Foto: Ekrānšāviņš
Televīzijas raidījuma ''Autosporta programmas nr.1" režisors Mareks Ivans portālam Go4speed parādīja nelielu video, kurā galvenajā lomā ir piecus gadus vecais Adrians, kurš rāda savas fenomenālās spējas braukt ar automašīnu. Protams, šis ievērības cienīgais notikums nevarēja tikt palaists garām, tāpēc portāls Go4speed sazinājās ar sportista tēvu Armandu Apsīti, kurš ir 2012. un 2013. gada Latvijas trofi reidu čempions. Lai arī sarunas laikā Armands atzina, ka nevēlas plašu publicitāti, beigās viņš tomēr piekrita, ka laikam jau šis tomēr ir tāds nebijs gadījums. Un ir arī!
Lūk, ko sarunā ar šo rindu autoru pastāstīja Armands.
''Manam dēlam šobrīd ir piecarpus gadi. 3,5 gados viņš apsēdās pie kartinga stūres (pie Ērika Gasparoviča). Pirmā doma bija – pamēģināsim. Tam kartingam motors bija tāds, kā apmēram motorzāģim (smejas), bet 40 km/h tāpat tas attīstīja. Pirms viņš sāka braukt, nogriezām kartingam nedaudz jaudas. Parādīju dēlam, kur ir gāze, kur bremze, un viņš aizbrauca. Taču izrādījās, ka mums neizdevās nogriezt to gāzi, tāpēc viņš aizbrauca ar pilnu jaudu. Pirmā doma bija – nu būs auzas, jo likās, ka avarēs, bet viņš tika līdz pirmajam līkumam, nometa gāzi, sabremzējās, gāzi virsū un aiziet. Pat Ēriks, kuram ir vismaz 20 gadus liela pieredze kartingos, atzina, ka neko tādu līdz šim nebija redzējis.''
''Tas kartings viņam ātri palika par mazu, tāpēc turpinājumā uztaisījām viņam to lielo kartingu, kuram ir Rotax motors. Jau pagājušajā gadā viņš piedalījās pirmajās sacensībās, kur viņam priekš sava vecuma gāja ļoti labi, lai arī dažiem konkurentiem tobrīd bija jau astoņi gadi.''
''Beidzoties vasarai, nolēmu ziemai uztaisīt mašīnu, lai viņam nebūtu garlaicīgi, taču jāsaka, ka nebiju cerējis, ka viņam tik labi padosies braukšana arī ar mašīnu. Arī citi ir pārsteigti, jo neviens neko tādu nebija gaidījis. Esmu patīkami šokēts.''
''Mašīnai oriģināli ir 160 Zs, taču pielikām klāt turbīnu, kas tagad kopā sastāda 200 Zs. Taču šim auto ir automātiskā kārba, tāpēc viņš šobrīd neliek augstāk par otro ātrumu (līdz 110 km/h). Taču ātrums šeit nav svarīgs, jo galvenais, kā viņš brauc un kā savalda to mašīnu. Atceros, ka pirmo reizi uzbraucām uz tā ledus, tad viņš viena apļa laikā sagriezās trīs reizes. Pēc divām stundām viņš jau brauca labi, bet divām trīs dienām viņš jau izskatījās, kā pieredzējis braucējs. Es viņam pateicu tikai to, ko viņš jau zināja – te ir gāze, te bremze. Vienīgais, ko viņam iemācīju, ir tas, ka jābremzē ir taisnē, nevis līkumā, bet arī to viņš jau pa lielam zināja. Sānslīdes un visu mašīnas vadību viņš dara pats. Šobrīd viņš pavisam kopā ziemā izbrauca kādas desmit reizes.''
''Mēs neko viņam neesam spieduši. Viņš vienkārši pats grib braukt, jo viņš ir traks uz to braukšanu (smejas). Pēc tā, ko redzēju kartingos, ar mašīnu tā braukšana ir vēl trakāka un ātrāka, jo viņam patīk labāk. Viņam kartingu visu laiku gribējās dabūt sāniski, ko arī viņš veiksmīgi darīja, bet ar kartingu tā jau nedrīkst (smejas). Tagad viņš, braucot ar mašīnu, izbauda šo pasākumu un ir laimīgs, un ar pozitīvām emocijām. Atceros, kad jau bija gaisa temperatūra virs nulles, viņš man zvana no dārziņa un saka: ''Tēti, šodien gribu braukt. Vai varam?'' (smejas).''
''Jā, es pat līdz šim brīdim esmu šokā, jo neticās. Katrreiz, kad viņš brauc, visu laiku galvā ir doma, vai šoreiz būs tāpat? Aizbraucam un atkal viss kārtībā - ātri un smuki. Pazvanījām Marekam, lai viņš iemūžina šo braukšanu, lai pēc tam Adrianam varētu parādīt, ko viņš spēja piecos gados. Par nekādu publicitāti es pat nedomāju, jo nezinu, vai es to gribu. Taču arī Mareks bija vienisprātis, kā vajag parādīt, ka arī mums Latvijā ir jauni un spējīgi čaļi.''
''Atceros, ka tajā karjerā, kad viņš devās trasē, rindā stājās jau citi braucēji, kuri gribēja braukt. Pateicu, ka, lai nedaudz pagaida, jo tur pie stūres sēž piecgadīgs puika. Daudzi toreiz neticēja, bet, kad ieraudzīja, tad viņi bija šokā. Tas karjers nebija liels, un tā krasti bija diezgan tuvi. Protams, bija bail, kā viņš tādā ātrumā spēs reaģēt ar visām tām situācijām, bet pagaidām viss ir bijis labi un nekādu starpgadījumu nav bijis, kamēr citi braucēji tajā krastā diezgan sasita savus autiņus. Protams, šobrīd par kaut kādām trasēm, kur ir grāvji un koki, mēs nedomājam, jo uz ledus ir labākā vieta, kur mācīties braukt. Taču šovasar viņš turpinās braukt ar kartingu, jo tas ir vienīgais, ko viņš var braukt.''
''Autosprints? Jā, varētu laist, bet tur tikai no desmit gadiem var braukt. Vēl nedaudz jāpagaida (smejas). Šobrīd nav zināms, ko viņš darīs pēc pieciem gadiem. Varbūt vijoli spēlēs (smejas), kaut arī domāju, ka viņš gribēs braukt.''
''Šobrīd tiešām negribas slavināt. Esmu jau nedaudz māņticīgs un nedaudz jau baidos, bet jāpiekrīt jau ir, nedaudz fenomenāli tas ir. Šobrīd viņam ļauju darīt to, ko viņš grib un neko neuzspiežu, jo viņam vēl divi gadi bērnudārzā jāiet (smejas).''
Piecgadīgais Adrians un viņa prasme vadīt automašīnu:
