Autosporta portāls

Par jauno automašīnu varu teikti tikai to labāko. Ja jau izdevās uzvarēt vienā ātrumposmā un vairākas reizes iebraukt Top 3, tad domāju, ka automašīna komentārus neprasa. Kaut kādā ziņā grants un ziemas ralliji ir līdzīgi, tāpēc sacensības Alūksnē man ļāva uz Portugāli doties ar lielāku zināšanu bagāžu par jauno auto. Arī tas, ka sacensību pirmajā dienā mitrajā un dubļainajā trasē tas temps nebija tas augstākais, un tas mums noteikti nāca par labu, jo varējām ieskrieties un vēl vairāk aprast ar jauno auto.
Video brīžiem izskatījās, ka brauc ļoti ātri un, iespējams, uz riska robežas. Kā izskatījās no tava ofisa?
Kā jau teicu dažās intervijās, tad pašam brīžiem bija pārsteigums, ka uzrādu tik labu rezultātu, kaut gan braukšana tobrīd nebija tā labākā. Varu teikt, ka katrā ātrumposmā viennozīmīgi varēja pabraukt ātrāk, jo neviens dops nebija tāds, ka nobrauktu teicami vai ka būtu riskējuši. Rezerve noteikti bija, bet varbūt TV ekrānos izskatījās, ka braucam ļoti ātri.

Pastāsti par to neveiksmīgo 11.ātrumposmu. Kas tieši tur notika un kā izdevās pārsist riteni?
Noskatoties video, tad, ja tā godīgi, nezinu, kas tas īsti bija, jo tā nebija klasiski pārsista riepa, bet tā riepas mala bija tāda, it kā kāds iedurtu ar kaut ko asu, jo riepa bija pārgriezta un uzreiz nolaida gaisu. Tas bija tieši trajektorijā un izvairīties nebija iespējams. Arī kamerās nevar redzēt. Bijām uzreiz spiesti mainīt riepu, līdz ar to arī zaudējam daudz laika. Bez riepu maiņas braukt tālāk nevarējām, jo varējām sabojāt automašīnu.
Cik grūti pēc tam saņemties un turpināt ralliju, kad zini, ka uz augstu rezultātu vairs nevari cerēt? Manuprāt, jebkuram nolaižas rokas.
Protams, tas bija sāpīgs moments. Kad viss sāk izdoties un rezultāti ir labi, un tad notiek viena šāda epizode un tava cīņa par labu rezultātu ir galā. Taču ir jāsaņemas, jo dusmām un bēdām vairs nav īstas nozīmes. Ir jābrauc tālāk un jāizdara labākais, ko var. To arī spējām pierādīt, kad no 20.vietas aizcīnījāmies līdz 12.pozīcijai. Arī no tādām neveiksmīgām situācijām ir jāpaņem tas labākais un jāturpina iet uz priekšu.
Pastāsti par to pirmo dienu, kad lija gan lietus, gan spīdēja saule. Tās seguma maiņas bija ļoti krasas un biežas. Braukšanas apstākļi laikam tādos apstākļos, kad nezini, kas tevi sagaida nākamajā līkumā, ir diezgan sarežģīti.
Jā, tā arī bija, jo laikapstākļi ļoti mainījās. Laikapstākļi mainījās pat dopā. Vietām mitrs, vietām jau trase žūst, vietām dubļi, bet citviet migla. Lai tas rezultāts būtu augsts, bija ļoti jālasa segums un jāatrod vietas, kur var braukt ātrāk, bet kur nē. Līdz ar to, jā, pirmā diena no braukšanas viedokļa bija diezgan sarežģīta.

Pastāsti, lūdzu, par savu komandu. Jūs visi četri braucēji esat zem viena jumta vai tomēr katrs pats par sevi?
Mūs vieno tikai riepu ražotājs MRF, un tas arī viss. Katram mums bija sava tehniskā komanda, savs stūrītis. Piemēram, Madsu Ostbergu satiku tikai piektdien kvalifikācijā, gaidot rindā. Rallija laikā mēs servisa zonā, lai arī bijām blakām, katrs nodarbojāmies ar savām lietām.
Kāda pēcgarša pēc šāda rallija, kurā uz starta izgāja arī rūdīti WRC braucēji un ar kuriem izdevās paspēkoties kā līdzīgs ar līdzīgu, kā arī vienā dopā uzrādīt ātrāko laiku?
Ja tā atsevišķi skatās, tad rezultāts ir labs. Potenciāls ir, bet ir jāstrādā pie tā, lai visu laiku varētu braukt tādā ātrā un stabilā tempā, kā to darīja Kreigs Brīns, Haidens Padons un Mads Ostbergs. Mēs ik pa brīdim spējām pabraukt tikpat ātri, cik viņi, kuri šādā līmenī var nobraukt visu ralliju. Bet, protams, tas ir laika un pieredzes jautājums. Piemēram, kad 2014.gadā Padons rallijā startēja ar ''Hyundai i20 WRC'', es tobrīd vēl nemaz nebiju sācis braukt rallijā. Bet jebkurā gadījumā šis rallijs mums iedeva pārliecību, ka varam šāda tipa rallijos braukt WRC2 pilotu tempā, kas priecē. Šī mums ir otrā sezona ar pilnpiedziņas auto un pirmā pilnā sezona pie ''Škoda Fabia RS Rally2'' automašīnas stūres. Ir patīkami, bet, protams, darbs vēl ir jāiegulda liels.