Autosporta portāls

Sports Racing Technologies (SRT) komandai šobrīd ir darba pilnas rokas, jo sacensību kalendārs ir ļoti saspringts. Gaidāmajā Igaunijas ERČ rallijā uz starta izies uzreiz četras SRT komandas ekipāžas – Ralfs Sirmacis un Rauls Jēts brauks ar Škoda Fabia R5, bet brāļi Nikolajs un Vasīlijs Grjazini startēs ar Peugeot 208 R2 spēkratiem.

Īsi pirms došanās uz kārtējiem testiem pirms gaidāmā rallija, portāls Go4speed uz sarunu aicināja SRT komandas jauno menedžeri Džo Labuckas, kurš pastāstīja par komandas gaitām ERČ čempionātā, kā arī nedaudz ieskicēja nākamās sezonas plānus.

Džo, ilgu laiku Tu nedzīvoji Latvijā. Kur tu biji pazudis?
Iepriekšējos septiņus gadus dzīvoju un strādāju Maldīvu salās, taču šogad atgriezos atpakaļ Latvijā.

Un tagad Tu esi SRT komandas menedžeris.
Jā, Ģirts Krūzmanis mani uzaicināja pievienoties komandai, ko arī labprāt pieņēmu. Jau iepriekš biju Bensons Auto komandas menedžeris, bet tagad par menedžeri strādāju SRT vienībā. Darbs ir interesants, kur nav lielas ikdienas rutīnas.

Cik viegli vai grūti Tev ir strādāt tik lielā komandā?
Jā, mums ir liela komanda, kur katram ir savi pienākumi. Protams, svarīga loma komandā ir Sanitai Smiltiņai, kura ir koordinators. Viņa izplāno, kā braukt, kur un kādas tehniskās palīdzības mašīnas brauks, cik daudz laika, lai nokļūtu gala mērķī, tām vajag, ceļu apmaksas, kur viņi dzīvos u.t.t. Piemēram, lai aizvestu 20 cilvēkus uz Azoru salu ralliju, tur bija vajadzīgs apjomīgs un precīzi izplānots darbs. Tāpat arī pirms testiem ir jāveic rūpīga un precīza plānošana.

Kādi ir tavi pienākumi komandā?
Mans darbs vairāk ir atkarīgs no sacensībām. Kad visi jau ir atbraukuši uz vietas, tad mans pienākums ir uzraudzīt servisa parku. Pirmkārt, lai jau vieta ir piemērota, jo bieži daudz laika sanāk pavadīt, runājot ar atbildīgajiem par to, lai mēs servisa parkā varētu uzbūvēt servisa parku tā, kā mums to vajadzētu. Tad vēl manā pārraudzībā ir tehniskās komisijas, administratīvie pasākumi kā dažādas kontroles, degvielas uzpilde u.t.t. Man ir jāpārrauga viss tas, kas notiek servisa parkā, un viss, kas ir saistīts ar sporta mašīnām.


Cik viegli vai grūti ir tikt galā ar šiem pienākumiem, kad komandā brauc vairākas mašīnas?
Protams, ja brauc viena vai divas mašīnas, tad darbs ir vieglāks. Piemēram, Igaunijas ERČ posmā mums būs četras mašīnas, tāpēc šajā rallijā būs jāspēj visu saplānot tā, lai servisa parkā viss tiktu veikts visaugstākajā līmenī. Ja, piemēram, kādam no sportistiem būs vajadzīgi kādi lielāki remontdarbi, tad ir jāspēj ātri noreaģēt un dažus mehāniķus novirzīt uz citu auto, bet tajā pašā laikā ir jāpārbauda arī pārējo sportistu mašīnas. Tie pienākumi ir daudz, tāpēc tos sīki nevar aprakstīt, jo katrs rallijs bieži vien ir savādāks un tie darbi ir savādāki.

Pastāsti, lūdzu, piemēram, kāds izskatījās SRT komandas loģistikas ceļš uz Akropoles ralliju.
Akropoles rallijā mums brauca divas mašīnas. Pēc iepriekšējā Īrijas ERČ posma viena mašīna tika atstāta Itālijā, kur ir mūsu komandas izbraukumu bāze. Mūsu mehāniķi lidoja uz Itāliju, kur apkopa šo auto un sagatavoja Akropoles rallijam. Pēc tam viena daļa mehāniķu devās atpakaļ uz Latviju, bet citi jau ar sporta auto devās tālāk uz Akropoles ralliju. Tikmēr otrs sporta auto devās no Rīgas, lai pēc tam satiktos jau tur uz vietas.

Šādā loģistikā noteikti jāplāno divi vai trīs soļi uz priekšu...
Jā, loģistika pēc un pirms rallijiem ir ļoti jāplāno. Mēs ļoti cenšamies izmantot to iespēju, ka pēc sacensībām auto paliek bāzē, kur to mūsu mehāniķi var salabot un saregulēt atbilstoši nākamā rallija vajadzībām. Līdz ar to mūsu koordinators jau zina, kur un kādas sacensības plānojas, tāpēc arī attiecīgi pēc rallijiem tiek pieņemti lēmumi, kur un kādas mašīnas, un ar kādiem transportiem tiks vestas. Tā ir tāda gara ķēde, kur katrs process ir sīki izplānots. Šeit nevar plānot tikai vienu ralliju uz priekšu, bet gan vairākas sacensības, lai tā loģistika būtu vienkāršāka un ērtāka, lai pareizi novirzītu mūsu cilvēkus, kuriem arī ir jāieplāno atpūta un atvaļinājumi.


Kas tā ir par komandas bāzi Itālijā?
Mums ir bāze Itālijā, kur mēs īrējam telpas no vienas itāļu komandas. Mēs tur, kad nepieciešams, atstājam gan tehniskās palīdzības mašīnas, gan arī sporta auto, kur tās varam arī pārbūvēt no grants uz asfalta piekari. Protams, kad rallijs tagad būs Igaunijā, tad visi auto un servisa mašīnas dodas atpakaļ uz Latviju.

Cik šobrīd ir liels SRT komandas rallija autoparks?
Tagad pie mums jau ir ieradusies trešā Škoda Fabia R5, kā arī papildus ir četras Peugeot 208 R2 automašīnas. Tas ir tikai rallijam, taču mums vēl ir šosejas Ford Fiesta R2 un BMW automašīna, ar kurām nesen Biķerniekos šosejas sacensībās startēja Ģirts Krūzmanis un Nikolajs Grjazins. Tāpat mūsu rīcībā ir arī ''Ford Fiesta RX Lite'' rallijkrosa mašīna.

Kā šogad SRT komanda izskatās uz pārējo ERČ vienību fona?
Mēs ne ar ko daudz neatšķiramies no Opel rūpnīcas komandas vai no ERČ čempiona Kajetana Kajetanoviča komandas. Gan nodrošinājumā, gan aprīkojumā, gan arī prasmēs un zināšanās. Esam ļoti labā līmenī, un šur tur pat esam pāri.


Vai interese par Jūsu komandu Eiropā vai Baltijā ir liela?
Interese par mūsu komandu ir liela. Mums nepārtraukti zvana un raksta cilvēki, kuri vēlas izīrēt mašīnas uz sacensībām. Diemžēl esam spiesti atteikt, jo mums prioritāte ir ERČ un mūsu braucēji. Ir sportisti, kuri grib izīrēt mašīnu uz saviem nacionālā čempionāta posmiem, taču šobrīd to ir grūti apvienot ar mūsu plānotajiem startiem. Tāpat ir jau interese no sportistiem par nākamo gadu. Ar saviem darbiem un kvalitātēm esam pamanāmi, un tas priecē.

Vai vari atklāt, kādi ir jūsu nākamās sezonas plāni?
Nākamgad domāju, ka mēs vēl startēsim ERČ, kur plānojam jau braukt ar trīs R5 mašīnām un dažām R2 mašīnām, par kurām arī ir interese. Par tālākiem plāniem tad jau redzēs, kā viss izvērtīsies.