Kalvis Blūms noskatās uz savu sasito automašīnu. Foto: No privātā arhīva
Kalvis Blūms šobrīd ir viens no ātrākajiem standarta automobiļu komisijas braucējiem Latvijā, kas demonstrē lielisku ātrumu dažādās disciplīnās. Īpaši skaļi par sevi Kalvis lika runāt pagājušajā gadā 300 Ezeru rallijsprintā Lietuvā, kur Blūms ar ''Mitsubishi Lancer Evo VI'', aizvadot tikai savu trešo rallijsprintu, izcīnīja otro vietu, piekāpjoties vien spēcīgajam Vitautam Švedam (''Volkswagen Polo GTI R5''), bet pārspējot daudzus citus spēcīgus braucējus.
Aizvadītajā brīvdienās Ķeguma novadā norisinājās RX Challange pēdējais autosprinta posms, kur uzvaras savās klasēs izcīnīja Gatis Ābelītis (1600 klase), Miks Ķenavs (2000 un 2WD Open klases), Reinis Vilkaitis (RWD un RWD Open), Mārtiņš Ločmelis (4WD un 4WD Open), Jānis Jursons (Audi Quattro), Rinalds Ranka (Buggy) un Agate Krieviņa (Dāmas).
Foto: Dace Janova
Lai noskaidrotu, kas īsti notika, kāda ir sportista veselību un tālākie plāni, portāls Go4speed uz sarunu aicināja Kalvi Blūmu.
Sāksim ar galveno - kā tev ar veselību pēc piedzīvotās avārijas?
Ar veselību ir tā, ka ir bijis labāk. Man ir smadzeņu satricinājums, nedaudz reibst un sāp galva. Tagad man ir desmit dienu gultas režīms. Tāpat sastiepu sprandu, kakla muskuļu saites. Svētdien biju slimnīcā, kur man uztaisīja rentgenu kaklam, ar kompjūteru pārbaudīja galvu, lai viss būtu droši. Pēc avārijas ātrā palīdzība pārbaudīja un viss likās labi, bet sestdienas vakarā sāka reibt galva un sāpēt spranda, tāpēc arī nolēmu vērsties slimnīcā. Tagad man ir uzlikta šina kaklam.
Foto: No privātā arhīva
Kas īsti notika tajā liktenīgajā avārijā?
Uzreiz gribu teikt to, ka šis ātrumposms bija ļoti interesants un tas, ka piedzīvoju avāriju, bija mana paša kļūda un organizatori šeit nav pie vainas.
Tas viss notika apmēram tā. No rīta izbraucu trasi un sapratu, ka viegla tā nav – bija reāli interesants ātrumposms – pa mežu, caur krūmiem. Katrs līkums tiešām bija savādāks un bija ko darīt. Biju pieteicies startēt trīs ieskaites klasēs, kas garantēja deviņus braucienus. Pirmo braucienu nobraucu un uzvarēju, uzrādot ātrāko laiku. Pēc tam sekoja otrais brauciens, kurā diemžēl piedzīvoju avāriju. Nevarētu teikt, ka aizmirsu to līkumu un nezinātu, kā to braukt, bet tā 100% man viņš galvā nepalika.
Foto: No privātā arhīva
Pie vainas bija ātrums?
Jā, minētajā līkumā piebraucu par ātru. Tagad tā pārcilājot to visu, var redzēt, ka nedaudz par ātru iegriezu iekšmalā. Tas līkums pēc stenogrammas bija apmēram L1 20 L3 vēls. Pēc manas stenogrammas tas nozīmētu, ka tajā līkumā jāgriež iekšā vēlāk un nevis uzreiz. Nezinu, kas īsti notika, bet tajā līkumā uzgriezu par daudz iekšmalu, tāpēc nācās veikt korekciju – griezt atpakaļ stūri un vēlreiz griezt pa labi. Taču pie tāda ātruma tādu korekciju nav iespējams izlabot. Kad veicu to korekciju, tad atrados jau metru līdz pusotram metram no ideālās trajektorijas. Jau tobrīd sapratu, ka būs nepatikšanas. Aizslīdēju līdz līkumam, kur devu pilnu gāzi ar domu, ka varbūt izvilks. Tobrīd galvā bija divas domas – vai nu atsitīšos pret grāvi un neapgāzīšos uz jumta (aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, noskatoties video, tur neko glābt nevarēja, jo ātrums bija par lielu) un otra lieta bija tāda, ka redzēju tur celmus, tāpēc bija bail, ka, metot kūleni, tie netrāpa pa mašīnas jumtu...''
Un tomēr sanāca uzmest kūleņus.
Jā, sanāca tā, ka uzmetu divus kūleņus. Mašīnas salonā bija riktīgs rokenrols – pilna mute ar zemi. Kad nokritu uz riteņiem, pirmā doma bija, lai neaizdegās. Uzreiz izslēdzu mašīnu, ieliku kabatā atslēgu un lecu ārā.
Foto: No privātā arhīva
Bildēs auto pēc diviem kūleņiem neizskatās, ka būtu cietis daudz.
Par laimi, auto ir cietis salīdzinoši maz, jo abi kūleņi notika pa gaisu. Pie zemes pieskārās tikai labais spārns, kā arī mašīnas aizmugure tika sasista vienīgi tad, kad piezemējoties atsitos pret koku. Jumts ir pilnīgi vesels, stojkas arī veselas. Ir izsists priekšējais stikls, jo veļoties auto trāpīja pa celmu. Iespējams, tas celms arī man nedaudz trāpīja pa ķiveri. Ja šajā gadījumā mans auto būtu aprīkots ar drošības karkasu, tas šajā avārijā neko daudz nemainītu.
Foto: No privātā arhīva
Sezona tev ir beigusies vai tomēr mēģināsi iziet uz starta minirallijā "Latvija"?
Rallyworkshop komanda jau sestdien uzreiz paņēma manu sasisto mašīnu. Kamēr vedu draugiem atpakaļ treileri, man jau sūtīja bildes ar samazgātu un daļēji izjauktu auto. Arī jau detaļas tobrīd bija sameklētas. Pirmdien pieņemsim lēmumu un dosimies pie bleķinieka. Nav jau variantu – pēc divām nedēļām minirallijs, kur jānokārto lietas līdz galam (Kalvis cīnās par čempiontitulu). Padoties nedrīkst. Jāpiebilst, ka pirms šīm sacensībām man Rallyworkshop visu nedēļu auto gatavoja sacensībām, kuras diemžēl beidzās ne tā, kā gribētos.Jāsaka, ka tavs avārijas video ātri vien apceļoja pasauli.
Gribētu izmantot iespēju un pateikt lielu paldies saviem faniem, atbalstītājiem un draugiem. Pēc tam, kad avarēju, pēc apmēram divām minūtēm aizgāju uz mašīnu pēc telefona, kur man telefonā, bez pārspīlēšanas, jau bija vairāk nekā desmit ziņas ar gandrīz vienādu tekstu – ''Vai viss kārtībā''? ''Kā jūtos''? Tas video aizgāja pa visiem čatiem un tāpēc cilvēki uztraucās. Man pat rakstīja tādi cilvēki, kurus neesmu saticis piecus gadus. Liels Paldies visiem.
Foto: No privātā arhīva
Jā, pirmo reizi piedzīvoju tādu avāriju. Bet, kā man teica rūdīti autosportisti, tad nav tāda braucēja, kurš brauktu ātri un kurš kaut reizi nav uzlicis uz mutes (smejas). Man līdz šim tā nebija. Esmu braucis daudz un ir bijuši vairāki momenti, kad knapi saiet. Šoreiz nesagāja un es to izbaudīju uz savas ādas. Taču viss ir kārtībā un jāiet uz priekšu.
Blūma avārija:
