Autosporta portāls

Vecpils posms paredzēts 18. janvārī, kam sekos sacīkste Madonā, Raibenes trasē, 25. janvārī. Turpinājums Brenguļos 9. februārī, bet fināls 22. februārī Jēkabpilī.

Ziemas sezona kalendāra ziņā šķiet ļoti īpatnēja ciešā grafika dēļ. Sportisti, kuri kalendāra aprises uzzināja braucēju sapulcē oktobrī, jau pauduši šaubas, vai ziemas sezona būs kupli apmeklēta visos posmos, jo blīvais sacensību grafiks uzliks pamatīgu slodzi uz tehnikas gatavošu un finansēm. Taču nosacīti problēmu varētu risināt pati ziema – diez vai piedzīvosim noturīgu balto gadalaiku četru nedēļu garumā, līdz ar to iespējama gan sacensību pārcelšana, gan atcelšana, kas kalendāra blīvumu izšķīdinās. Tiesa, jāņem vērā, ka Folkreisa Ziemas kauss nebūs noticis, ja netiks aizvadīti vismaz trīs posmi.

Folkreisā plānotas dažas ievērojamas izmaiņas sacensību norisē. Krosa komisijas padome lēmusi, ka Junioru kausa dalībnieku vecuma griesti būs 18 gadi, attiecīgi, par uzvaru cīnīsies braucēji vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Tāpat svarīgs elements būs jebkādu sarunu iekārtu izmantošanas aizliegums, turklāt šis aizliegums, nojaušams, tiks paredzēts arī autokrosā, arī Latvijas čempionātā. Folkreisā sarunu iekārtas paredzēts atļaut Junioru kausa dalībniekiem, par autokrosa junioriem pagaidām informācijas nav.

Tēma par sarunu iekārtām uzsākta pēc tam, kad LAF tehniskā dienesta pārstāvji ziņojuši par jauno FIA noteikumu – ausīs sarunu iekārtu ievietojamās austiņas nedrīkst būt no cieta materiāla, tām jābūt no silikona tipa materiāla, vai jābūt integrētām ķiverē. Šāds nosacījums teorētiski ir sadārdzinājums tiem braucējiem, kuri līdz šim izmantoja telefonu austiņas vai citus risinājumus. Tā kā Folkreiss saknē ir sports ar pēc iespējas slāpētām izmaksām (vismaz teorijā), tika pieņemts lēmums aizliegt sakarus starp komandu un braucēju pilnībā, lai neprovocētu braucējus tērēt līdzekļus sarunu iekārtu iegādei. Turklāt Folkreisa gadījumā sarunu iekārta pamatā ir pretruna cīņas būtībai: Folkreisā nav ārējo aizmugures skata spoguļu – noteikums, kas mantots no Folkreisa dzimtās puses Skandināvijas. Viens no iemesliem – lai mašīnas pēc iespējas ciešāk var nolikt vienā starta rindā (ziemeļos visi starti ir no vienas rindas), otrs – lai saasinātu cīņu trasē, liedzot sportistiem braukt “segšanās” režīmā. Atļautas sarunu iekārtas un diktāts no malas, kur un kā sportistam ir jābrauc, likvidē šo braucēja “pašnoteikšanos” trasē.

Lai gan jau dzirdēti minējumi, ka sarunu iekārtas lietošanu nevar izkontrolēt, jo padomdevējs var atrasties jebkurā trases krūmā vai līdzjutēju pūlī, tā gluži nav. Tāpat, kā sacensībās jebkurā brīdī tehniskā komisija var pārbaudīt mašīnas svaru, tāpat jebkurā brīdī jebkura no trases braucoša automašīna var tikt apturēta un pārbaudīts, vai ķiverē vai mašīnā nav sarunu iekārtai “līdzīgs priekšmets”.

Interesanti, ka KK padome sarunu liegumu plāno ieviest arī Latvijas autokrosa čempionātā – gadā, kurā mainītā braukšanas sistēma paredz gan neprognozējamas braucēju starta vietas, gan Džokera apli, kas varētu radīt vēlmi saņemt informāciju par notikumiem arī no trases malas. Šāds lēmums vēl vairāk padarīs sacensības interesantas.

Par šo tēmu Autocross.lv vēl pirms lēmuma pieņemšanas uzdeva jautājumu vienam no pieredzējušākajiem braucējiem šā brīža krosā Arnim Odiņam, kurš startējis gan autokrosā, gan rallijkrosā – arī starptautiskā līmenī -, kā arī Folkreisā. Arņa atbilde pārsteidza, jo viņš sarunu iekārtu savā karjerā izmantojis minimāli: ''Es neizmantoju sarunu iekārtu, arī rallijkrosā braucu bez spotera. Bijuši ļoti reti izņēmumi, varbūt Uģis [Traubergs, kurš palīdzēja Odiņam debitēt Eiropas čempionātā] kādreiz kaut ko minimāli ir ziņojis. Man patīk pašam visu domāt! Protams, ir neziņa par to, kas notiek aizmugurē un kādreiz gribas paprasīt, kas, kur notiek, sevišķi līkumotās trasēs. Taču es pats sev esmu taktiķis braukšanā, ar to pietiek. Es pirms brauciena jau esmu izdomājis, ko es darīšu. Braucot Folkreisā bija nedaudz citādāk, jo braucienos ir vairāk dalībnieku – kvalifikācijās desmit, finālā 12. Un tad ir tā, ka brīžiem nenojaut, kurš esi, kurš būsi pēc Džokera. Bet tas ir pašam ļoti interesanti. Folkreisā es vienīgo spoguli, salonā, taisnēs grozīju visai pamatīgi. Tas gan parasti beidzās ar to, ka tas nokrīt zemē. Es būtu par to, ka sarunu iekārtas nav vajadzīgas. Tas tikai audzina sportistu domāšanā, viņam nākas piespiest sevi iedziļināties, paplānot, palasīt… Cik esmu trases malās dzirdējis spoterus, tur tiek teikts priekšā gandrīz katrs braukšanas metrs. Nav slikti, ja kāds pamāca, taču tas iemāca braucēju pašu salonā nedomāt. Taču mums vajag domājošus sportistus. Tādus, kuri paši uzzina, cik apļu līdz finišam atlicis, kāds kurā postenī izkārts karogs.''

Folkreisā izmaiņas plānotas arī tehniskajos noteikumos – pirmkārt, mašīnām, kuras pirmo reizi saņems tehnisko pasi 2020. gadā un vēlāk, mašīnām būs jāsaglabā oriģinālie buferi ar oriģinālajiem to stiprinājumiem – kā no rūpnīcas. Šo noteikumu interpretācijas risinās tehniskā komisija. Līdz šim braukušajām mašīnām atgriešanās pie oriģinālajiem buferiem lielākoties ir praktiski neiespējama, jo līdzšinējie noteikumi paredzēja to demontāžu, attiecīgi, nekā oriģināla lielā daļā gadījumu tur vairs nav palicis.

Folkreisā pirmo reizi ieviests motora darba tilpuma limits – turpmāk uz starta varēs stāties tikai auto ar motora darba tilpumu līdz 3000 kub. cm. Tiesa, šajā brīdī šāds lēmums ir formāls, jo praksē neviens auto ar lielāku motoru nestartē.

Vēl viens interesants jaunums ir ielas radžu riepu atļaušana ziemas sezonā Klasikas braucējiem. Vēl tiek definēts riepu veids – radžu skaita ierobežojums, utt.