajā sezonā atdodot titulu Mārtiņam Svilim. Uzvaru skaits Druvam – septiņas.

Sešas uzvaras sasnieguši citi čempioni – 2000. gada 2000 Priekšpiedziņas uzvarētājs Jānis Bogdanovičs un šobrīd uzvarām bagātākais jaunās ēras braucējs Juris Spīķis. Tātad Spīķim ir visas iespējas jau nākamgad kļūt par uzvarām bagātāko nacionālā čempionāta braucēju – ja vien viņš starp saviem starptautiskajiem plāniem atradīs veidu, kā startēt arī Latvijā.

Taču ir arī cita uzvaru statistika, kuru formāli nedrīkst pievienot čempionāta panākumiem: Latvijas kausa posmu uzvaras. Šis statuss seriālam bija gan 2011./2012. gadā, gan pāris gadus pirms čempionāta statusa panākšanas – 2016./2017. gadā. Arī šobrīd tiek skaitītas Latvijas kausa uzvaras, jo ne visas klases startē čempionāta statusā (CK650, BMW RX3000, utt), tāpat ir klases, kuras zaudē čempionāta statusu sezonas gaitā, nenodrošinot sportistu kvorumu (RX Open, Xtreme).
Arī Latvijas kausa uzvaru skaita ziņā rekords ir deviņi panākumi. To sasniedzis jaunās ēras braucējs Ronalds Baldiņš, kurš bijis nepārspējams Xtreme klases nacionālajās cīņās. Otro vietu ar sešām Latvijas kausa uzvarām dala CK 650 klases kroskartu līderis Dāvis Tobiass, kā arī Reinis Safonovs, kurš piecas Latvijas kausa uzvaras guva 2011./2012. gadā, vienu pievienojot 2016. gada sezonā.

Rallijkrosa statistika un seriālos startējušo, panākumus guvušo braucēju saraksts ir patiesi interesants!