Autosporta portāls

Mario Isola

Mario Isola ir riepu ražotāja "Pirelli" F1 nodaļas vadītājs. Atbildīgs pamatdarbs, kur katru dienu Isolam ir regulāras konferences ar F1 komandām un citām pārvaldes struktūrām, taču pa naktīm Isola kā brīvprātīgais strādā par neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferi. Sācis šo misiju 18 gadu vecumā, Isola to turpina darīt jau 32 gadus.

Pēc atgriešanās no F1 posma Melburnā, kas, kā zināms, tika atcelts, Isola bija spiests pavadīt karantīnā, jo arī viņam tika atklāts koronavīruss. Līdz ko Isola atveseļojās, tā viņš uzreiz devās palīdzēt Milānas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
''Pagājušajā svētdienā savu nakts maiņu sāku septiņos vakarā. Mēs nekad neatgriezāmies atpakaļ līdz pieciem no rīta. Mums bija viens izsaukums pēc otra. Pēc tādām naktīm ir smaga sajūta. Atgriezos mājās un man vajadzēja nelielu atpūtu, jo tam ir liela ietekme,'' portālā skysports.com stāsta Mario Isola.

''Kā šoferis esmu izolēts mašīnas priekšā, lai izvairītos no saskarsmes ar cilvēkiem, kas atrodas aizmugurē. Bet, ja ir nepieciešams, tad atbalstu pārējos mediķus, izmantojot papildus aizsardzību. Ir dīvainas sajūtas. Jūs nevarat pārvadāt cietušā pacienta radiniekus. Tas ir smagi no psiholoģiskā viedokļa, jo jebkurš radinieks vai draugs var jums būt liels atbalsts. Tā vietā cietušie uz slimnīcu dodas vieni. Dažreiz mēs runājam par veciem cilvēkiem, kur ģimene tobrīd nezina, vai vēl satiks šo radinieku…''
Arī portālā dirtfish.com Isola atklāj, ka katra nakts ir smaga. Koronavīruss Lombardijā, kur šī brīža klusuma vietā parasti bija trokšņi, smiekli, mīlestība un čalošana līdz rīta gaismai, šobrīd ir atstājis pamatīgas pēdas. Iesēžoties neatliekamās palīdzības automašīnā, Isola stāsta, ka radio sagrauj apkārt valdošo klusumu, jo atskan izsaukums pēc izsaukuma, un viņš ar mediķiem steidz pēc jauniem pandēmijas upuriem. Pēc desmit stundām un deviņiem izsaukumiem Mario atgriežas bāzē.

''Jūs zināt, parasti, kad izej uz darbu sestdienas vakarā, tev apmēram ir priekšstats par to, kas varētu notikt. Kāda avārija, kāds sasitās vai kādam ir nepatikšanas, kad viņš atgriežas no diskotēkas. Bet tagad tas viss ir mainījies. Uz ceļiem negadījumu ir maz, jo tur vairs nav tika daudz automašīnu, kā arī ielas ir tukšas, jo cilvēki neiet ārā. Tagad mēs ejam uz darbu, bet tu nezini, kas tevi sagaida. Tagad katra diena ir kā sestdienas nakts.''
''Šo darbu daru, lai ar abām kājām turētos uz zemes. Mēs dzīvojam šajā motorsporta, WRC un F1 pasaulē, un mums ir viss, kas vajadzīgs. Viss ir izdarīts un mēs izskatāmies smuki. Taču šeit ir reālā dzīvē, kur šobrīd notiek īsta traģēdija. Kad šādas lietas notiek, domāju, vai kāds no mūsu brīvprātīgajiem apstāsies. Bet tas nenotiks. Tieši otrādāk – mēs saņemam vairāk. Kad atgriežamies bāzē, mums ir siena, kur cilvēki raksta vēstules, uzmundrina mūs. Ja godīgi, tur emocijas ir ļoti sakāpinātas.''