Autosporta portāls

SKARBAJOS DEVIŅDESMITAJOS DEBITĒ LINDIJA GRIEZE
Deviņdesmito gadu otrajā pusē Latvijas autokross bija nonācis īpašos slavas augstumos. Nacionālais čempionāts pulcēja lielu dalībnieku skaitu, veidojās superzvaigznes, kuri startēja un guva panākumus Eiropas autokrosa čempionātā, attīstījās trases un pasākumi. Taču kā likums, autokross biju vīru sports, un nebija pat aizdomu, ka varētu būt citādāk. Tie bija laiki, kad līdzīgi tika uzskatīts gan par politiku, gan biznesu, gan daudzām citām dzīves jomām. Skat, tomēr pārdesmit gadu laikā esam piedzīvojuši izmaiņas – mums pat prezidente un premjere ir bijušas dāmas, bet veiksmīgas uzņēmējas ir biznesa vides lepnums.

Tajos tālajos tumsonības gados kādā no autokrosa sacīkstēm uz starta parādījās eksotisks auto Opel Manta, ar kuru startēja ne mazāk eksotisks braucējs – dāma vārdā Lindija Grieze. Kurzemniece iegājusi vēsturē kā pirmā Latvijas autokrosa dalībniece. Ar aizmugures piedziņas monstru Lindijai negāja viegli, taču viņa spītīgi brauca līdz finišam. Autocross.lv uzrunāja Lindiju sociālajos tīklos, ļoti jācer, ka šobrīd Lielbritānijā dzīvojošajai dāmai būs iespēja pastāstīt savas tā laika sajūtas, stājoties uz starta skarbajā vīru kompānijā.

Lai gan daudzu tā laika līdzjutēju atmiņā ir Griezes starti Latvijas čempionāta posmos, neviens oficiālais sezonas protokols gan viņas vārdu neuzrāda – iespējams, protokolu vaina, nefiksējot visus tos braucējus, kuri neguva ieskaites punktus. Taču iespējams, ka Lindijas starti aizvadīti ārpus čempionāta esošajās sacensībās, kādu savulaik bija ne mazums.
PIRMAIS ILGTERMIŅŠ – LIENE OZOLIŅA
Pēc Lindijas Griezes drosmīgā eksperimenta pagāja vairāki gadi, līdz trasē atkal devās dāma. 2006. gadā brāļa Kaspara vietā 1600 klases VW Golf I sēdās Liene Ozoliņa. Izrādījās, ka Liene krosā bija uz palikšanu, jo tika veiktas pilnas 2006. un 2007. gada Latvijas autokrosa čempionāta sezonas. Debijas sezona gana stabila, ar ko pietika kopvērtējuma sestās vietas iegūšanai. Turklāt vairāk vai mazāk regulāri tika startēts arī NEZ rallijkrosa čempionātā, kurā 2006. gadā sasniegta astotā vietā Fast 1600 klasē.

Pēc šīm pāris sezonām gan Ozoliņa atteicās no starta salonauto klasē, tā vietā 2008. gadā aizvadot dažas sacensības ar B600 klases bagiju. Togad B600 klase Latvijas autokrosā vēl tikai veidojās, bet jau 2009. gadā kategorijai tika piešķirts Latvijas čempionāta statuss. Lienei bagijs patika, tāpēc arī viņa bija uz starta, gūstot piekto vietu čempionāta kopvērtējumā. Cīņas pie bagija stūres tika aizvadītas līdz pat 2012. gadam, kas kopumā veidoja ļoti atzīstamu autokrosa karjeru.

UN TAD DĀMU UZBRUKUMS!
Interesanti, ka, lai gan Ozoliņa 2006. gadā joprojām bija gluži vai autokrosa brīnums, viņas karjeras laikā sākās īsts dāmu vilnis, kurš kopš tā laika nav apsīcis, tieši otrādi – sievietes ienāk sportā arvien biežāk, drosmīgāk un ambiciozāk. 2009. gadā CK 125 klases kroskartos uz starta stājās Liene Sproģe, kura arī vēlāk karjeru turpināja B600 bagijos. Meičas parādījās Folkreisa izveidošanās pirmajās sezonās – Evija Vītola, iepriekš ralliju un driftu izmēģinājusī Kristena, Liene Āboliņa, Līga Spīķe, Aiga Spāģe. Līdz ar Mini bagiju (tolaik Beta) klases ienākšanu Latvijā uz starta parādījās arī mazas, bet ļoti sportiski spītīgas meitenītes – Evelīne Nestecka, Monta Henilāne, lietuviešu meičas Prašukaite, Kuraite un citas.

PIRMAIS ČEMPIONTITULS
2012.gadā Folkreisā debiju piedzīvoja arī kāda jauna meiča, vārdā Beate Klipa. Tautas sportā gāja kā pa kalniem, galvenokārt tehnikas izturības problēmu dēļ. Taču jau kopš debijas sezonas tika mēģināti spēki arī B600 klasē, kurā brieda nopietni panākumi. 2013. gadā šoks visam Latvijas autokrosam – Beate izcīnīja uzvaru vienā no Latvijas čempionāta posmiem. Augusta Vecpils sacīkste, attiecīgi, iegājusi vēsturē kā pirmā, kurā uzvaru čempionāta ieskaitē guvusi dāma. Savukārt jau 2014. gadā Klipa kļuva gan par Latvijas, gan Baltijas autokrosa čempioni B600 klasē. Latvijas ieskaitē tika uzvarēts četros (no 5) posmos, dominance – pārliecinoša. Vēl viens čempiontituls un Sporta meistara statuss sasniegts 2015. gadā. Vēlākās sezonas pavadītas NEZ Kroskartu čempionāta Xtreme klasē, tiesa, panākumu garša starptautiskajā seriālā izsīka, un 2020. gadā Beate vairs nebija uz starta nevienā sacīkstē, pat ne savās mājās. Tiesa, nenotika arī NEZ čempionāts.
Šajos gados krosā ienāca arī Monta Beierbaha, kura pēc daudzsološiem startiem autokrosa 2000 Super klasē pārsēdās tajā pašā B600 klasē (jau atkal – izvēle krīt uz čempionāta mežonīgāko ieskaiti!). 2018. gadā Monta sasniedza trīs uzvaras B600 klasē, kopvērtējumā gūstot otro vietu. Tiesa, klasei togad neizdevās noturēt čempionāta statusu, tāpēc Montas uzvaras statistikā ieskaitītas kā Latvijas kausa panākumi. Toties pirmā Latvijas čempionāta uzvara sasniegta skaistā cīņā pērnā gada sezonas noslēgumā Mūsas trasē.

Paralēli rallijkrosā debiju piedzīvoja arī Anete Ķēniņa, kļūdama par regulāru dalībnieci Lada RX ieskaitē. Šogad viņa ir gatava iesaistīties Folkreisa un autokrosa cīņās.

MĒRĶTIECĪGĀK
Beate Klipa, šķiet, bija pirmā vēstnese ļoti mērķtiecīgām krosa meiteņu karjerām autosportā. Viņa paralēli autokrosa aktivitātēm pievērsās kartingam un citām treniņsacīkstēm. Un Beatei pa pēdām nāk citas ļoti spēcīgas spēlētājas, jau ar pieredzes bagāžu pirms debijas krosā. Ļoti mērķtiecīgi karjeru veido Marta Starka, kura bez Folkreisa un kroskartu cīņām startējusi gan kartingā, gan neskaitāmās standartauto sacensībās. Līdzīgs stāsts par Folkreisā debitējušo Alisi Līgu Grāmatiņu, kura ienāca smilšu sportā no kartinga. Bet pērnā gada kroņa numurs izrādījās Maija Stakena, kura pēc karjeras kartingā kā komēta – spoži – ielidoja Latvijas rallijkrosā, kļūstot par Latvijas rallijkrosa čempionāta Touring 2000 klases bronzas medaļnieci un NEZ Baltijas čempionāta uzvarētāju Super 2000 klasē.

Pagājušajā gadā īstu uzrāvienu dāmu cīņās ieguva Folkreiss. Lai gan jau iepriekš Folkreisā bija startējušas vairākas dāmas, 2020. gadā sešos posmos kopumā uz starta stājās deviņas braucējas, bet posma rekords kopš rudens cīņām Bauskā ir septiņas vienā sacīkstē startējošas folkreisistes!

Folkreiss reaģēja, uz šo gadu Ziemas un Vasaras kausa nolikumos atjaunojot Dāmu kausa ieskaiti, kura bija pazudusi no dokumentiem iepriekšējās Krosa komisijas vadības laikā. Turklāt šā gada vasaras sezonā Folkreisā paredzēti Dāmu klases Superposmi – Smiltenē un Vecpilī sieviešu klasē paredzēts atsevišķs finālbrauciens. Šo posmu un arī visu pārējo sacīkšu rezultāti veidos Folkreisa Dāmu kausa kopvērtējumu.

Un meitenes reaģē pretī – jau šobrīd dalību piesaka vairākas jau startējušās un līdz šim nestartējušās dāmas, kas liek domāt, ka gan Superposmi, gan pārējās sacīkstes pulcēs ievērojamu dalībnieču skaitu.

GLOBĀLĀS TENDENCES
Sievietes autosportā – tā nav tikai tēma “īsto veču” sarunās garāžās un vispārēja jūsmošana par jauniem elementiem tehniskajos sporta veidos. Jau vairākus gadus FIA līmenī tiek veicināta sieviešu ienākšana sportā, ar to domājot ne tikai stāšanos uz starta. Tiek uzsvērts, ka dāmas var būt gan lieliskas autosporta menedžeres, gan inženieres, gan mehāniķes, gan… — autosporta industrija ir tik plaša, ka iespējamo amatu un nodarbošanos ir ļoti daudz. Tieši to pašu var teikt par sportu nacionālajā līmenī – sievietes drīkst būt drosmīgas, un tas sen vairs nav neprāts un bezkaunība, ienākt “īsto veču sportā”. Pasaule ir mainījusies.
Kopš Lindijas Griezes “neprātīgās” debijas autokrosā mūsu sportā Latvijā jau startējušas daudzas sportistes. Pēc aptuveniem aprēķiniem vairāk nekā 25.

Pieejot tēmai pavisam praktiski, jāsaka – autosports gan pasaulē, gan Latvijā daudzus gadus tīši vai netīši turējis aiz apmales pusi iespējamo industrijas klientu. Iedomājieties, futbolu un hokeju spēlē visa pasaule, slido un slēpo tāpat, arī maratonu skrien visi. Bet autosportā startē tikai puse. Skaidrs, ka industrijai ir visi iemesli pacīnīties par sieviešu ienākšanu rezultātu tabulās.

Tajā pašā laikā šis ir arī stāsts par uzdrīkstēšanos – būt pirmajām, kuras atļaujas uzvilkt autosportistes kombinezonu, nenobīties no, iespējams, ne vienmēr korektajiem skatieniem un komentāriem, un nenobīties no iespējas gūt panākumus – kā politikā, biznesā un citās dzīves jomās.