Pirms neilga laika Austrumeiropas un divkārtējais Latvijas drifta čempions Jānis Eglīte devās uz Drift Allstars sacensībām Zviedrijā, lai sacenstos ar labākajiem Eiropas braucējiem. Liels bija visiem pārsteigums, kad viņš no Skandināvijas atgriezās ar trešo vietu, tādēļ Go4speed aicināja Jāni uz sarunu, lai noskaidrotu gan viņa veiksmes formulu, gan arī interesantus faktus par Eiropas labāko drifta seriālu.
Kā izdomāji un ar kādu domu devies uz Drift Allstars posmu Zviedrijā?
Bija doma vispār nebraukt, bet Ardo no „Wisefab" mani pierunāja. Viņam kā seriāla sponsoram uz turieni noteikti bija jābrauc, un viņš piedāvāja palīdzēt, braukt kopā ar viņa mikroautobusu. Savilku visus galus kopā, visas cūciņas sadauzīju un sanāca tā, ka varējām aizbraukt. Riepas kaut kādas bija vēl palikušas, vajadzēja tikai līdzekļus dzīvošanai un nedaudz spirtu (red.piez. E85 bioetanolu). Mērķis? Mērķis bija aizbraukt un forši nostartēt.
Eglīte ceļā uz Zviedriju. Foto no personīgā arhīva.
Kāds komentārs par trasi?
Dzīvē viņa izskatījās mazāka nekā video, ko pirms tam skatījos. Aizbraucot uz vietas, bija tāds, koo? Šajā mazajā trasītē būs jābrauc? Bet beigās tā iepatikās, jo bija ļoti tehniska. Tiesneši ļoti labi mācēja pastāstīt, kā jābrauc un kur jābrauc. It kā trase maza un lēna, iemetiens ap 120 km/h, bet viss bija tehniski. Trase uztaisīta ar uzsvaru uz tandēmu braucieniem. Tev ir jāparāda, kā tu māki maksimāli tuvu nokopēt priekšā braucošo. Tas man bija spēkam un varēja sevi pilnībā parādīt. Nevis kā bija Lietuvas EEDC posmā - nav tev Egle 700 zirgi, nu sorry, pats vainīgs, ka nevari izbraukt trasi.
Kādi bija pirmie iespaidi salīdzinājumā ar EEDC?
Dalībnieku ziņā bija ar dažiem braucējiem braukts pirms tam jau kopā. Bet jā, braucēju ziņā stipri. TOP 32 vēl bija salīdzinoši viegli tikt pāri, bet sākot ar TOP 16 jau gāja vaļā ļoti labas cīņas. Tā braucēju blice bija diezgan nopietna šajā pasākumā.
Pasākums kā tāds - viss tur ir balstīts uz sponsoriem. Es uz savu galvu aizbraucu, naudiņu iztērēju, rezultāts labs, bet vai no tā jēga baigā bija? Nezinu, to vēl redzēs. Latvijas divu litru eļļas kanniņa balvās liekas smieklīga, bet tur ir tikai kausiņš un šampanietis, nekas vairāk.
Dzirdēts, ka viņiem ir stingra tehniskā komisija, kā bija?
Tas vispār bija interesanti. Pirms tam baigi sabiedēja, ka visiem mērīs izplūdes decibelus un gan boksos, gan trasē būs mikrofoni. Vienīgais mikrofons, kas bija, bija trases malā pēc finiša, kur vairs neviens nedriftēja. Pati tehniskā komisija man bija vienkārša: man prasīja, vai esmu bijis Polijā, uz ko atbildēju, ka jā, esmu bijis. Neko mašīnai neesi mainījis? Nē. Akumulators bagāžniekā? Parādi! Parādīju un ar to arī visa komisija beidzās (smejas). Lieki bijām visu vakaru ķimerējušies ap to izpūtēju (smejas).
Foto: Bidstrup Photography
Kvalifikācijā augsta piektā vieta, pēc punktiem tur pat, kur līderi.
Jā, biju baigi labi piešāvis roku, zināju, kas ir jādara tai trasē, un to arī mēģināju izdarīt. Iemetiens pilnā leņķī, arī pārmetiens tāds pats, pāris centimetri no sienas un viss labi sanāca. Īpaši uz kontaktu ar sienu negāju, bet baigi žēl to labo sānu arī nebija, jo viņš pēc Lietuvas jau ir labi apskādēts. Pirmais mēģinājums bija labs, otrais ideāls un trešajā vēl lielākā trajektorijā ar vēl lielākiem dūmiem izbraucu.
Pavērojot konkurenci un redzot savu rezultātu, ar kādu noskaņojumu gāji finālos?
Ja godīgi, tad gāju ar noskaņojumu, ka jāiet uz pilnu banku, jo zaudēt negribējās nevienam tajā dienā. Vienīgi iepriekšējās dienas vakarā uznāca virsū temperatūra, vēdera problēmas vemšana, viss vienā. No rīta piecēlāmies, aizbraucām uz trasi, visu sakārtojām. Tālāk pabraucu nedaudz treniņus, palika jau labāk un kad sākās tandēmi, tad jau viss bija forši.
Kā veicās tandēmu braucienos?
Pirmais tandēms ar dāni bija viegls. Tālāk cerēju ar Fēliksu (red.piez. Fēliksu Čitipakhovjanu) satikties, bet viņš kaut ko vai nu ar sevi nesapratās vai ar mašīnu netika galā un zaudēja. Līdz ar to pretī nāca polis Wiečeks, ar kuru mums līdz šim bija neizšķirts rezultāts 1:1. Nu un ar labu braucienu sanāca viņu vinnēt.
Eglīte pret Wiečeku. Foto: Bidstrup Photography
Tālāk nāca vietējo favorīts Halversons!
Pēc braucieniem biju 100% pārliecināts, ka esmu uzvarējis, tomēr tiesneši iedeva pārbraucienu. Pārbraucienā nobraucu viņam vēl tuvāk, jau tā, ka likās, ka pirmajā pārmetienā bamperi šķīdīs. Bet, kad skaņu nedzirdēju un bijām jau pie beigu sienas, tad pie sevis nodomāju, ka nav tev variantu vecīt šajā trasē (smaida). Otrajā braucienā aiz manis braucot viņš vienkārši sagriezās un tā arī bija uzvara.
Un tad sekoja pusfināls un pirmais zaudējums.
Pats nokļūdījos. Zināju, ka polis (red.piez. Dāvids Karkosiks) ir ātrs un ka pirmo līkumu neliek tik lielā leņķī un viņš mēģināja aizmukt projām. Es atkal braucu pretēji, kā kvalifikācijā, ka jābūt maksimālam leņķim. Iemetu pirmajā līkumā ar pilnu leņķi, bet viņš tikai līdz pus leņķim. Tā viņš atrāvās savus metrus piecus sešus un tālāk vairs nebija iespēja viņu noķert. No aizmugures viņš nobrauca it kā tālāk, bet tehniskāk un viss. Nācās zaudēt.
Braucienā pret Jāgeru līdz kontaktam trūka vien milimetri. Foto no personīgā arhīva.
Un beigās izšķirošā cīņa par trešo vietu.
Jā, cīņa par trešo vietu pret Norvēģijas čempionu Oli Jāgeru. Un tur arī bija labais, man liekās, ka vienā brīdī kādus divus centimetrus aiz viņa biju. Nācu viņam klāt, domāju, ka būs kontakts, bet saķēru stūri un nelaidu vaļā gāzi ar domu būs, būs, nebūs, nebūs. Ja arī būtu bijis kontakts, tad tas būtu bijis maziņš un viņam tas neko nebūtu iztraucējis.
Rezumējot, nebiji pārsteigts par tik labu rezultātu?
Biju pārsteigts, protams, jebkurš būtu bijis pārsteigts. Aizbraukt uz tādu sacensību un tikt starp labākajiem trīs, tas jebkuram būtu bijis ļoti liels sasniegums. No otras puses uz jebkuru sacensību tu brauc ar domu, lai tiktu līdz pusfinālam, līdz finālam. Pats ar sevi un mašīnu esmu apmierināts par aizvadītajām sacensībām. Teorētiski un fiziski būtu iespējams nobraukt arī atlikušo Drift Allstars sezonu, bet realitātē domāju, ka to nevarēšu finansiāli pavilkt.
Tad jautājumus, uz kuriem seriāliem tev ir pilna koncentrācija uz atlikušo sezonu?
Koncentrācija ir vispār savākt naudu, lai varētu kādā no tiem nostartēt (smejas). Daugavpils būs jau trešā nedēļas nogale (red.piez. ar Eglīti runājām pirms Daugavpils posma) pēc kārtas, kurā tiek startēts. Pēc Zviedrijas es otrdienā no rīta četros atbraucu, guļot divas riepas nobortē un uzmontē. Nākamajā dienā izej cauri mašīnai, tad krāmējies jau atkal iekšā busā un aiziet projām. Nav pa vidu nemaz īsti laika, lai kaut ko nopelnītu. It kā forši skan, bet reāli tik forši tas arī nav finansiālā ziņā (smejas).
Ja par seriāliem, tad plānā ir nobraukt Latvijas čempionātu. Tur esmu pirmais pagaidām, un, ja iespēja tik tuvu ir, tad jāpacīnās šogad par sporta meistara titulu. Nu un EEDC, protams.
Foto: Drift Allstars
Atgriežoties pie Allstars, sanāca parunāt ar kādiem sponsoriem vai cilvēkiem tur uz vietas?
Baigi nesanāca parunāt, jo visu laiku sanāca braukt. Kaut kādus kontaktus uzņēmām ar vienu no organizatoriem, bet ar sponsoriem nē. Nav tā, ka tev nāk klāt un prasa, vai nevajag riepas (smaida). Arī, ja būtu riepu sponsors, tad tāpat aizbraukšana un piedalīšanās visās sacensībās ļoti daudz izmaksā. Un, ja, aizbraucot uz Allstars, tu balvās nesaņem neko...nekāds lētais čempionāts tas nav. Dalības maksa līdz šim visaugstākā redzētā driftā - 200 eiro. Riepu maiņa uz vietas bija 4 lati par riepu, attiecīgi divas riepas 8 lati, vienalga 15, 16, 17 vai 20 collu. Dzīvošana Zviedrijā arī dārga. Sanāk tā, ka aizbrauc uz turieni, iztērē savu naudu un nedabū atpakaļ ne santīma.
Kāds ir beigu secinājums? Vai tas varētu būt mērķis braukt Drift Allstars visu sezonu?
Ja būtu kāds atbalstītājs, tad domāju, ka jā. Interesantas sacensības, spēcīgi dalībnieki, skaidri un strikti tiesneši un citas trases, kas ir interesanti.
