Viennozīmīgi var teikt, ka Jānis Eglīte ir šī gada labākais Latvijas drifteris, jo otro gadu pēc kārtas izcīnīja Latvijas čempionāta titulu, kā arī spēja uzvarēt Austrumeiropas (EEDC) drifta čempionātā. Tādēļ loģiski, ka pēc sezonas aicinājām Jāni uz interviju, kurā viņu iztaujājām par aizvadīto sezonu, braucienu uz Poliju un nākotnes plāniem.
Sāksim ar šo sezonu, esi gandarīts?
Jā, protams, ka esmu gandarīts. Ļoti veiksmīgi sanāca, ka izdevās abus divus titulus paņemt. Daugavpils bija pēdējais Latvijas posms, uz kuru es zināju, ka braukšu, jo pēdējā posma laikā bija jābrauc uz Sanktpēterburgu cīnīties par EEDC čempi. Tādēļ bija svarīgi dabūt punktus Daugavpilī. Biju otrais, bet būtu pieticis arī ar piekto vietu. Latvijas mērķi izpildīju, un aizbraucu uz EEDC, un arī tur sanāca viss, kā vajadzēja.
Kādēļ izdomāji aizbraukt uz Polijas „European battle of nations"?
Gribējās vēl vienu gonku nobraukt, aizbraukt tālāk un paskatīties, kā citur ir. Krievijā bija būts, Igaunijā un Lietuvā arī, gribēju kaut kur tālāk. Tika meklēti atbalstītāji, un jāsaka paldies „Studio 69", bez kuru atbalsta es nebūtu aizbraucis uz Poliju. Tika atrasts atlikušais finansējums un aizbraucām paskatīties.
Pastāsti pāris vārdos par sacensībām un to, kā pašam gāja!
Gonka bija laba, labi organizēta, kapitāls laiks ar 25-28 grādiem, trase liela un ātra. Viss bija ok, varu, protams, sūdzēties par jaudu, tomēr mērķis bija aizbraukt un paskatīties, ko es varu izdarīt ar esošo tehniku. Poļi brauc spēcīgi, traki, bez bailēm, visas mašīnas apskādētas.
Treniņos viss bija forši, patrenējos arī tandēmus, tad nāca kvalifikācija, paliku 14. starp 50 dalībniekiem, no astoņiem ārzemniekiem otrais. Nāciju kausā braucām 8 ārzemnieki ar 8 labākajiem poļiem, un ar tām izredzēm bija kā bija. Bet nu neko, uzbraucām, es pat vienu pārbraucienu dabūju, kas jau bija daudz. Bet kopumā baigi labi, aizbraucu, atpūtos, pabraukāju un sapratu, kas autiņam pa ziemu jādara.
Jāņa Eglītes auto dizains uz "European Battle of Nations". Foto no personīgā arhīva.
Kāda ir tava panākumu atslēga, kādēļ tu brauc stabilāk par citiem?
„LAK-Y Racing" garāžā labi uzbūvēta mašīna, kas visu sezonu izturēja un neplīsa, kas arī ir viens no galvenajiem faktoriem. Tev tas auto varbūt neiet tik traki, bet tu uz viņu vari paļauties, un cīnīties tikai pats ar sevi. Nevis kā citiem pilotiem, piemēram, Cīrulim, kam it kā spēcīgs auto, bet vai nu nebija līdz galam izdomāti visi vājie punkti vai arī vienkārši nepaspēja līdz galam sabūvēt. Bet, cik saprotu, tagad tur viss ir ok un nākamgad varēs dot riktīgi vaļā.
Kāda Jums situācija šobrīd „LAK-Y Racing", klīst dažādas runas...esat komandas biedri vai neesat?
Nuuu, tā grūti teikt. Komandas biedri mēs visu sezonu bijām, bet sanāca mums domstarpības, nevarējām šo to sadalīt. Tādā ziņā, ka neesam vairs draugi, tā galīgi nav. Satiekamies, izrunājamies un domājam par nākamo gadu ko darīt, ko nedarīt. Varbūt būs jābrauc individuāli, vai kāds jauns komandas biedrs, to vēl nezinu. Tas viss ir tikai vēl tādās domās tīts. Ja būs kāds labs piedāvājums vienalga no kā, kaut kur braukt, kaut kur startēt, kāpēc nē. Esmu labs braucējs, auto man ir uzbūvēts.
Ko tu dari ikdienā pēc sezonas beigām?
Ko es daru ikdienā? Reāli neko, meklēju sponsorus. (smejas) Ir tā pavērsies, ka pastāvīgs darbs man nav, skolu es pagājušo gadu arī pabeidzu, kaut ko ņemos, cīnos, daros, mēģinu kaut kur piestrādāt, un tāpat viss lielā mērā saistās ar tām sporta mašīnām. Darbs kopā ar hobiju, it kā forši. Protams, ka vienmēr jādomā savs bizness, ne bizness, tā kā kaut ko domāšu.
Jānis Eglīte pret šīs sezonas komandas biedru Gati Lapānu. Foto: Rihards Baumanis/Go4speed
Kādas domas par nākamo gadu?
Jādomā, kur braukt, viss atkarīgs no finansēm. Tagad esmu divus gadus braucis Latviju, kļuvis par divkārtējo čempionu, un izaugsmes vairs īsti nav. Varbūt jāmēģina nobraukt to Latviju vēlreiz, jo iegūt čempiona titulu ir viens, bet nosargāt ir kaut kas cits.
Nākamgad gribētos aizbraukt, piemēram, uz FXOpen, kur ir 35 konkurētspējīgas mašīnas, balvu fonds, kas dod papildus stimulu braukt un cīnīties. Tas pats EEDC arī bija pietiekami spēcīgs čempionāts, ar balvām un tā. Varbūt nebija visi spēcīgākie uz visām gonkām, jo krieviem pašiem savs RDS čempionāts, tomēr man patika. Viss galu galā atkarīgs no finansēm.
Ja būtu finanses un iespējas, kur tu gribētu braukt?
Esmu domājis, Latvija ir, Austrumeiropa ir. Pēc Polijas braucienu gribētos paņemt poļu čempionātu, jo trases viņiem ātras, iepriekšējais posms vispār bija kalnos, pilnīgi traki gar betoniem. Eiropas čempionāts „King of Europe" arī interesants, tikai baigi tālie gabali. Anglija mani gan nevelk, kaut kā galīgi nē. Galvenais, ka ātrākas trases gribētu pabraukt, kur lielāks bezpriģels.
Kādi plāni attiecībā uz mašīnu?
Sākšu droši vien ar sporta bākas ielikšanu, degvielas sistēmas uzlabošanu, jo arī ar pilnu bāku pārmetienā mēdza pietrūkt degviela un auto vienkārši apstājas. Plāns arī ir pacelt jaudu, bet tas, protams, atkal atkarīgs no finansēm. Plāni un domas ir lielas, bet, ja nav tā finansiālā pamata, tad grūti ir domāt uz priekšu. Domas ir, ka jāuzbūvē automašīna uz 450-500 zirgspēkiem. Kā to panākt? Vai nu kompresors, vai turbīnas vai arī cits dzinējs. Pagaidām taisu tāmes, meklēju atbalstītājus.
Kādu potenciālu redzi latviešu braucējiem?
Krievijā mēs sevi esam pierādījuši, Kipsis ( Kristaps Blušs) pagājušogad nobrauca, mēs ar Gati šogad pierādījām, ka varam nobraukt un konkurēt par pirmo trijnieku, Lietuvā arī esam spēcīgi. Ja būtu tehnika, tad arī Rietumeiropā mēs mierīgi varētu cīnīties. Tā šogad Gatis (Lapāns) aizbrauca uz Angliju, dabūja pa biksēm, es aizlaidu Poliju un arī dabūju pa biksēm, tas ir saprotami, jo bez 245/40 izmēra riepām tur nav ko darīt. Nākošgad vajadzētu aizbraukt un labi nostartēt.
