Autosporta portāls

Pēdējos gados Ivars bieži redzams dažādās rallija sacensībās, palīdzot pildīt ar drošību saistītus pasākumus. Arī Tet Rally Liepāja Vasaraudzis pildīja savus pienākumus. Bijušais rallija braucējs pirms ātrumposmiem pa trasi vizināja FIA novērotāju un FIA sporta drošības departamenta pārstāvi Mišelu Mutonu.
Tie, kuri varbūt nezina, tad Mutona ir pirmā un vienīgā sieviete, kura uzvarējusi WRC čempionāta posmos. Tāpat viņa arī izbaudījusi trakos B grupas laikus. 1980-os gados viņa kopā izcīnīja uzvaras četros posmos, bet 1982.gadā WRC kopvērtējumā pilote ierindojās otrajā vietā, iemantojot cieņu ne tikai par savu braukšanas māku, bet arī par savu personību un aizrautību.

Par to, kādi bija Ivara pienākumi aizvadītajā rallijā un ko bijušais rallija braucējs novēroja, vizinot Mutonu pa ātrumposmiem, par to šajā sarunā.

Ivar, kādi tavi pirmie novērojumi un secinājumi, braucot pa ātrumposmiem kopā ar Mišelu Mutonu? Ko viņa skatās un kam pievērš uzmanību?
Mutona ir savā vietā un viņa redz visu to, kā tam ir jāizskatās, jo viņa pati ir to visu izbaudījusi. Viņa pievērsa uzmanību daudzām lietām, niansēm, bet galvenais bija tas, lai tie ātrumposmi būtu baudāmi no braukšanas un no braucēju viedokļa, kā arī skatāmi no skatītāju viedokļa. Protams, ļoti lielu uzmanību viņa vērsa uz drošību, kas vienmēr ir bijusi aktuāla, bet šobrīd ir vēl aktuālāka, lai rallijs varētu norisināties droši.
Ja viņa redzēja kādus pārkāpumus, tad jūs stājāties, lai tos novērstu, ja?
Jā, teorētiski mums būtu jāpiestāj kādās šaubīgās vietās un jānorāda tiesnešiem kādas darbības (piem., pārvilkt lentu), taču Tet Rally Liepāja gadījumā šis rallijs ir gana labi saorganizēts un drošības plāns strādā ļoti labi. Jā, protams, vienmēr ir mazas nianses, kuras vēl var pielabot, bet globāli viņai viss apmierināja no drošības viedokļa. Jā, bija reizes, kad piestājām, bet tās bažas sagādāja paši skatītāji. Diemžēl ne vienmēr skatītāji grib paklausīt tiesnešiem, un tas ir tas, uz ko mums vajadzētu vērst uzmanību un atbildību. Organizatori uzņemas atbildību, bet skatītājiem nevajadzētu provocēt uz šādām lietām. Jau piecus sešus gadus palīdzu Liepājas rallijam, tāpēc esmu redzējis ļoti daudz. Bet kopumā jāsaka, ka mums tā organizētība ir ļoti labā līmenī. Sacensību laikā viss rit ļoti raiti pēc pulksteņa. Ja kaut kas notiek, tad ļoti raiti viss tiek atrisināts.

Kādi ir tavi novērojumi par drošību rallijā? Bieži dzirdētas dažādas atsauksmes par lentojumu.. Tur novilkts pārāk traki, tur neko nevar redzēt u.t.t.

Es teiktu, ka diezgan liela bumba ir skatītāju pusē, tāpēc ir jābūt saprātīgiem. Ja trase ir slēgta un pa to sāk braukt drošības mašīnas, tas nozīmē, ka pa trasi skraidīt vairs nevajag. Ja gribas atrast labāku skatīšanās vietu, tad atvēlējiet sev vairāk laika, lai laicīgi ierastos ātrumposmā. Nedod Dievs, ka, lavierējot pa trasi starp drošības mašīnām, sanāk kādas nepatikšanas, tad cietēji būs visi, lai arī no organizatoru puses darbs būs izdarīts milzīgs un pareizs. Nevaram katram skatītājam klāt nolikt apsardzes darbinieku. Klausam tiesnešus un esam modri trasē!

Kā tev likās, vai Mutonai patika Tet Rally Liepāja ātrumposmi?
Domāju, ka Tet Rally Liepāja ātrumposmi viņai patika, īpaši Tukuma dops. Prasīja man, vai šajā apkaimē nav līdzīgi ceļi (smaida). No rallija ātrumposmu viedokļa atsauksmes bija pozitīvas. Neteica man, ka viss ir slikti un kur es esmu atbraukusi (smejas). Mums jau tie ceļi ir labi un skaisti, un rallijam atbilstoši. Jā, ir dažas vietas, kas ir par ātru un ir garas taisnes, bet vienmēr var visu pielāgot un izmantot labāk.

Ko Mišela teica par daudzajiem Latvijas karogiem, kas bija vērojami vairākos ātrumposmos? Nedusmojās?
Nē, nedusmojās. Viņa tikai priecājās, ka tie karogi tur bija un smuki izskatās. Arī otrs novērotājs atzīmēja to pašu, ka karogi smuki izskatās un fani strādā. Ļoti iespaidīgi tas izskatījās Nīcas dopā gar karjeru tajā taisnē.
Nākamgad Tet Rally Liepājā tiks aizvadīts WRC posms. Varbūt trasē redzēsim arī Ivaru Vasaraudzi?
Lai teiktu, ka es pie tā tagad ļoti strādātu, tā nav. Ja parādīsies iespēja startēt ar konkurētspējīgu automašīnu, domāju, ka visdrīzāk to izmantošu. Dzīve rādīs. Taču, zinot mūsu fanus un mūsu kādreizējo ātrumu rallijos, viņi noteikti vēlētos, lai es atkal brauktu tikpat ātri (smejas). Taču jābūt reālistiem. Būtu nepieciešami vairāki un intensīvi treniņi, lai atsvaidzinātu iemaņas. Nav jēga piedalīties tādā rallijā tikai braukšanas pēc. Būs vajadzīgs liels darbs, lai to visu sasniegtu. Pavizināšanos var noorganizēt arī ārpus rallija, bet rallijā ir jādod virsū! Ja mauc, tad mauc, ja nē, tad skatās no malas. Man tas nav olimpiskais mērķis tikai piedalīties. Tāds ir mans redzējums.